Pētnieki: Kāpēc revolūcijas sociālajos medijos Latvijā nedzimst
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Demokrātiskā sabiedrībā svarīga ir domu apmaiņa un indivīdu iespējas sarunāties ar citiem par sev būtiskiem jautājumiem. Mūsdienās ievērojama daļa šādas domu apmaiņas notiek sociālo tīklu vietnēs, nokļūstot arī plašākas publikas uzmanības lokā. Lielāku uzmanību tiešsaistes pašorganizēšanās piesaista tikai specifiskās situācijās, piemēram, saistībā ar 22. janvāra protesta akciju, kura tika popularizēta tiešsaistē.

Šajā rakstā pētīsim, par ko diskutē lielāko Latvijas "Facebook" grupu dalībnieki un cik lielā mērā sociālo mediju vidē pie mums var attīstīties tādas idejas, kas pēcāk atbalsojas plašākā publiskajā telpā.

Kontekstam: tiešsaiste un politiskā līdzdalība

Ja indivīdam ir ideja, viņš var izveidot domubiedru grupu kādā no populārākajām sociālo tīklu vietnēm un mēģināt piesaistīt domubiedrus. Ja piedāvājums rezonē un izdodas piesaistīt gana daudz entuziastu, ideja var augt un attīstīties tik tālu, ka iznāk ārpus tiešsaistes grupas un nokļūst arī plašākas sabiedrības dienaskārtībā. Katrā ziņā tāds ir bijis viens no sociālo mediju apsolījumiem. Kopš šā gadu tūkstoša sākuma no pētnieku, publicistu un arī politiķu puses nav trūcis dažādu krasu apgalvojumu un paredzējumu par sociālo mediju sabiedriski politisko potenciālu.

Vēl nemaz ne tik sen publiskajā telpā varēja sastapt visā nopietnībā izteiktus apgalvojumus, ka internets ļaujot sabiedrībai gāzt diktatorus un nonākt pie demokrātiska režīma. Arābu pavasaris plaši tika dēvēts par "sociālo mediju revolūciju", bet sociālajiem medijiem izšķirošo lomu lielākoties pierakstīja tie, kuri ignorēja politisko kontekstu, sociālo mediju reālo izplatību attiecīgajā sabiedrībā un citus aspektus. Dažus gadus vēlāk sociālie mediji un it īpaši "Facebook" publiskajā telpā jau parādījās pavisam citā gaismā – kā rīks, ko dažādi spēlētāji, tai skaitā ārvalstu valdības, izmanto manipulācijai ar publisko viedokli un demokrātisko struktūru graušanā.

Taču tiešsaistes medijus, nenoliedzami, ir iespējams izmantot cilvēku pašorganizācijā. Pilsoniskā līdzdalība tiešsaistes vidē Latvijā ir pētīta portāla "Delfi" redaktora Ingus Bērziņa 2012. gadā aizstāvētajā disertācijā. Tajā viņš apskatīja trīs piemērus, kuros indivīdi ir izmantojuši tiešsaistes saziņas iespējas, lai diskutētu par sabiedriski politiskiem jautājumiem un pašorganizētos. Viens no piemēriem bija vēstkopa (e-pasta sistēma) "Par godīgu politiku", kas pastāvēja no 2007. līdz 2009. gadam. Tā bija slēgta grupa, kuras kodolu veidoja žurnālisti, sabiedriskie darbinieki un citi zināmi cilvēki, kas bija saistīti ar tā dēvēto Lietussargu revolūciju, kuras ilustrētajai sabiedriskajai pretestībai bija zināma loma tajā, ka no amata atkāpās kādreizējais premjers Aigars Kalvītis.

Cits piemērs bija iniciatīva Lielie Bērnu slimnīcai, kuras dalībnieki savulaik organizēja ziedojumus un cita veida palīdzību Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai. Starp šīs kustības dalībniekiem arī bija publiskajā komunikācijā pieredzējuši ļaudis. Viņi cita starpā zināja, kā ir jāstrādā ar masu medijiem, lai labdarības pasākumam nodrošinātu plašu publicitāti ārpus savu tiešo diskusiju telpas un tādējādi piesaistītu atbalstītājus un varētu slimnīcai palīdzēt.

Atvērtas un vienlaikus haotiskas pašorganizēšanās piemērs bija portāla "Delfi" komentāru sadaļa – pētījumā tika apskatīts, kā tās iemītnieki diskutēja pirms 2009. gada 13. janvāra grautiņiem. Šīs diskusijas ietvēra gan apmaiņu ar informāciju par to, kā nokļūt līdz pasākumam, gan aicinājumus uz vardarbību, gan apmaiņu ar vispārējiem kritiskiem komentāriem par valsti, valdību un masu medijiem.

I. Bērziņš secināja, ka ziņu portāla komentētāji nebija spējīgi virzīt savu līdzdalību uz konkrētu mērķu sasniegšanu vai "nevarīgi mēģināja vienoties par viedokļu saskaņošanu šādu mērķu sasniegšanai". Abi pārējie piemēri komunikācijas mērķtiecībā un grupas mērķu sasniegšanas spējā bija atzīti par efektīvākiem un spējīgiem uz racionālu, konstruktīvu diskusiju.

Vienlaikus tas, kā pētījumā šie piemēri tika aprakstīti, atgādina: pilsonisko iniciatīvu veiksmes pamatā ir ne tik daudz tiešsaistes saziņas līdzekļu pieejamība, cik dalībnieku kodola komunikācijas prasmes, izpratne par publiskās komunikācijas procesiem, spēja formulēt mērķus un gatavība ieguldīt savu enerģiju, lai uz šiem mērķiem virzītos. Tas nav kaut kas tāds, kas notiek pats no sevis tikai tāpēc vien, ka cilvēkiem ir pieejams internets. Vārdi automātiski nepārvēršas darbos, bet pat vārdu apmaiņa laika gaitā zaudē inerci, ja entuziasms izčākst.

Tas liek uzdot jautājumu: kā pašlaik ir ar sabiedriskajām kustībām sociālo mediju vidē? Vai cilvēki kaut kur pašlaik apspriež idejas, kas pēc kāda laika, jau labāk nostiprinājušās, ienāks plašākā publiskajā telpā? Cik lielā mērā cilvēki, kas apvienojas tiešsaistes domubiedru grupās, vispār ir ieinteresēti politiskajos jautājumos un cenšas aktualizēt kādus sabiedriski politiskus jautājumus?

Par datiem un pieeju

Šis raksts ir mēģinājums apkopot datus par nozīmīgākajām domubiedru grupām "Facebook", kas ir populārākā sociālo tīklu vietne gan pasaulē, gan Latvijā. Lai gan satura izplatīšanai vietnē "Facebook" ir iespējams veidot arī lapas ("pages"), šajā rakstā fokusēsimies tikai uz grupām. To galvenā atšķirība no lapām ir tāda, ka grupās publicēt ierakstus var visi, bet lapās – tikai administratori. Tādējādi grupas ir piemērotākas nekā indivīdu pašorganizēšanās rīki.

Šīs grupas var būt publiskas, gan slēgtas, gan slepenas. Publisko grupu saturs ir pieejams ikvienam. Slēgtās grupas ir iespējams atrast meklētājā, vai arī tās iesaka "Facebook" algoritms, taču tajās piedalīties var tikai tad, ja grupas administratori interesantam izsniedz piekļuves tiesības. Turpretī, lai varētu iesaistīties slepenā grupā, ir jāsaņem kāda jau esoša dalībnieka ielūgums. Iespēja slēpties ir viens no iemesliem, kāpēc nav iespējams noteikt precīzu "Facebook" grupu skaitu un izzināt, kādas diskusijas tur notiek.

Daži vārdi par ētiku. Veicot šo pētījumu, mēs esam paturējuši prātā cilvēku tiesības apvienoties interešu grupās tā, ka viņu sacītais bez viņu ziņas pēcāk netiek publiskots. Mēs neesam meklējuši un izkopējuši privātas detaļas, necitējam slēgtās grupās publicētus ierakstus. Esam rīkojušies tā, lai tiem, kuri šādās grupās ir iesaistījušies kā privātpersonas, nenodarītu kaitējumu, kā arī netraucētu grupu darbību.

Mantas, ne politika

Lielākās Latvijas "Facebook" grupas ir tirgus plači – mantu pārdotuves, atdotuves un maiņas punkti. Dalībnieku skaits atsevišķās grupās sasniedz vairākus desmitus tūkstošu. Šāda tipa grupu Latvijas "Facebook" telpā ir daudz – tās savā starpā atšķiras pēc lietotās valodas (lai gan valoda šāda veida grupās nav barjera), ģeogrāfiskās teritorijas, tirgošanai izlikto mantu vai pakalpojumu veida.

Šādās grupās diskusijas par politiku nenotiek, turklāt paši šo grupu dalībnieki neizrāda īpašu toleranci, ja grupā tiek ievietota informācija, kas nav saistīta ar grupas mērķi – pirkt vai pārdot. Kaismīgākās diskusijas šeit izraisa produktu vai pakalpojumu kvalitāte un cena vai saskarsme ar negodīgiem pārdevējiem vai pircējiem.

Šāda veida grupu attiecības ar politiku ilustrē kāds piemērs. Nedēļu pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairākās lielās publiskās "Facebook" grupās – piemēram, "Говнорынок" (28,5 tūkstoši dalībnieku) un "Kur paēst?/Где поесть?" (vairāk nekā 44 tūkstoši) – tika nomainīta titulbilde. Nu goda vietā tur bija redzami divi cilvēki, kas kandidēja no "Saskaņas" saraksta, klāt arī partijas logo un saraksta numurs. Vai tā ir reklāma, ko pasūtījusi partija? Politiska aģitācija, ko veic grupas administrācija? Varbūt ironizēšana par "saskaņiešiem"? – arī šāds viedoklis izskan komentāros. Grupas administratoru skaidrojumu iegūt mums neizdevās, bet pašu dalībnieku reakcija bija nepārprotama. Komentētāji gan izsmēja "Saskaņu", gan izteica neapmierinātību par aģitāciju grupā, kas saturiski nav saistīta ar politiku.

Šie novērojumi liecina, ka radikāli mainīt lielas "Facebook" grupas tematiku nav viegli. Ja praktisku jautājumu risināšanai paredzētas grupas saturā pēkšņi parādās politika, dalībnieki uz to, visticamāk, reaģēs asi. Ir maza iespēja, ka šeit varētu notikt tas, kas ir noticis ar dažām "Facebook" lapām, kurās sekotāju skaits uzaudzēts ar publicētiem dabasskatiem vai kādu citu politiski neitrālu informāciju, bet kādu dienu grupa kļūst par noteikta politiskā spēka popularizētāju.

Iedzīvotāju kooperatīvu problēmas

Biedriem bagātas ir arī pēc ģeogrāfiskā principa un piederības veidotās grupas, kurās apvienojas, piemēram, Rīgas mikrorajonu vai citu pilsētu iedzīvotāji.

Šo grupu dalībnieki lielākoties sniedz vai lūdz padomus un ieteikumus dažādās praktiskās jomās. Te tiek publicēta informācija par akcijām un atlaidēm, nagu meistarēm, atrastiem kaķēniem un citādiem sadzīves jautājumiem. Taču līdztekus ikdienišķu problēmjautājumu risināšanai grupās reizēm iemaldās arī politikai veltīti ieraksti.

Piemēram, publiskajā grupā "Welcome to Daugavgrīva/Bolderāja. Добро пожаловать Даугавгрива/Болдерая" (vairāk nekā 4,5 tūkstoši biedru) pagājušā gada 29. jūnijā divās valodās tika publicēts ieraksts par iespēju pensionāriem un invalīdiem darba dienās noteiktā laikā saņemt maizi bez maksas. Grupas biedri informāciju izplatīja tālāk un ieraksta komentāros pateicās par šādu cilvēcisku soli. Taču ne pašā ierakstā, ne arī komentāros nebija minēts, ka ieraksta autors Asifs Ibragimovs bija 13. Saeimas vēlēšanu kandidāts – un priekšvēlēšanu kampaņas laiks jau bija sācies.

Šajā pašā grupā administrators 14. augustā krievu valodā bija publicējis paziņojumu, ka "politikas mūsu grupā nebūs". Ieraksta autors brīdināja, ka visi ziņojumi, kas saistīti ar politisko aģitāciju, nomelnošanu u. c., ir aizliegti. "Tas attiecas uz visiem (tostarp "Saskaņu")," vēstīja ieraksts. Vienlaikus grupas diskusiju augšgalā tika saglabāts aicinājums pensionāriem doties pēc bezmaksas maizes, ko viņiem nesavtīgi piedāvāja deputāta kandidāts no "Saskaņas".

Grupas administrators politiskās tēmas aicināja apspriest citā grupā – "Анархия Болдерая" (slēgta grupa; vairāk nekā 1100 dalībnieku), kur "kaut galējiet nost viens otru". "Anarhijas" grupas aprakstā minēts, ka tur ikviens dalībnieks drīkst izteikt viedokli par jebko "bez ierobežojumiem, cenzūras un moderatoriem".

Daugavgrīvas grupas dalībniekus šādi norādījumi neapmierināja. Daļa biedru pauda neizpratni, ka administratori atstāj tos ierakstus, kas viņiem tīk, turklāt neesot saprotams, kas tad ir uzskatāms par politiku un kas nav. Piemēram, grupas ierakstu lentē bija palicis arī Jaunās konservatīvās partijas deputāta amata kandidāta ievietots ieraksts krievu valodā ar mudinājumu parakstīties par azartspēļu zāļu aizliegumu. Atšķirībā no bezmaksas maizes dalītāja šīs personas sasaiste ar konkrētu politisko spēku ir acīmredzama, pat neapmeklējot viņa profilu, – ieraksta fotogrāfijā redzams partijas logo. Šī raksta veidošanas laikā ar grupas administratoriem sazināties mums neizdevās.

Ikdienā vistuvāk politikai šo "iedzīvotāju kooperatīvu" diskusiju tematika gan nonāk, kad ik pa laikam pavīd kritika par nesakārtotu pilsētas infrastruktūru vai citām šāda līmeņa problēmām, kas ir pašvaldības kompetence.

Vēlēšanas aktivizē emigrantus

"Facebook" vidē ir atrodami vairāki desmiti grupu, kurās darbojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Skaitliski lielākās šāda veida grupas ir sastopamas valstīs, kurās mīt lielākās Latvijas valstspiederīgo kopienas, – Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā un citur. Lielākās no tām apvieno vairākus desmitus tūkstošu dalībnieku.

Priekšvēlēšanu gaisotnē viens no aktuālajiem diskusiju jautājumiem šajās grupās bija vēlēšanu iecirkņu esamība vai trūkums tuvākajā apkārtnē. Detalizētu informāciju nereti publicējuši vēlēšanu iecirkņu vadītāji. Liela loma bija vēstniecību sagatavotajai informācijai, ar ko aktīvi dalījās lietotāji. Pirmsvēlēšanu laikā ārzemju latviešu grupu dalībnieku vidū netrūka jautājumu par iespējām balsot ar identifikācijas karti vai balsot pirms vēlēšanu dienas. Vairākās ārzemju latviešu grupās cilvēki dalījās ar sabiedrībā zināmu personu – Vairas Vīķes-Freibergas, Viestura Kairiša un citu – videouzrunām vai viedokļiem par gaidāmajām vēlēšanām.

Šāda veida ieraksti grupās izraisa daudzveidīgas, atšķirīgas reakcijas. Komentāru vidū ir atrodami ieraksti, kuros jūtama gan vilšanās par Latvijas politiku vai ironija par balsu svarīgumu, gan apziņa par iespēju ietekmēt politiskos procesus savā dzimtenē. Komentāri uz dažādiem ar politisko procesu saistītiem paziņojumiem gan nav bieži – dalībnieki biežāk reaģē ar emocijzīmēm (prieku vai dusmām).

Tomēr ikdienā šādu grupu dalībniekus par politiku krietni vairāk interesē sadzīviski jautājumi: kur var atrast īres dzīvokli, kur var lētāk iepildīt degvielu, tiek meklēti vai reklamēti dažādu pakalpojumu sniedzēji. Bieži atrodami sludinājumi par pārvadājumiem un iespējām nogādāt kaut ko no vienas valsts uz Latviju vai otrādi. Šad tad ir informācija arī par kultūras pasākumiem.

Politiskie interešu klubiņi

Politiski aktīvāki ir tādu grupu biedri, kas apvienojušies ap konkrētākām kopējām interesēm vai ideoloģiskām simpātijām.

Piemēram, "Zero Waste Latvija diskusijas" (8196 biedri – publiska grupa) aktīvi runā par videi draudzīgas uzvedības nepieciešamību. Savukārt slēgtajā grupā "Vegan Latvia" ar vairāk nekā astoņiem tūkstošiem dalībnieku savulaik notika diskusijas par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā un izplatīta informācija par attiecīgām protesta akcijām. Grupā tika apskatīts arī politisko partiju piedāvājums 13. Saeimas vēlēšanās. Diskusijās izcelti politiskie spēki, kuru programmās un līdzšinējos darbos saskatāma saikne ar grupā postulētajiem ideāliem un principiem.

Diskusiju saturs ļauj minēt, ka daļa grupas dalībnieku par sev tuvajām tēmām ne tikai spriež internetā, bet tiekas arī klātienē. Mēs sazinājāmies ar grupas administratori, kura nevēlējās tikt citēta. Viņai gan neesot informācijas par grupas ārpusinterneta komunikāciju. Arī par grupas lomu protesta akciju plānošanā viņa neko konkrētu nepasaka, jo nejūtoties kompetenta spriest par grupas diskusiju lomu un ietekmi.

Zināmu slavu ārpus "Facebook" jau ir iemantojis "Atsaucīgo māmiņu forums", kurā pulcējušies tuvu pie 18 tūkstošiem biedru. Grupā norit sarunas par dažādiem ar ģimeni saistītiem jautājumiem un bērnu audzināšanu. Pavīd arī sabiedriski politiskie temati. Starp tiem var minēt arī bērnu vakcinēšanu, seksuālo izglītību vai izglītības politiku. Diskusijas ir dedzīgas, un lietā tiek likti visdažādākie retoriskie paņēmieni. Neilgi pirms vēlēšanām grupas diskusiju vidū parādījās saruna, kur biedri tika aicināti aptaujā norādīt partiju, par ko balsos, komentāros izsakot arī savu viedokli. Aptauja parādīja pārliecinošu atbalstu vienai no partijām, kas kandidēja vēlēšanās.

Savulaik pie Saeimas notikušās protesta akcijas pret grozījumiem tā dēvētajā "olšūnu likumā" plaši tika apspriestas un popularizētas grupā "Feministu forums" (slēgta grupa, vairāk nekā 1700 dalībnieku). Grupas biedri izplatīja aicinājumus doties uz piketiem, apkopoja argumentus pret likuma grozījumiem un nosodīja politiķus, kas mēģināja aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Lai gan attiecīgos likuma grozījumus Saeima toreiz noraidīja, grupas administratore Jana Kukaine gan nesteidz pieteikties uz deputātu viedokļa ietekmētāja lauriem. "Grūti pateikt, vai "olšūnu likuma" grozījumu atcelšana ir tiešs "Feministu foruma" darbības rezultāts," viņa stāsta sarunā. "Tas, ka forumam bija kaut kāda loma "olšūnu likuma" grozījumu atcelšanā, ir neapšaubāmi, bet, cik liela, – to nav manos spēkos izvērtēt." Tiešsaistes grupa gan ir darbojusies kā vieta, kas palīdz aktualizēt attiecīgās tēmas un par tām diskutēt, piesaistīt cilvēkus. Pērn "Feministu forums" bija starp Solidaritātes gājiena rīkotājiem – šis pasākums notika 8. martā pie Saeimas.

Kukaine stāsta, ka "foruma mērķis ir plurāls" un tas "nav iekšēji sakārtots". Tomēr vienlaikus ir jāatzīst, ka "Feministu forums" starp apskatītajām grupām ir viens no organizēties spējīgākajiem. Tas ir vistuvāk tādai grupai, kuras dalībnieki ne tikai ir spējīgi vienoties par atbalstu kādai idejai, bet arī ar kolektīvu rīcību tai reāli pietuvoties. Kukaine gan norāda uz dilemmu, ar kuru grupas veidotāji ir saskārušies: "Vai nu forumu veidot par izglītības telpu, vai to pozicionēt kā "safe space", kas ir atšķirīgas darbības un attiecīgi arī komunikācijas stratēģijas." Kurš no šiem modeļiem labāks – tas, kas orientēts uz plašāku sabiedrību, vai arī tas, kas nodrošina izteiksmes un patveršanās iespējas līdzīgi domājošajiem, – esot grūti pateikt. "Pašlaik mēs darām gan vienu, gan otru. Nezinu, kā būtu labāk," saka grupas administratore. Tomēr tas vien, ka šāda dilemma ir, ilustrē to, ka grupas veidotāji domā par virzību un mērķiem.

Dažkārt tiešsaistes grupas veidojas, reaģējot uz kādiem notikumiem sabiedriski politiskajā vidē. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir 2015. gada oktobrī izveidotā publiskā grupa "Lielo kapu draugi". Grupas dalībnieki sākotnēji aktīvi iestājās pret tā saucamā kapu tramvaja būvēšanas projektu, kas paredzēja tramvaja sliežu ierīkošanu gar Lielajiem kapiem, kā arī aktīvi informēja par pārkāpumiem teritorijas apkopē. Viņiem izdevās šo jautājumu aktualizēt arī masu mediju dienaskārtībā. Pašlaik grupa ir mainījusi savu fokusu. Tajā ir ieraksti par notikušajām talkām, vēsturiskas liecības un fotogrāfijas par Lielo kapu vēsturi un šeit apbedīto personu biogrāfijas.

Politiķu sniegšanās

Uz "Facebook" politisko potenciālu cer arī partijas un to kandidāti, kas izmanto ar politiku saistītas grupas, taču tās nenoformē kā oficiālus partijas un atbalstītāju saziņas kanālus.

Piemēram, eksistē publiskā grupa "Kādai jābūt Rīgai!" ar vairāk nekā 4800 dalībniekiem. Grupa ir dibināta 2013. gada maijā – dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām. Viens no grupas administratoriem joprojām ir Valdis Kalnozols (ZZS), kurš aktīvi turpināja izmantot šo grupu kā savu priekšvēlēšanu platformu 13. Saeimas vēlēšanu kampaņā. Grupas dalībnieki (arī pats Kalnozols) dalījās ar lielāko Latvijas mediju publikācijām par Rīgu, taču visbiežāk, īpaši pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām, grupa tika izmantota, lai cildinātu Kalnozola pārstāvēto partiju. Jāatzīmē, ka šajā grupā priekšvēlēšanu laikā bija aktivizējušies ne tikai viņa apvienības pārstāvji, kas publicēja savus priekšvēlēšanu vēstījumus un programmas, bet arī partijas "No sirds Latvijai!" kandidāti. Pašlaik grupā turpinās apmaiņa ar kritiski krāsotu politisko informāciju.

Krievvalodīgajās "Facebook" grupās viena no redzamajām aktivitātēm ir saistīta ar valodas reformu vispārējā izglītībā. Piemēram, publiskajā grupā "Русское образование в Латвии" (Krievvalodīgā izglītība Latvijā), kurā ir vairāk nekā 4200 biedru, var lasīt, cik slikta ir izglītības reforma, un gatavojas protestiem. Būtiski, ka grupas administratori ir politiski ieinteresētas personas – minētās partijas atbalstītāji vai biedri, līdz ar to arī pašas grupas darbību var interpretēt nevis kā pilsonisku pašorganizēšanos, bet gan kā politiskas partijas centienus iesaistīt atbalstītājus.

2018. gadā parādījās grupa "Boikots". Salīdzinoši īsā laikā tai pievienojās aptuveni 25 tūkstoši cilvēku. Grupas sākotnējā ideja – boikotēt degvielas uzpildes stacijas, tādējādi protestējot pret augstajām degvielas cenām. Ierakstos sastopams motīvs par Latviju kā neizdevušos valsti. Īsi pirms vēlēšanām grupas biedri apsprieda arī vēlēšanu boikotu.

Viens no grupas administratoriem ir nu jau bijušais ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas biedrs Valentīns Jeremejevs, pazīstams arī ar iesauku "Zaļais Valentīns". Viņš ir izcēlies ar dažādiem gājieniem, kuru nolūks ir gādāt lētu popularitāti, piemēram, ieceri panākt referendumu pret Baltijas praida rīkošanu Rīgā.

Kaismīgā atbalsta bastions

Īpašs gadījums ir nu jau slepenā (iepriekš tā bija slēgta) "Artusa Kaimiņa atbalsta grupa", kurā apvienojušies vairāk nekā 18,8 tūkstoši cilvēku. Grupa dibināta vēl 2014. gadā, un tajā tika vēstīts par politiķa Artusa Kaimiņa gaitām Saeimā. Tagad grupai ir liela nozīme partijas "KPV LV" atbalstītāju saziņā.

Nevienā citā politiskām tēmām veltītā grupā nav novērojama tāda dalībnieku aktivitāte vai pat aizrautība. Nevienai politiskajai partijai Latvijā nav izdevies piesaistīt tik aizrautīgu tiešsaistes dalībnieku pulku. Līdztekus intensīvajai ierakstu plūsmai (masu mediju publicētās ziņas, Kaimiņa, Gobzema vai kāda cita partijas cilvēka pārpublicēti ieraksti u. tml.) grupā tika organizēta arī atbalsta akcija Kaimiņam, īsi pirms Jāņiem viņu sagaidot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora.

Lai gan publikas iesaistīšanās līmenis ir augsts, Kaimiņš sarunā noliedz, ka grupu mērķtiecīgi izmantotu kādu savu politisko mērķu sasniegšanai."Nav tā, ka es tur kādu savu politiku bīdu – [..] vai speciāli kaut kādā veidā kaut ko saku, veidoju vai rediģēju," viņš stāsta. "Es nezinu to visu. Es nepazīstu arī tos cilvēkus. Esmu sarakstījies ar tiem administratoriem, kas tur ir. Es vienkārši paskatos, kas tur notiek." Administratora tiesības viņš ir ieguvis jau pēc grupas izveides. "Es palūdzu, lai man iedot administratora tiesības, ja nu gadījumā, teiksim, man liekas, ka tādam saturam tur nevajadzētu būt," klāsta deputāts. Pēc viņa stāstītā, grupā notiekošā saziņa "ir pašplūsmā". Kaut kādā ziņā to ilustrē arī tas, ka pēdējā laikā tur ir parādījušies arī pret Kaimiņu kritiski noskaņoti ieraksti, tādējādi atspoguļojot radušos spriedzi partijas līderu attiecībās.

"KPV LV" atbalstītāji dažādās vietās "Facebook" ir mēģinājuši organizēt arī klātienes politiskās akcijas. Piemēram, laikā, kad Gobzemam atkārtoti bija jādodas pie Valsts prezidenta, kurš atsauca viņa nomināciju, viņa atbalstītāji nolēma doties zibakcijā Gobzema atbalstam. Taču no grupas biedru tūkstošiem līdz Rīgas pilij todien atnāca vien pāris desmiti.

Viena no grupām, kur tika popularizēta Gobzema atbalstītāju akcija, bija "Latviešu tautas demonstrācija", kas pašlaik ir pulcējusi ap 1600 dalībnieku. Citās diskusijās tur piesaukti arī dzelteno vestu protesti Parīzē un apspriesta līdzīgu akciju rīkošana arī Latvijā. Grupā tika popularizēts arī 22. janvāra protesta pasākums, saskaņoti vizuālie materiāli, kā arī notika apmaiņa ar informāciju par transportu uz akciju. Grupā jaušams "KPV LV" atbalsta sentiments, bet izskan vilšanās par Kaimiņa paziņojumu, ka viņa pārstāvētajai partijai ar "Latviešu tautas demonstrāciju" neesot nekāda sakara.

Uz grupā popularizēto "demonstrāciju", neskatoties pat uz masu mediju sniegto publicitāti, ieradās vien aptuveni simts cilvēku. Tas atgādina, ka publiskā uzmanība, kuru internetā spēj piesaistīt skaļu, neapmierinātu cilvēku bariņš, ir pavisam kas cits nekā reāls sabiedrības atbalsts attiecīgajām idejām.

Ar vienu pašu "Facebook" revolūcijām nepietiek

Kopumā raksta tapšanas laikā novērotais, kā arī uzrunāto grupu administratoru atbildes liek domāt, ka grupās notiekošais biežāk ir pašplūsmā esošas sarunas un par konkrētākiem mērķiem un virzību uz to realizēšanu tiek domāts maz. Bet tur, kur ir pretenzijas uz sabiedriski politiskām pārmaiņām, ambīcijas pārsniedz grupas dalībnieku varēšanu.

"Facebook" populārākajās Latvijas grupās politika un pilsoniskā līdzdalība to dalībnieku interešu saraksta augšgalā lielākoties nemaz neatrodas. Prioritāte ir ikdienas dzīves jautājumi, un tas ir saprotami. To risināšana sniedz reālus, taustāmus ieguvumus, turpretī pilsoniskā līdzdalība prasa enerģiju, motivāciju un resursus, bet atbilstošu atdevi negarantē. Turklāt pat gadījumos, kuros kāds jautājums uzkurina dalībnieku politiskās jūtas, pastāv liela plaisa starp viedokļa izteikšanu tiešsaistē un tāda veida darbību, kas prasa krietni vairāk pūļu, – kaut vai tikai uzzīmēt plakātu un doties uz protesta akciju. Tādējādi idejas popularitāte tiešsaistē ir slikts reālās rīcības indikators. Biežāk iznāk tā: ar muti "Facebook", ar darbiem aizkrāsnē.

Ir gan arī pētījumi, kuros konstatēta saikne starp sociālo mediju lietojumu un pilsonisko līdzdalību. Iesaistīšanos tiešsaistes diskusijās par politiku var interpretēt kā daļu no tās. Tomēr jāuzsver, ka pētījumi par šo tēmu lielākoties ir veikti valstīs ar spēcīgām demokrātijas tradīcijām – tas neļauj rezultātus attiecināt uz jebkuru citu sabiedrību, kuras pārstāvji izmanto sociālos medijus. Latvijas sabiedrībā turpretī ir salīdzinoši zems pilsoniskās iesaistīšanās līmenis. Piemēram, sabiedriskās organizācijās, partijās, biedrībās un tamlīdzīgās formācijās Latvijā darbojas mazāk nekā 30 procenti iedzīvotāju.

Līdztekus šādām institucionalizētām līdzdalības formām, protams, eksistē arī citas. Starp tām ir gan ziedošana labdarībai, gan darbošanās tiešsaistes grupās. Tomēr vienlaikus der atgādināt, ka pilsoniskās sabiedrības vājums Latvijā ir ilglaicīga un kompleksa problēma, un ērtāku saziņas līdzekļu pieejamība viena pati to nevar novērst.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form