Partija Pilsoniskā Savienība kā Jūsu vadītās valdības koalīcijas partneris ierosina vienoties par skaidru, sabiedrībai saprotamu un koleģiālu Latvijas kandidāta Eiropas Komisijas locekļa amatam izvirzīšanas kārtību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
2004. gadā Latvijas pārstāvja izvēle izvērtās par apkaunojošu procesu gan kandidātiem, gan valstij. Latvija bija spiesta atsaukt savu kandidāti un diennakts laikā izvēlēties citu. Tas notika galvenokārt tāpēc, ka nebija noteikta nekāda procedūra, kas komisāra izvēli padarītu saprotamu un skaidru. Tā kā citu augstu valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas kārtību regulē dažāda līmeņa normatīvie akti, skaidra kārtība ir jānosaka arī šīs augstās amatpersonas izvēlei.

Mūsuprāt, komisāra kandidatūras izvēlē ir jāīsteno sekojoši principi:

1. Lēmumam par konkrētu kandidātu virzīšanu komisāra amatam ir jābūt koleģiālam. Respektīvi, tas nevar būt Ministru prezidenta vienpersonisks lēmums. Šāda lēmuma koleģiālais raksturs izriet no Latvijas kā daudzpartiju parlamentāras demokrātijas būtības. Visi bez izņēmuma svarīgākie lēmumi, arī attiecībā uz amatpersonu iecelšanu vai izvirzīšanu tiek pieņemti valdībā vai Saeimā. Visi svarīgākie un pat salīdzinoši mazsvarīgi lēmumi par Latvijas nostāju jebkurā Eiropas Savienības politikas jautājumā, tiek pieņemti valdībā.

2. Lai nostiprinātu Latvijas pārstāvju EK leģitimitāti un sabiedrības uzticamību, konkrētu kandidātu virzīšanai Ministru prezidentam ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Mēs uzskatām, ka Ministru prezidentam ir jāsaglabā tiesības un atbildība vest sarunas ar apstiprināto Eiropas Komisijas prezidentu par konkrētu kandidātu un konkrētu atbildības jomu Komisijā. Tomēr mandāts sarunām par konkrētu kandidātu virzīšanu Ministru prezidentam ir jāsaņem no valdības. Kandidātu apstiprināšana valdībā ir notikusi pat līdzšinējā, lai arī nepilnīgajā, praksē. (skat. MK lēmumus pielikumā). Ar valdības lēmumu tiek apstiprināti arī Latvijas pārstāvji Eiropas Kopienu tiesā, ES Pirmās instances tiesā un citās ES institūcijās. Nepieciešamība pēc koleģiāla lēmuma izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma būtības.

3. Latvijā valdības veido vairāku politisko partiju pārstāvji. Arī pašlaik spēkā esošajā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā ir ietverti koleģialitātes, solidāras atbildības un atklātības principi. Cita starpā, Līgums nosaka, ka "sadarbības partneriem jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem" un ka "sadarbības padomē lēmumi tiek pieņemti ar to sadarbības partneru balsu vairākumu".

4. Komisāra kandidātu izvirzīšanas kārtība ir jāatspoguļo dokumentā - juridiski un/vai politiski saistošā. Iespējamie varianti: MK iekārtas likumā, MK Kārtības rullī , MK noteikumos "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos", Valdības partiju Sadarbības līgumā.

5. Komisāra kandidatūras būtu tiesības izvirzīt ikvienam MK loceklim, visas izvirzītās kandidatūras ir tiktu apsriestas Ministru kabinetā un pieņemts koleģiāls lēmums, kas izvirza vienu vai vairākas kandidatūras komisāra amatam un pilnvaro Ministru prezidentu veikt sarunas ar Eiropas Komisijas prezidentu par konkrētu kandidātu un konkrētu atbildības jomu.

6. Iesakām Ministru prezidentam veikt konsultācijas par izvirzītajiem kandidātiem arī ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Šobrīd, pirms oficiāli ir apstiprināts jaunais EK prezidents, būtu nelietderīgi apstiprināt Latvijas konkrētu Latvijas kandidātu komisāra amatam un lietderīgi pēc iespējas ātrāk vienoties par kārtību, kādā šis kandidāts tiks izvirzīts.

Mēs esam pārliecināti, ka skaidra, sabiedrībai saprotama un koleģiāla Latvijas kandidāta Eiropas Komisijas locekļa amatam izvirzīšanas kārtība uzlabotu demokrātijas kvalitāti Latvijā un vairotu sabiedrības uzticību valdības darbam. Mēs aicinām šo jautājumu apspriest un vienoties par risinājumu jau vistuvākajā laikā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form