Raivis Ieviņš: Latvijā nepieciešams rīkot programmēšanas 'degustācijas'
Foto: AP/Scanpix/LETA

Šodienas apkārtējā vide un mūsu ikdiena ir piesātināta ar lietām, kas nav vienkārši sadzīves priekšmeti vai mehānismi, – mājās un darbā ir daudz elektronisku ierīču, automašīnas ir ārkārtīgi sarežģītu daudzu datoru apvienojums, stacionārie telefoni ir tikpat kā izzudusi parādība, bet mobilajos telefonos ir liels skaits lietotņu. Acīm neredzamais ir programmatūra un tās autori, kas visas šīs ierīces vada un darbina.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Digitalizētā vide sniedz mums komfortu, bet tā prasa no mums jaunu domāšanas veidu, attieksmi un iemaņas, kā arī darba tirgū rada arvien lielāku pieprasījumu pēc profesijām, kas nodrošina, būvē un uztur šo vidi. Viena no šādām pieprasītām un perspektīvām profesijām noteikti ir programmētājs.

Pastāv vairākas cēloņsakarības, kas liek domāt, ka šīs profesijas pārstāvjus nebūs tik viegli sagatavot pietiekamā daudzumā īsā laika periodā un tempā, kādu diktē šis gadsimts. Tomēr katrai valstij ir savs stāsts, savi vēsturiskie iemesli, gatavības pakāpe, nostāja un mentalitāte, kas nosaka gatavību reaģēt uz vajadzību pielāgoties pieprasījumam.

Postpadomju valstīs, kā arī Balkānu valstīs jauno programmētāju ir daudz un labā līmenī, salīdzinot ar Rietumeiropu. Arī Lielbritānijā programmēšanu paredzēts mācīt no 1. klases, savukārt Vācijā uzskata, ka programmēšanu mācīt jāsāk tikai vidusskolas klasēs, bet Lietuvā daži augstskolu pasniedzēji piedāvā iespējas apgūt programmēšanas pamatus vispārizglītojošo skolu skolēniem.

Amerikas Savienotajās Valstīs Baraks Obama prezidenta statusā reiz deklarēja, ka ikvienam bērnam valstī būtu jābūt iespējai apgūt programmēšanu.

Bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas nostājai ir savs pamatojums – programmēšana attīsta iemaņas (loģisko, analītisko domāšanu, spriestspēju un radošumu), kas noder ikvienam cilvēkam, arī tādam, kurš neplāno savu dzīvi un profesionālo karjeru saistīt tieši ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT).

Latvijā programmēšana ilgu laiku ir bijusi vienīgi izvēles priekšmets, nevis skolēniem, bet skolām. Patīkamas izmaiņas sola jaunās reformas un iniciatīvas – kompetencēs balstīta izglītība un datorikas mācīšana kā obligātais priekšmets no 1. klases.

Tomēr, neskatoties ne uz ko, ceļu uz programmēšanas pasauli līdz šim jaunieši ir atraduši paši – lasa literatūru, meklē informāciju internetā un, vecāku mudināti, apmeklē programmēšanas un datorikas pulciņus (t.sk. "Pirmo programmēšanas skolu"), kas Latvijā ir kā interešu izglītības sastāvdaļa. Parasti tie ir 4.–6. klases puiši, kuriem patīk matemātika, interesē tehnika. Salīdzinot ar situāciju pirms 5 gadiem, programmēšanas popularitāte ir augusi – bērnu vidū ir kļuvis pat moderni īsināt brīvo laiku, izzinot pasauli caur programmēšanas prizmu. Tas ir nesis rezultātus.

Šogad pēc astoņu gadu pārtraukuma pasaules informātikas olimpiādē visi četri Latvijas dalībnieki izcīnīja bronzas medaļas, tomēr gribētos, lai plašākā sabiedrības daļā rastos lielāka izpratne par šīs nodarbošanās visaptverošo pievienoto vērtību.

Ir jārīko dažāda veida programmēšanas "degustācijas" – jādod iespēja iepazīt teorētiskās zināšanas, izmēģināt un izmantot tās caur praktisko pielietojumu. Līdzīgi kā ar fiziku, kas ir visiem zināms mācību priekšmets ar lielu ikgadējo olimpiāžu dalībnieku skaitu.

Tikko iesaistījos Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas iniciētā projektā, kura nolūks ir veicināt IKT nozares attīstību Latvijā ilgtermiņā, – sadarbībā ar "Lattelecom" ir izdota jauna programmēšanas grāmata "PROGRAMMĒŠANAS PAMATI. C++ un JAVA" jauniešiem.

Tās saturs ir viegli uztverams cilvēkam bez priekšzināšanām programmēšanā un specifiskām zināšanām matemātikā, lai radītu priekšstatu par programmēšanas būtību, turklāt tiem, kas svārstās, sniegtu pārliecību par piedalīšanos Latvijas informātikas olimpiādē un citās sacensībās, kā arī sniegtu praktisku palīdzību gatavošanās procesā, risinot uzdevumus.

Piedevām grāmatā aprakstītā C++ ir profesionāla programmēšanas valoda, ko darba devēji bieži min kā prasību darba sludinājumos.

Tomēr jāatzīmē, ka grāmata ir pamats, sākums, kas paplašina redzesloku, tālāk būtu nepieciešams mentors, kas konsultē "jaunpienācēju" programmēšanas pasaulē, demonstrē iespējas un iedrošina cilvēku pašam radīt.

Visā Latvijā ir mazāk par 1% skolu, kas pēc vecāku ierosinājuma vai pašiniciatīvas piedāvā iespēju bērniem jau pamatskolā izmēģināt programmēšanu caur spēlēm vai ar vizuālās programmēšanas valodu starpniecību. Galvaspilsētā ir vietas un iespējas visu vecumu jauniešiem praktiski iemēģināt roku, bet Latvijas reģionos tādu faktiski pagaidām nav.

Tāpēc ļoti motivēti bērni, kas izjūt aicinājumu un mīl eksaktās zinātnes, uz Rīgu brauc no tādām vietām kā Ķekava, Baloži, Salaspils un pat Līgatne.

Viens no iemesliem iespēju trūkumam "degustēt" programmēšanu praksē ir arī pedagogu trūkums, jo programmēšanas speciālisti ir gana noslogoti, pieprasīti nozarē un pamatdarbos finansiāli ļoti labi motivēti, tādēļ netiecas nodarboties ar programmēšanas mācīšanu interešu izglītības iestādēs. Ir jābūt misijas apziņai, lai to darītu. Tāpat liela daļa skolu pedagogu – informātikas skolotāju – nespēj mācīt programmēšanu.

Ir skaidrs, ka jāpaiet vēl kādam laikam, lai visas labās iniciatīvas lielākas intereses radīšanai par programmētāja profesiju un reālām iespējām to apgūt plašā mērogā valstiskā un akadēmiskā līmenī realizētos. Tomēr ir vērts sākt tagad – nesēdināt bērnudārza vecuma bērnu pie TV un planšetes, bet ļaut attīstīt domāšanu, konstruēt, kā arī attīstīt iztēli, lasot bērnam grāmatas. Ar to faktiski sākas programmēšana un karjera IKT jomā digitalizētā mūsdienu Latvijā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form