Raivis Spalvēns: Komunikācijas kļūda ar potenciāli bīstamām sekām
Foto: Valsts kanceleja

Vai valdība savā Covid-19 pandēmijas komunikācijā ir aizvirzījusies no ilgi lietotā lozunga "uzticies mediķiem" uz jaunu – "uzticies politiķiem"? Šāds jautājums rodas pēc pēdējā laikā Ministru kabineta sēdēs dzirdētajiem valdības pārstāvju un veselības ekspertu atšķirīgajiem viedokļiem jautājumā par vakcīnas pret Covid-19 trešās devas jeb revakcinācijas nodrošināšanu plašākam sabiedrības lokam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Septembrī notikušas divas Ministru kabineta sēdes, kurās daži valdības pārstāvji atsaucās uz medijos lasīto par citu valstu praksi, atsevišķām sabiedrības grupām nodrošinot revakcinācijas iespēju, un aicināja veselības jomas ekspertus skaidrot, kāpēc šāda prakse netiek apsvērta Latvijā. Lai arī eksperti atzīst, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pagaidām šādu rekomendāciju nav sniegusi, tomēr no valdības pārstāvju paustā var nolasīt sarūgtinājumu, ka Latvija revakcinācijas jautājumā nesper proaktīvus soļus.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) arguments par labu revakcinācijai balstās faktā, ka atsevišķās Eiropas Savienības valstīs un Izraēlā iedzīvotājiem tiek piedāvāta trešā vakcīnas deva un šīs valstis lēmumus pieņēmušas patstāvīgi, pirms sagaidīts EZA lēmums.

Vienlaikus premjers arī pauž kritiku, ka Latvijai nav saprotama plāna par to, kā tiks nodrošināta revakcinācija. Tajā pašā laikā Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska valdības pārstāvjiem norādīja, ka minētajās valstīs lēmumi par revakcināciju bijuši politiski, nevis balstīti zinātnē un medicīnā. Viņa pauda pārliecību, ka revakcinācijas jautājumā ir jāsagaida EZA lēmums.

Vērojot Ministru kabineta sēdes no malas, radās iespaids, ka šāds valdības pārstāvju komunikācijas stils nav gluži nejaušs, turklāt "caur puķēm" varēja nolasīt, ka politiķi no ekspertiem vēlas dzirdēt savai pārliecībai atbilstošus ieteikumus. Un tas raisa jautājumus par to, cik ļoti politiķi joprojām uzticas ekspertiem un gatavi ņemt vērā to viedokli.

Līdz šim valdība ir ieklausījusies ekspertu teiktajā un uz tā pamata ministri pieņēmuši politiskus lēmumus. Tāpēc gribētos domāt, ka politiķu neapmierinātība ar veselības nozares pārstāvju redzējumu par revakcināciju drīzāk ir komunikācijas kļūda, nevis apzināta atteikšanās uzklausīt ekspertus.

Lai šo kļūdu labotu, iespējams, ministriem un veselības nozares pārstāvjiem ir vērts sarīkot slēgtu semināru, kurā šie jautājumi tiktu izrunāti un puses nonāktu pie konsensa, ko tad arī valdības pārstāvji un valsts pārvalde varētu izmantot tālākajā publiskajā komunikācijā.

Ir saprotamas premjera vairākkārt publiski paustās bažas par vakcinācijas zemo aptveri, par draudīgajām prognozēm saistībā ar slimnīcu noslodzi un to, cik nežēlīgi pār Latviju velsies Covid-19 nākamais vilnis. Tāpat ir saprotams arguments, ka valsts krājumos ir gana vakcīnu, no kurām daļai tūlīt, tūlīt beigsies termiņš, un valsts ir ieinteresēta, ka tās vispirms saņem pašu iedzīvotāji. Tomēr veids, kādā patlaban valdība sarunājas ar ekspertiem, raida signālus sabiedrībai, ka konsekventi ievērotā pieeja – politiski lēmumi seko ekspertu ieteikumiem – var tikt mainīta.

Jau pagājušais gads ar ministru publisku rīvēšanos par vieniem vai otriem lēmumiem Covid-19 krīzes mazināšanā pierādīja, ka nav iespējams vadīt krīzi, ja pilnīgi visi, kas iesaistīti tās risināšanā, publiski nepauž vienotus uzskatus un savā rīcībā neievēro konsekvenci. Pēdējās valdības sēdēs vērotais rada līdzīgas sajūtas. Turklāt sarunās ar ekspertiem politiķu izmantotais tonis sāk izklausīties uzbrūkošs, un tam ir bīstams potenciāls noārdīt jau tā trauslo sabiedrības uzticību veselības jomas ekspertiem, uz kuru ieteikumiem tika balstīta līdzšinējā Covid-19 apkarošanas stratēģija.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form