Ramune Rimgailaite: Igaunijas inflācija. Misija – meklējam vainīgo!  (59)

Šis ir mans ceturtais raksts par Igaunijas ekonomiku (iepriekšējos var redzēt šeit (1), šeit (2) un šeit (3)). Centīšos neatkārtoties, un šoreiz apskatīšu pēdējā laika norises Igaunijas ekonomikā, fokusējoties tieši uz inflācijas dinamiku.

1. attēlā redzams, ka kopš eiro ieviešanas Igaunijā būtiski pieaugusi cilvēku uztvertā inflācija, proti, cilvēku viedoklis (to mēra socioloģiskās aptaujās) par to, cik liels bijis cenu kāpums. Faktiskā inflācija (to mēra, veicot cenu reģistrāciju tirdzniecības vietās) ir bijusi ievērojami mazāka.

1. attēls. Uztvertā un faktiskā inflācija
(Uztvertā inflācija ir indekss, kas izveidots no aptaujas rezultātiem, kurā 20000 patērētājiem tiek vaicāts par to, kā viņi uztver inflācijas attīstību. Pārveidojot kvalitatīvu informāciju par kvantitatīvu indikatoru, to var salīdzināt ar faktisko inflāciju.)

Avots: Eiropas Komisija, Eurostat

Šāda situācija nav raksturīga tikai Igaunijai. Arī citās valstīs, kas ieviesušas eiro, situācija bijusi līdzīga. Liela daļa iemeslu, visticamāk, slēpjas cilvēku psiholoģijā. Nevienam nepatīk cenu kāpums. Iespējams tādēļ, konstatējot cenas pieaugumu veikalā, tam pievēršam lielāku uzmanību un cenu kāpumu paturam prātā ilgāk nekā gadījumus, kad cena nemainās vai samazinās. Vairāki pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir tendence pārspīlēt cenu pieaugumu. Piemēram, Itālijas pētnieki, pēc eiro ieviešanas aptaujājot iedzīvotājus un salīdzinot iegūtos rezultātus ar tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietā reģistrētām cenām, nonākuši pie šāda secinājuma. Lūdzot salīdzināt konkrētas cenas pirms un pēc eiro ieviešanas, cilvēku atmiņās saglabājies cenu līmenis itāļu lirās bija gandrīz visos gadījumos daudz zemāks nekā faktiskās cenas lirās pirms eiro ieviešanas. Šādu situāciju labi raksturo teiciens "kad mēs augām, zāle bija zaļāka". Cilvēku atmiņā faktiski bija palicis cenu līmenis, kāds tas bijis daudzus gadus pirms eiro ieviešanas un tādēļ rodas iespaids, ka eiro ieviešana cenas būtiski kāpinājusi. Bet faktiski cenas audzējusi nevis eiro ieviešana, bet Itālijas inflācija pirms eiro ieviešanas.

Igaunijā - gluži tāpat kā Latvijā 2011. gadā - inflācijas kāpumu lielā mērā noteica augstākas pasaules pārtikas un energoresursu cenu kāpums. 2011. gadā Igaunijā enerģijas cenas pieauga par 8.5%, pārtikas cenas pieauga par 9.5% un gada inflācija, izņemot enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenu pieauguma ietekmi, bija 2.9%, kas ir mērens cenu kāpums. Kā redzams 2. attēlā, pēdējā laikā samazinājušās pasaules pārtikas un energoresursu cenas atspoguļojas arī mazākā Igaunijas inflācijā. 

2. attēls. Gada inflācija un gada inflācija, izņemot enerģijas un pārtikas cenu ietekmi,  Igaunijā, %

Avots: Eurostat

Tādēļ šķiet, ka eiro ieviešana, kas sakrita ar globālo cenu pieaugumu, bieži vien tikusi nepamatoti uzskatīta (vai izmantota) kā cenu pieauguma iemesls Igaunijā, jo dažādi aprēķini liecina, ka eiro ieviešana pielikusi vien tikai 0.2-0.3 procentu punktus pie Igaunijas inflācijas 2011. gada janvārī. Līdzīga pieredze bijusi arī citās valstīs, kuras ieviesušas eiro. Kā redzams 1. tabulā, ne eiro zonā kopumā tās izveidošanas brīdī, ne arī kadā atsevišķā jaunā eiro zonas dalībvalstī eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju nav bijusi lielāka par 0.3 procentu punktiem.

1.tabula. Eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju (% punktos)

Avots: Eurostat

Un, lai gan inflācija Igaunijā 2011. gadā bija otrā lielākā (pēc Rumānijas) visā ES, Igaunijas tautsaimniecības izaugsme jeb IKP kāpums arī bija vislielākais visā ES. Igaunijas IKP pieauga aptuveni piecas reizes straujāk nekā ES tautsaimniecība, un šim straujajam kāpumam, protams, arī bija zināma ietekme uz Igaunijas inflāciju. Straujo IKP izaugsmi veicināja gan Igaunijas uzlabotie kredītreitingi (uzticamība) pēc eiro ieviešanas, gan daudz jaunu investīciju, jaunas darba vietas un iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Ārvalstu tiešās investīcijas uz Igauniju pieauga jau pirmajā eiro ieviešanas gadā. It īpaši no Somijas, kurai ir bijusi devalvācijas negatīvā pieredze, un somi vairāk investē Igaunijā tieši tagad, kad devalvācija tur vairs nav iespējama. Kā teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess, devalvācijas baiļu un baumu pazušana ļoti pozitīvi ietekmē Igauniju. Visai daudz kapitāla ir aizplūdis no Igaunijas un citām Baltijas valstīm pēdējās krīzes laikā, kad bailes par valūtu devalvāciju sita augstu vilni. Lai gan krīzes ekonomikas ritējumā atkārtojas, ieviešot eiro vienas nopietnas bažas – bažas par devalvāciju – izzūd.

Igaunijas baņķieris Indreks Neivelts ir teicis, ka krīzes laiku vislabāk iztur nevis visstiprākie, bet tie, kuri vieglāk pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem. Igaunija, Latvija un Lietuva ir no tām ES valstīm, kuru ekonomika vislabāk adaptējas. Tātad, turpinot saprātīgi saimniekot ar budžetu un virzīties uz Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu, būsim daudz labvēlīgākā situācijā nākotnes krīžu pārvarēšanai.