Reinis Bērziņš: Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku
Foto: Privātais arhīvs

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar Altum palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoni eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Altum ir spēris drosmīgu soli un iniciējis vēl nebijušu lielo uzņēmumu atbalsta programmas izveidi, kas palīdzēs ar finansējumu tieši Latvijas lielajiem nozaru flagmaņiem. Plāns ir ne tikai ambiciozs, bet arī atdevi sološs. Valsts ieguldījums būtu 50 miljoni, bet vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem kā pensiju kapitālu fondi. Šie 100 miljoni ļautu sniegt atbalstu aptuveni 20 līdz 30 lielajiem uzņēmumiem, ko īpaši ietekmējis Covid laiks. Taču svarīgākais, ka šis nebūs dāvinājums, valsts to saņems atpakaļ ar atdevi.

Tiešie ieguvumi – ap 10 000 saglabātas darba vietas un miljonu maksājumi valsts kasē

Jau sākotnējie aprēķini un skaitļi runā paši par sevi. Par lielajiem uzņēmumiem plānotās programmas ietvaros uzskatāms uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar vismaz 250 darbiniekiem vai ar mazāku darbinieku skaitu, bet ar 50 miljonu eiro lielu apgrozījumu, un vismaz 43 miljonu eiro aktīvu kopsummu. Jebkura šāda liela uzņēmuma zaudējums Latvijas ekonomikai būtu ļoti sāpīgs.

Ar programmu plānots sniegt atbalstu līdz 30 Latvijas lielajiem uzņēmumiem. Daudzos no tiem ir nodarbināti vairāk nekā tūkstoš darbinieku, līdz ar to, vidēji rēķinot, ar programmas atbalstu varētu nodrošināt 10 000 darba vietu saglabāšanu, tādējādi jau primāri pasargājot valsts kasi no milzīgiem izdevumiem, ja kāda uzņēmuma slēgšanas vai darbinieku masveida atlaišanas gadījumā nāktos segt bezdarbnieku pabalsta izdevumus. Taču, protams, tas nav vienīgais šo uzņēmumu tiešais pienesums Latvijas ekonomikai. Tie ir arī miljonos mērāmi nodokļu maksājumi valsts budžetā. Jau atkal pavisam pieticīgi rēķinot, vidēji šo uzņēmumu nodokļu maksājumi gadā pārsniedz 5 miljonus eiro, tātad pat 10 šādu uzņēmumu darbības nodrošināšana vien atsver valsts ieguldījumu programmā.

Viens uzņēmums, kas rada darbu vēl daudziem citiem

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par to, kam palīdzēt: lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem? Kopumā jautājums ir nevietā, jo jāpalīdz ir visiem, taču ar tieši tam pielāgotu atbalsta rīku. Daudziem maziem vai vidējiem dīkstāves pabalsts var būt noderīgs kā īstermiņa risinājums, taču lielajiem uzņēmumiem nepieciešama cita vēriena un rakstura atbalsts. Turklāt, pretstatot uzņēmumus pēc lieluma, aizmirstam, ka patiesībā ekonomikas ķēdēs tie sadarbojas un ir viens otram nepieciešami.

Latvijas ekonomikā var redzēt tā saukto Pareto principu, kad neliels skaits lielo uzņēmumu nodrošina ievērojami lielāko daļu apgrozījuma un darbavietu. Kopumā Latvijā reģistrētas ir 190 000 uzņēmumu vienības (tostarp individuālie uzņēmumi, individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un citas uzņēmējdarbības formas).

No šiem 190 tūkstošiem "tikai" 300 klasificējas lielo uzņēmumu kategorijai. Protams, tas nav "tikai". Jāapzinās, ka šie 300 uzņēmumi veido kopumā ļoti lielu daļu no Latvijas IKP.

Šie uzņēmumi bieži vien ir ļoti nozīmīgs darba devējs vietējā pašvaldībā – nodrošina pasūtījumus daudziem saviem piegādātājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot darba vietas vēl arī šajos uzņēmumos, tādā veidā nodrošinot ekonomikas asinsriti vēl tālu aiz sava lielā uzņēmuma robežām.

Turklāt šie uzņēmumi ir arī Latvijas lielākie eksportētāji, veidojot pat 70% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, tādējādi ne tikai ceļot mūsu valsts IKP ar saviem maksājumiem valsts budžetā, bet arī veidojot pozitīvu mūsu importa/eksporta bilanci.

Pēc krīzes iznākt vēl spēcīgākiem: tie nav tikai vārdi

Svarīgākais, ka fonds nav veidots ar mērķi vienkārši nodrošināt uzņēmumus ar tajos trūkstošo naudas plūsmu, lai nosegtu, piemēram, tekošās darba algas. Fonda mērķis ir palīdzēt arī tiem uzņēmumiem, kas Covid ietekmē plāno mainīties "pēc būtības".

Viens no atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem ir uzņēmumu aktivitātes ilgtspējas un zaļo risinājumu virzienā. Šī krīze fundamentāli mainīs daudzas nozares: uzņēmumos neizbēgami jāsāk domāt radoši, lai risinātu darbinieku un klientu fiziskās drošības prasības, digitalizētu savu darbību un meklētu jaunas piegādes ķēdes. Lai pielāgotos "jaunajai realitātei", dažiem nāksies pilnībā mainīt esošo biznesa modeli.

Programmā plānoti trīs galvenie risinājumi: investīcijas pašu kapitālā no fonda resursiem vai kopā ar privātajiem finansētājiem; mezanīna aizdevumi, kā aizdevumi uzņēmumiem, iegādājoties to obligācijas. Šis trešais risinājums veicinās uzņēmumu iziešanu biržā, kas būs būtisks papildu ieguvums, veicinot labāku Latvijas uzņēmumu pārvaldību un kapitāla tirgus attīstību.

Altum mērķis ir skaļš: programmas rezultātā nevis vienkārši 20 līdz 30 krīzi pārdzīvojuši Latvijas lielie uzņēmumi, bet uzņēmumi, kas adaptējuši savu darbību "jaunajai realitātei", iespējams, mainot darbības virzienu, kļuvuši energoefektīvāki un zaļāk domājoši, cēluši produktivitāti ar digitalizācijas un automatizācijas risinājumiem, kā arī demonstrēs labākas pārvaldības praksi. Tieši šādi spēcīgi un lieli uzņēmumi tad arī būtu dēvējami par Latvijas ekonomikas flagmaņiem, kas palīdzētu līdz ar viņiem augt un kļūt stiprākiem arī pārējiem Latvijas uzņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form