Zīmīgi, ka valdības sēdē pieņemtie lēmumi nav publiski pieejami arī vairākas dienas pēc sēdes. Vai patiešām atklātības un labas pārvaldības principi ir saistoši daudziem citiem, tikai ne Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam?
Saskaņā ar presei sniegto Finanšu ministrijas informāciju valdība esot samazinājusi valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas no šā gada 1. septembra no IZM budžeta par 600 tūkstošiem latu, kā arī Kultūras ministrijas budžetā - par 400 tūkstošiem latu. Šā gada atlikušajiem 6 mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā ir 194 tūkstoši latu un KM budžetā ir 132 tūkstoši latu. 600 tūkstoši latu, salīdzinot ar iepriekšējiem augstākās izglītības finansējuma samazinājumiem, kas mērāmi desmitos miljonu latu, var šķist "neliela summa". Tomēr situācijā, kad visas "sarkanās līnijas" finansējuma samazināšanā augstākajai izglītībai jau sen ir pārkāptas, šis samazinājums augstskolām nesīs ļoti lielu negatīvu ietekmi ilgtermiņā.
Pārtulkojot ierēdņu un Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistu pamestās informācijas drumslas "tautas valodā", jāsecina, ka jau šogad vairākiem simtiem pirmkursnieku tiks liegtas valsts apmaksātas studijas. Iepriekš notikušie "griezieni" samazināja finansējumu uz vienu studiju vietu, tādējādi radot riskus augstākās izglītības kvalitātei, taču līdz šim nesamazināja valsts apmaksātu studiju vietu skaitu. Šo darbību varētu salīdzināt ar tikai pašu sīkāko kartupelīšu atvēlēšanu sēklai. Lēmums samazināt valsts apmaksātu studiju vietu skaitu ir būtisks negatīvs pagrieziens - un tas ir līdzvērtīgs sēklas kartupeļu apēšanai.
Paredzēto darbību rezultātā augstskolās tiks uzņems mazāks studentu skaits, kuri, iegūstot augstāko izglītību, ar savu darbu nestu daudz lielāku pievienoto vērtību, kā arī vairāk pelnītu paši un rezultātā valstij maksātu lielākus nodokļus.
Liela daļa labāko vidusskolu absolventu dosies studēt citās Eiropas valstīs, kurās joprojām piedāvā valsts apmaksātas studijas, un, tavu brīnumu, pat maksā cilvēka cienīgu stipendiju! No "ierēdņu valodas" un skaitļiem, "nolaižoties uz zemes", trāpīgi kādā interneta vietnē situāciju raksturo studente Ilze:
"Mācos universitātē ārzemēs. Bez maksas, saņemu stipendiju. Nekad nebija domas braukt prom no mājām, uzskatu sevi par patriotu. Viss, ko man vajadzēja bija iemesls palikt, nevis iegansts lai brauktu prom..."
2011. gada 24. februārī Latvijas Universitātē notika starptautiska konference "Augstākā izglītība un Baltijas valstu ilgtspējīgas un reģionāli līdzsvarotas attīstības iespējas stratēģijas Eiropa 2020 kontekstā" piedalījās eksperti no vairākām ES valstīm, kuru sniegtā informācija par norisēm citur ļauj precīzāk novērtēt situāciju Latvijā, kā arī prognozēt mūsu turpmākās izredzes starpvalstu konkurences apstākļos.
Kādas ir prognozes? To nojaust palīdz, piemēram, Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora Marta Laidmetsa sniegtā informācija, ka Igaunijai izdevies palielināt augstākās izglītības finansējumu līdz 1.4% no IKP (nevis samazināt līdz 0,65% kā Latvijā) un ka 2011. gadā valsts apmaksāto studiju vietu skaits tiks palielināts par 10%, kopumā nodrošinot apmaksātas studiju vietas vismaz pusei studentu. Lietuvas ministrijas pārstāvis Rimvidas Lamanauskas informēja, ka valsts finansējums studijām un pētniecībai augstskolās, salīdzinot 2010. gadu ar 2008. gadu, ir samazinājies par 19% (atšķirībā no 51% Latvijā) un tas nav tālāk mazināts 2011. gada budžetā.
Valdības lēmums izraisa sašutumu ne tikai dēļ slepenās gaisotnes, kādā tas pieņemts, nepārdomātajām sekām, bet arī tādēļ, ka valdības darbi nesakrīt ar iepriekšējiem solījumiem. Tā gan bija "cita valdība", tomēr atļaujamies atgādināt, ka iepriekšējais Ministru kabinets solīja ne tikai nesamazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, bet to palielināt.
Ministru kabineta 2010. gada 5. augustā apstiprinātajā Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam[1] norādīts, ka uzlabojumi un ieguvumi augstākās izglītības un zinātnes sistēmā ilgtermiņa strukturālo reformu rezultātā (laika periodā līdz 2020.gadam) cita starpā raksturosies ar lielāku finansējumu pētniecībai un attīstībai, kas veicinās inovācijas tautsaimniecībā un līdz ar to tas ir viens no ekonomiskās struktūrpolitikas pamatelementiem ilgtermiņa mērķa sasniegšanai - uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidošana.
Valdība atzina, ka uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību Latvijā nav iespējams nodrošināt bez atbilstoša valsts finansiālā atbalsta. Tāpēc nebūtu pieļaujams, ka plānotos pasākumus nevarēs pilnībā īstenot nepietiekamā finansējuma dēļ. Jāatzīmē, ka jau šobrīd valsts finansējums augstākai izglītībai Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Pēc pēdējiem Pasaules Bankas ekspertu atzinumiem Latvijā augstākajai izglītībai atvēlētais valsts finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā, kā arī vidējais finansējums uz vienu studentu no valsts budžeta šobrīd ir viszemākais Eiropas Savienībā. Tas apdraud mūsu augstākās izglītības konkurētspēju un veiksmīgu iekļaušanos Eiropas Augstākās izglītības telpā.
Plānā norādīts, ka valdības rīcībpolitika attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē paredz finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei sākot no 2013.gada, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Reformu plānā arī uzsvērts, ka 2011. un 2012.gadu valsts budžetā finansējums tiks piešķirts ne mazāks kā 2010.gada budžetā, vienlaikus pilnveidojot finansēšanas modeli, lielāku uzsvaru liekot uz darbības rezultativitāti.
Latvijas augstskolas ir gatavas reformām un jau veic virkni pasākumu, paaugstinot studiju kvalitāti. Tomēr augstās izglītības kvalitātes sasniegšana nav savienojama ar to, ka valsts, kas vismaz 15 gadus vienkārši nepietiekami finansēja augstāko izglītību, pēdējos gados ir veikusi izcili lielus finansējuma samazinājumus un turpina tos veikt.
Informācija par Latvijas Rektoru padomi:
Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai izveidojušas visas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Rektoru padome gatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, pārstāv Latvijas augstskolas ārvalstīs, kā arī savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus. Rektoru padome darbojas, pamatojoties uz Augstskolu likumu un Rektoru padomes nolikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
