Renāte Strazdiņa: Digitālā pārveide publiskajā sektorā – laiks jaunai pieejai
Foto: LETA

Digitālā pārveide jeb transformācija ir vārdu salikums, kas aizvadītā gada laikā izskanējis bieži. Vairāk vai mazāk to izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lielā mērā tas ir noticis to ierobežojumu dēļ, kas ir sekmējuši daudzu ikdienā ierastu darbību un procesu pārcelšanu uz digitālo vidi. Šobrīd svarīgi panākt, lai pastāvētu vienots valsts līmeņa redzējums, kas visiem sabiedrības locekļiem ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģisko pārmaiņu radītās iespējas valsts attīstības veicināšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dēvēta arī par 4. industriālo revolūciju, sabiedrības digitālā transformācija ir viens no nozīmīgākajiem desmitgades procesiem, kas maina ikdienas dzīvi jau pašlaik un būtiski ietekmēs civilizācijas attīstību nākotnē. Ir mainījusies izpratne par e-pārvaldes jēdzienu. Pirms 20 gadiem to saprata kā papīra komunikācijas aizstāšanu ar veidlapu aizpildīšanu digitālajā vidē un valsts pārvaldes uzmanības vēršanu uz pilsoņu (klientu) vajadzībām.

Pārceļot klātienē un papīra formātā notiekošos procesus digitālajā vidē, tika panākta zināma valsts pārvaldes optimizācija un klientam draudzīgāka pieeja. Taču mūsdienās uz e-pārvaldi jāraugās plašāk – tā ir visas sabiedrības funkcionēšanas pārveide, nevis tikai administratīvo procesu pārcelšana un optimizācija. Mērķis ir vērsts uz jaunu un inovatīvu pakalpojumu radīšanu, ciešā sadarbībā ar privāto sektoru izmantojot plašās IKT tehnoloģiju iespējas – lielos datus, mākoņdatošanu, mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu. Pakalpojumu individualizēšana, iespēja saņemt pakalpojumu vai informāciju jebkurā laikā un vietā, uz lielajiem datiem balstīti lēmumi, vienota un centralizēta valsts pārvaldes sistēma – tie ir tikai daži iedzīvotāju ieguvumi no modernas e-pārvaldes sistēmas.

Digitālā transformācija kļūst straujāka

Aizvadītais gads digitālo transformāciju ir būtiski paātrinājis. Piemēram, valsts pārvaldē kā pakalpojuma instruments strauji ienākuši virtuālie asistenti jeb sarunu boti. Lai arī projekts pasaules mērogā unikālajam virtuālo asistentu katalogam uz valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" bāzes tika sākts pirms diviem gadiem, ierobežojumi ir aktualizējuši nepieciešamību valsts pārvaldes saziņā ieviest šos virtuālos asistentus, kuru pakalpojumi ir pieejami arī ārpus darba laika. Mums tikai pašiem ir jāiemācās lietot šo rīku. Jau tuvākajā nākotnē teicams klientu serviss nebūs iedomājams bez virtuālo asistentu palīdzības. Tas ir viens no piemēriem, kā valsts pārvaldei soli pa solim jāmācās izmantot jaunās tehnoloģijas, tādējādi atvieglojot saziņu gan ar privātpersonām, gan ar biznesa struktūrām.

Strauji ir mainījies arī izglītības process, kas līdz šim ir bijis strukturēts diezgan konservatīvi. Nepieciešamība pāriet uz mācībām un studijām attālināti ir pilnībā mainījusi veidu, kā tas tiek īstenots. Protams, netrūkst izaicinājumu, taču mācību procesa digitalizācija ir ieguldījums nākotnē – skolēni un studenti gūst neatsveramu pieredzi, kā, izmantojot tehnoloģijas, ikdienā ierastas lietas iespējams paveikt citādi un efektīvāk.

Uz citu ES valstu fona – Latvijai labi rezultāti

Jāatzīst, ka digitalizācijas jomā Latvijas valsts pārvalde uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona uzrāda visai augstus rezultātus. Kā liecina Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) par 2020. gadu (atspoguļo 2019. gada situāciju), digitālo publisko pakalpojumu jomā Latvija ieņēma piekto vietu ES aiz Igaunijas, Spānijas, Dānijas un Somijas. Īpaši labi ir veicies ar automātiski daļēji aizpildītu veidlapu ieviešanu valsts institūciju pakalpojumu portālos, sasniedzot indeksa vērtību 86 pret ES vidējo rādītāju 59. Pēc šī rādītāja ierindojamies ceturtajā vietā aiz Maltas, Igaunijas un Lietuvas.

Tāpat augsta piektā vieta Latvijai ir e-paraksta, elektronisko dokumentu un digitālā pasta attīstības jomā. Latvijas visai pieticīgo kopējo DESI – 50 punkti un 18. vieta ES – var skaidrot ar ļoti slikto IKT izmantošanu uzņēmējdarbībā, kā arī cilvēkkapitāla problēmu jeb iedzīvotāju vairākuma digitālo prasmju trūkumu. Salīdzinoši augstais publiskā sektora digitālo pakalpojumu līmenis gan nenozīmē, ka Latvija šajā jomā var gulēt uz lauriem, jo tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja. Ir ļoti viegli atpalikt un zaudēt konkurētspēju globālā mērogā.

Svarīgs ir stratēģiskais redzējums

Neskatoties uz kopumā augsto valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu novērtējumu, Latvijai vēl ir, kur augt un kur meklēt iedvesmu digitālās transformācijas projektiem. Izmantojot IKT tehnoloģijas, tie izmaina gan ierēdņu darbu, gan pilsoņu dzīvi. Līdz ar citām jomām strauja digitālā transformācija noris uzņēmējdarbībā: daudzi uzņēmumi ir piedzīvojuši attālinātu darbu un saziņu ar klientiem, e-komercijas uzplaukumu, biznesa procesu digitalizēšanu. Taču lielā mērā tā ir bijusi reakcija uz kritiskām vajadzībām. Ir svarīgi turpināt digitālās transformācijas procesu un piedāvāt stratēģisku redzējumu valsts attīstībai jaunajā laikmetā.

Ļoti pozitīvi, ka vienotas un mērķtiecīgas sabiedrības digitālās pārveides stratēģijai ir saņēmusies arī Latvija. Vides un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi fundamentālu Latvijas digitālās transformācijas plānošanas dokumentu – Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas pašlaik ir publiskajā apspriešanā pirms tālākas virzības pieņemšanai valdībā. Būtisku stratēģijas daļu veido virziens "Moderna un atvērta valsts pārvalde" ar nākotnes vīziju, kurā tieši digitālā vide ir jaunā valsts pārvaldes un norises telpa, kas "intuitīvi apzina vajadzības un nemanāmi rūpējas par personu". Un šķiet, ka globālā līmenī šobrīd notiek virzība uz valsts kā sabiedrības attīstību virzošā spēka lomas pieaugumu, kas šajā stratēģijā parādās kā "Platform Governments" (valsts digitālo platformu pārvaldības) scenārijs.

Jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas uzlabot valsts pārvaldi un cilvēku dzīvi ir gandrīz neierobežotas. Ir svarīgi izvirzīt mērķus, koncentrēt resursus un strādāt ar cilvēkiem gan pakalpojumu piedāvātāju – valsts un pašvaldību institūciju –, gan pakalpojumu saņēmēju pusē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form