Lai rudenī plašāka sabiedrība saņemtu siltumu, nepieciešams kārtējais neordinārais risinājums, kas faktiski būs pretrunā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pat ja juridiski viss būs atbilstoši normatīvo aktu burtam, tas būs pretrunā kāda cita normatīvā akta saturiskajai būtībai. Rudenī sabiedrība un līdz ar to mediji atkal šausmināsies par pārvaldnieku neizdarību darbā ar parādniekiem.
Pēc būtības šāds sašutums ir loģisks, jo vairākums klientu apmaksā savus rēķinus. Ir tikai loģiski, ka šie cilvēki nav sajūsmā, ka nemaksātāju un to iestāžu dēļ, kuri "nespēj" dažu nedēļu laikā iekasēt visus parādus var rasties aizķeršanās apkures pieslēgšanā. Tomēr nav vietā runāt par nespēju. Parādu piedziņa, izpildot visas procedūras faktiski aizņem daudz ilgāku laiku par 4 mēnešiem. Reizēm paiet gadi, līdz parāds tiek atgūts. Beigusies kārtējā apkures sezona, rīdzinieki palikuši AS "Rīgas Siltums" (RS) uzņēmumam parādā 3,5 miljonus eiro. No šīs summas 2,27 miljonus nav samaksājuši RNP klienti.
Problēma pēc būtības
Normatīvie akti centralizētās apkures jomā radīti ar aprēķinu, ka par pakalpojumu samaksā 100% klientu. Bez kavēšanās. Pie tam, atbilstoši šiem pašiem normatīviem, RNP nekavējoties pārskaita pakalpojuma sniedzējam – šajā gadījumā RNP uzreiz pēc saņemšanas pārskaita RS visus no klientiem saņemtos maksājumus par apkuri. Tomēr rudenī, neraugoties uz to, ka RNP siltuma piegādātājam ir pārskaitījis visu saņemto naudu no klientiem, RS, atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, pieprasa RNP samaksāt arī to summu, kas no klientiem nav saņemta. Līdz pēdējam centam! No kurienes starpnieks, šajā gadījumā – RNP, lai ņem naudu trešo personu parāda segšanai? Tā, protams, atbilstoši normatīviem nav RS problēma. Loģiski, ka RS ar šo jautājumu nemēģina sevi apgrūtināt, jo ir situācijas noteicēji, kuru pusē ir normatīvie akti. Viņu rokās ir apkures krāns un viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī.
Traģiskākais šajā stāstā ir pašsaprotamais apsvērums, ka siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam, šajā gadījumā – RS, nav pienākums sniegt pakalpojumu bez maksas, ar daļēju samaksu vai ar pēcapmaksu. Loģiski! Protams, nav skaidrs, kurā brīdī šāds pienākumus ir radies jebkuram pārvaldniekam, tomēr to par pašsaprotamu pārvaldnieku pienākumu uzskata daudzi siltuma ražotāji. Vēl vairāk – esošā regulējuma izpratnē apkures uzņēmuma klients ir māja, nevis atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, tāpēc pirms ir saņemta apmaksa par pēdējo apkures sezonu 100% apmērā, uzņēmums apkuri nepieslēdz. Visiem bez izņēmuma – kā maksātājiem, tā nemaksātājiem. No 2616 RNP mājām ar centralizēto apkuri šīs apkures sezonas izskaņā parādi nebija tikai 45 mājām!!!
Apkurei jābūt!
Sliktā ziņa – nemainot normatīvos aktus, ir liels risks, ka nākamajā apkures sezonā daļa Rīgas iedzīvotāju var palikt bez apkures, jo ņemot vērā, ka iepriekšējais gads ir aizvadīts ar zaudējumiem, veidojot uzkrājumus iepriekšējo periodu šaubīgajiem debitoriem, RNP no savas peļņas nevarēs vienkārši avansēt klientu parādus. Tas nozīmē ka, pat ja māju skaits, kas līdz septembrim pilnībā norēķinās par siltumu dubultosies vai pat trīskāršosies, joprojām 2,5 tūkstoši ēku un simtiem tūkstoši rīdzinieku ziemas sezonā var palikt bez apkures. Protams, RNP darīs visu, lai tas nenotiktu, jo tāda ir laba pārvaldnieka misija, tomēr ir skaidrs, ka pienācis laiks pārtraukt izlikties:
ka par pakalpojumiem samaksā visi klienti,
ka parādus var piedzīt īsā laikā,
ka parādus var piedzīt no visiem klientiem.
Tas tā nav! Un nekad nebūs. Daudzi īpašnieki pārdod savu īpašumu pirms tas nonāk tiesu izpildītāja redzeslokā. Ir cilvēki, kuru parāda apjoms daudzkārt pārsniedz īpašuma vērtību. Ir cilvēki bez oficiāliem ienākumiem un ir cilvēki, kuri, paaugstinoties tiesu izpildītāju interesei par viņu īpašumiem, atstāj valsti un parādu piedzinējiem nav sasniedzami. Ir cilvēki, kuri izvēlas nestrādāt oficiālu darbu, lai nebūtu ienākumu, no kuriem piedzīt saistības. Tā, diemžēl, ir realitāte.
Parādu piedziņa notiek normatīvajos aktos strikti reglamentētā veidā. Lai labāk ilustrētu situāciju parādu apjomu nozarē, minēšu dažus skaitļus – pēdējo 10 gadu laikā (kopš dibināts RNP) iztiesātas 16 991 lietas, par kopējo parāda summu € 51 193 588,43. Aktīvas parādu piedziņas lietas, kurās nav stājies spēkā tiesas spriedums - 9510 par kopējo parāda summu € 32 892 658,18. Tās ir lietas, kas iesniegtas tiesā un vēl nav izskatītas. No RNP puses zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodotais un pagaidām neatgūtais lietu apjoms - 7374 lietas par kopējo parāda summu € 27 141 058,54. Tātad pārvaldnieks ir veicis visas normatīvajos aktos noteiktās nepieciešamās darbības parāda piedziņai, bet pagaidām tiesu izpildītāji šo summu nav atguvuši.
Nobeiguma vietā
Mums ir daudz un dažādas situācijas, kurā parādu piedziņa velkas gadiem, bet apkures sezonas mijas ar dažu mēnešu intervālu un siltumenerģijas uzņēmums var nepieslēgt apkuri, ja nav veikts norēķins par iepriekšējā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju 100% apmērā. Viss loģiski - katram ir jāmaksā par patērēto, bet, ja radušās finansiālas grūtības, jāvēršas pēc palīdzības pie sociālā dienesta. Joprojām viss raiti un pareizi. Tomēr dzīvē tā tas nenotiek.
To ir laiks apzināties par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai. Iespējams, šīs "maizes garozu" ir laiks izbaudīt arī daļai siltumapgādes uzņēmumu, piemēram, realizējot tiešā norēķina sistēmu par piegādāto pakalpojumu. Tas ļautu siltumapgādes uzņēmumiem labāk izjust un apzināties problēmas būtību, kā arī tās apjomu. Iespējams, tas motivētu siltumapgādes uzņēmumus iedarbināt savus lobijus, lai organizētu izmaiņas normatīvajos aktos. Iespējams, problēmas apjomu beidzot apzinātos arī Ekonomikas ministrija. Taču, kamēr katru gadu par "peramo zēnu" var nozīmēt pārvaldniekus, nav vērts par to domāt, jo šobrīd faktiski vairumu siltumapgādes uzņēmumus viņu klientu parādi tieši neskar. Nenoliedzami komfortabla situācija. Bet vai komfortabli ir iedzīvotājiem?
Post scriptum
Aizvadītajā gadā, lai nodrošinātos pret to, ka vairāki simtiem tūkstoši uzņēmuma klientu nepaliek bez apkures, RNP valde pieņēma lēmumu nodrošināt dzīvojamo māju pieslēgšanu apkurei, sedzot RNP klientu parādu par iepriekšējā sezonā saņemtajiem RS siltumenerģijas pakalpojumiem. Klientu parādi par siltumenerģiju 2019./2020. gada apkures sezonā bija 2,63 miljoni eiro, kas tika segti no uzņēmuma ieņēmumiem un peļņas. Pirms lēmuma pieņemšanas tika detalizēti analizēta katras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas maksājumu disciplīna, izvērtējot arī ilgtermiņa iespējas parādu atgūt. Atskatoties uz aizvadīto periodu, šobrīd klienti ir seguši šo aizvadītās apkures sezonas avansu tikai 34,52% (01.05.2021.) apmērā, tādējādi risks, ka var ciest apzinīgie maksātāji, ir nesamērīgi liels un ir jāmeklē risinājums, kā nodrošināt apkuri visiem klientiem.
Protams, privātie pārvaldnieki šīs starpības veiksmīgi maskē citās pozīcijas, tās sadārdzinot, lai var nosegt nemaksātāju parādus, vai ar kopības lēmumu veido uzkrājumu šādiem gadījumiem. Tomēr piespiedu patiesības slēpšana manā uztverē nav pareizs pamats attiecību veidošanai starp klientu, pārvaldnieku un siltumapgādes uzņēmumu, tāpēc nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, sakārtojot nozari, lai turpmāk bez vitāli svarīga pakalpojuma nepaliek godprātīgie pakalpojumu lietotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
