Pats sliktākais, ko esam pa neatkarības gadiem sev nodarījuši, ir mūsu radītais starptautiskais imidžs. Latvija karo citās valstīs, nevis stājas pretim iebrucējiem. Neirozes līmeņa korupciju un citas ekstras šoreiz neapskatīsim.
Tālākas militārās izaugsmes iespējas būtu tikai tad, ja Latvija spētu iekarot Krieviju, jeb realizēt kampaņu solo izpildījumā ar sasniegtu rezultātu. Grūti iedomāties, ko vēl citu šodienas latvieši pašu spēkiem spētu izfantazēt kā kara mērķi.
Šodien citas tautas neatdara pāridarītājiem ar plaša mēroga iebrukumu visā valstī. Atriebība nāk ar terorisma palīdzību, pret ko armija ir principiāli bezspēcīga. Arī ekonomiska rakstura skādi armija nav spējīga novērst. Jo vairāk karojam, jo lielāks risks iekulties nepatikšanās.
Runājot par naudu, būtu vērts izvērtēt šolaiku Latvijas summāro militāro bilanci? Cik naudas pa šiem gadiem ir notērēts šaujot Dievam pa logiem iekšā? Noteikti, esam ļoti lielos mīnusos. Savādāk taču pat nav iespējams būt.
Karš būtu stimulējis Latvijas ekonomikas izaugsmi tikai tad, ja: Latvija būtu kādu vinnējusi un aptīrījusi; Latvija tirgotu ieročus; Latvija ražotu un tirgotu ieročus.
Kopumā var teikt, ka Latvijai karš kā nodarbe nes vienus vienīgus zaudējumus, un rada ārzemniekiem nepareizu priekšstatu par kādreiz tik ļoti attīstīto un prestižo PSRS valsti.
Zinātnieku valsts Latvija
Šodien zinātne ir modē. Tas ir vieglākais ceļš, kā ātri un viegli nopelnīt lielu naudu ar nelielu riska investīciju palīdzību. Valstij bez īpašiem rūpnieciskajiem, enerģētiskajiem un pārtikas resursiem jau nav īpaši kā cita, ko piedāvāt eksportā.
Kad iestāsies LB prognozētais ekonomikas izaugsmes atslābuma periods, būs jānodarbojas ar kaut ko, kas nestu eksporta naudu. (Kad viss pārdodamais būs jau pārdots, un kredīti paņemti gadiem 100 uz priekšu.)
Vajag aizdomāties, kā kara nopostītā un novājinātā Japāna kļuva par šodienas ekonomisko lielvalsti. Tas tika panākts tikai ar sarežģītu un kvalitatīvu mantiņu tirgošanu mazāk attīstītām valstīm, kurās iedzīvotāji nemācēja vai nespēja saražot spīdīgās krellītes paši.
Vīzijas līmenī (zinātnisko fantastiku neapskatīsim), jaunā Latvija ārzemniekiem izskatītos apmēram šādi:
- Bušs pasūta ASV ekonomikas datu analīzi Latvijas datu centriem.
- Google interneta meklētājs izvieto R&D centru Latvijā.
- Latvijas Kosmosa Institūts spēlē nozīmīgu lomu Eiropas Kosmosa Aģentūras plānos, jo specializējas uz vienas tonnas nogādes orbītā izmaksu samazināšanu.
- Latvieši diktē pasaules filozofijas un kultūras attīstības tendences, neapmierinātie iegūst laimi.
- Latviešu biologi specializējas organisma reģenerācijas novirzienā un imūnsistēmas uzlabošanā. Piesaistītā finansējuma apjoms pārsniedz agrāko gadu valsts IKP.
- Neskaitāmi pasaules klases zinātnieki tiek pārvilināti dzīvot un strādāt Latvijā.
- Topošie zinātnieki cīnās konkursos par iespēju apmeklēt vasaras nometnes jaunajiem zinātniekiem.
- Tie zinātnieki, kuri savu zemju statiskajos un novecojušajos institūtos nevar dabūt pietiekami augsta ranga darba vietu, dodas laimes meklējumos uz Latviju.
Kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šādus mērķus? Nekas īpašs – tikai noņemt sev domāšanas važas, jo šis ir organizatorikas, personāla vadības, PR un pārdošanas darbs – nekas vairāk. Kā iesākuma finansējuma avots var kalpot militārajā jomā tērējamais budžets un ēkas, un Latvijas attīstības aģentūras ēka un budžets.
Zinātnisko institūtu apkaimē darbs atrastos arī tiem, kas nav zinātnieki, jo zem zinātnes piramīdas augstās virsotnes ir ļoti plaša un stingra pamatne, kas arī gūst to lielāko daļu zinātnieku sapelnītā labuma.
Kādu ceļu izvēlēties?
Valsti veidojošo iedzīvotāju interesēs tā kā vairāk būtu pārticība, nevis nabadzība. No šāda atskaites punkta raugoties, vadošajām amatpersonām arī jāveic vērtējums, lai izvēlētos starp karu, vai zinātni.
Pats primitīvākais risinājums, lai nebūtu jāatsakās no kara, un varētu nodarboties arī ar zinātni, būtu lētu un ikvienam pieejamu kaujas robotu ražošana. Taču tas nozīmētu palikšanu pie kara imidža ar visām iespējamajām un neiespējamajām negatīvajām sekām.
Stingru mugurkaulu un apņemšanos prasošs risinājums būtu turpmāk izmantot militārās ārpolitikas un iekšpolitikas budžeta līdzekļus Valsts un Zinātnes attīstībā. Samērā solīdi līdzekļi tiktu izlietoti, lai 18 gadus jaunus puikas novirzītu uz izglītības, nevis kara ceļa.
Ir jāsaprot, ka Latvijas nākotne slēpjas tikai zinātņietilpīgajos biznesos. Zinātne ir nepieciešama pat lai nopelnītu naudu uz kara rēķina.
Protams, nebūs viegli veikt izmaiņas domāšanā un radītajā mašinērijā. Bet naudas patīkamā čaukstoņa tautas un uzņēmēju maciņos ir pietiekami labs iemesls, lai pacenstos. Latvijas galvenais ienākumu avots jau tuvajā nākotnē – zinātne – ir vēlēšanu solījums, kuru ir iespējams izpildīt visvieglāk.
Šādā līmenī saimniekojot, atrastos arī kaut kur noklīdušie Latvijas Valsts mērķi, un pat inflācijas apkarošanas plāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
