Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra palīdzības, kuru norūpējušies kolēģi viņam piedāvājuši. Pārbaudījumi gan nav beigušies, jo koalīcijas iekšienē temperatūra tikai kāpj un neviens nezina, cik dārgi vēlēšanās būs jāmaksā par politiskajām kļūdām, kas pieļautas pirmajā valdības darba gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Valdis nesit, situ es"

Pirms gada veidojot valdību, Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teica: "Šobrīd ir jānosaka moratorijs partiju savstarpējiem ķīviņiem, un JL kā premjera partija to varēs izdarīt." Tas nav izdevies.

Gada griezumā politiskajā jomā galvenās izmaiņas ir tieši TP un JL attiecību radikāla pasliktināšanās. Starp abām valda, bijušā TP frakcijas vadītāja Māra Kučinska vārdiem runājot, "vienkārši briesmīga neuzticība". Abu partiju politiķi spēj vienoties par racionālu risinājumu līdz brīdim, kad jautājums nonāk līdz valdībai un tur to nobloķē aizdomas par "politiskām interesēm".

Bija jau gaidāms, ka vēlēšanu gaisotnē attiecības saasināsies, bet to pastiprināja Tautas partijas trīskārtējā premjera Andra Šķēles oficiālā atgriešanās politikā, kurš līdzi atveda arī daudz agresīvāku stilu. JL arī nedominē tādi politiķi kā Artis Kampars, kas vedināja uz abu partiju sadarbību, bet gan kareivīgākie Solvita Āboltiņa vai Einars Repše.

V.Dombrovska politisko fronti pamatā nodrošina trīs cilvēki - S.Āboltiņa, kas atbild par "politisko intrigu izķeršanu" un partiju sadarbību dažādos līmeņos, Edgars Jaunups, kas atbild par to pašu un arī JL idejām gaidāmo vēlēšanu kontekstā ("kuras ziņas aizies vai neaizies"), un Dzintars Zaķis, kurš gana frakciju un pieskata ekonomiskos jautājumus.

"Mēs partijā esam sadalījuši atbildību - Valdis nesit, situ es," saka JL priekšsēdētāja S.Āboltiņa. "Protams, katrā karā noasiņo abas puses."

Savukārt pats V.Dombrovskis joprojām ir nevis politiķis, kas kombinē un vada koalīciju, bet gan premjers, kuru pamatā interesē budžets. Piemēram, Jaungada runai premjers pats uzrakstīja daļu par budžeta konsolidāciju, pārējo ļaujot rakstīt palīgiem. Arī prezentācijā par gada laikā padarīto izteikti dominē skaitļi, nevis to ietekme uz cilvēkiem.

Meli par pensijām

Pirms pašvaldību vēlēšanām kategoriski noliegtā un pēc tām īstenotā pensiju samazināšana tiek vērtēta kā rīcība, ko vēlētājiem ir tiesības JL pārmest visvairāk. "Gan šis, gan arī ātrā aizmiršana par to, ka pirms valdības apstiprināšanas JL prasīja atlaist nekam nederīgo Saeimu, kas uzreiz pēc Dombrovska apstiprināšanas pēkšņi izrādījās derīga, ir darbības, ko gandrīz var nosaukt par nodevību," uzskata arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers.

Pensiju griešanu var uzskatīt arī par šā premjera lielāko personisko pārbaudījumu. Sēdē, kurā vajadzēja pieņemt lēmumu, taču partneri bija iestrēguši apburtajā lokā, premjers kādā brīdī burtiski iegājis sevī un nespējis uzņemties vadību. Ieradās Valsts prezidents, kurš pēc pāris stundu sarunas ar premjeru un vēl dažiem cilvēkiem ienāca sēdē, nolika uz galda pulksteni un paziņoja, ka partneriem ir 40 minūtes laika vienoties, vai arī SVF un EK pārstāvji atstāj Latviju, pārtrauc sadarbību un Valsts kasē drīzumā beidzas līdzekļi.

"Ja mēs nebūtu donoriem apliecinājuši, ka varam darīt to, ko esam solījuši, draudzība beigtos un būtu Islande, vairākkārtēja lata devalvācija, no kuras galveno smagumu uzņemtos pensionāri un cilvēki ar kredītiem svešzemju valūtās," izvēli raksturo Dz.Zaķis.

Avots no V.Dombrovskim pietuvināto loka norāda, ka notikušais ir spilgts piemērs premjeram piemītošajai selektīvajai domāšanai - viņš līdz pēdējam nav ticējis, ka aizdevēji tiešām ir gatavi uz tādu soli, bet cerējis, ka varēs vienkārši palielināt budžeta deficītu.

Ar šo gadījumu saistās arī publiski neizskanējusi epizode - tās patiesumu Citadiena.lv apstiprināja S.Āboltiņa, kura tobrīd esot nopietni šaubījusies, vai V.Dombrovskis ir pareizā izvēle premjera amatam. Nav noslēpums, ka V.Dombrovskis nemēdz demonstrēt emocijas un pat viņa tuvākais loks nereti nezina, ko viņš jūt vai domā. Baidoties, ka premjers krīt depresijā, partija viņam izteikusi priekšlikumu pieņemt psihoterapeita vai psihiatra palīdzību. "Piedāvāja, piedāvāja, tāds stāsts ir," saka S.Āboltiņa. "Viņš teica, ka pats tiks galā, un tā arī ir."

Kā - to mēs nezinām. Vēlākās intervijās viņš vienīgi apstiprinājis, ka sācis meditēt.

Tagad partija ap V.Dombrovski ir saliedējusies, un neviens neapšauba, ka viņš bija labākā izvēle. JL dominē viedoklis, ka pirmo reizi esot premjers, kas nevis koncentrējas uz PR un griež lentītes vai nodarbojas ar  čomu interešu bīdīšanu, bet dara to, kas jādara. Protams, partijai ir nopietns iemesls būt pateicīgai - V.Dombrovskim ne tikai izdevās novērst draudošo valsts maksātnespēju, bet arī izvilkt no opozīcijas aizmirstības un saliedēt partiju, kurā bija notikušas nopietnas šķelšanās un daļa redzamu biedru izveidojuši Pilsonisko savienību.

"Ja kādam pienākas atzinība par situācijas stabilizēšanu, tas ir Dombrovskis," atzīst arī M.Kučinskis. "Taču tieši Dombrovskis, nevis JL."

Ar ilgtspēju kā PSKP

Otrs lielākais V.Dombrovskim veltītais pārmetums ir sistēmisku reformu sākšana, bet neturpināšana priekšvēlēšanu gada dēļ. "Reformu vadības grupa ir, bet reformu nav," saka P.Krīgers.

Arī TP pārstāvis M.Kučinskis norāda, ka cerētā mazā un efektīvā valsts pārvalde tā arī nav radīta, ierēdniecība ir sadragāta pēc principa "izdzīvo stiprākais" un patiesa funkciju revidēšana nav notikusi.

"Diemžēl šai valdībai, tāpat kā iepriekšējām, nav sistēmiskas pieejas - ar ilgtspējas dokumentiem ir kā ar PSKP kongresa materiāliem, ko pieņem un nākamajā dienā aizmirst," viņš saka. "Man šermuļi skrien, dzirdot, ka valstij ir divi kritēriji: par 500-800 miljoniem samazināt budžetu, lai mēs iekļautos Māstrihtas kritērijos un ieviestu eiro. Tie taču ir tikai divi apakšmērķīši, lai dzīvotu labāk."

Taču gan sociālajiem partneriem, gan ekonomikas lietpratējiem un politiķiem nav vienprātības par to, ko īsti saukt par sistēmisku reformu. Vieni to tomēr saredz jau notikušajā ierēdniecības "saspiešanā", likvidējot daudzas iestādes un aģentūras un gada laikā par 14,2 tūkstošiem samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu, slēdzot skolas un slimnīcas. Citi teic, ka reformām jānozīmē ko vairāk par izdevumu griešanu un formālu valsts funkciju auditu.

V.Dombrovskis neizrādot vēlmi valsti skatīt kopsakarībās starp nodokļu sistēmu, valsts funkcijām, iedzīvotāju vajadzībām, bet raugoties uz to kā uz bilanci, kur jāpalielina ienākumi un jāsamazina izdevumi. "Viņš uzvedas kā cilvēks, kas nokļuvis kosmosa kuģī un atradis kloķi, kas ļauj izvairīties no asteroīdiem, un grib raustīt tikai to. Kad saka - rekur blakus superdators, kas dod daudz informācijas par to, kā to labāk izdarīt, saka, nečakarē smadzenes, asteroīds nāk," spriež viens no lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem.

Šāds darbības stils ir saprotams situācijā, kurā jādzēš ugunsgrēks. Taču valdības sēdēs jau kādu brīdi novērojama sajūta, ka pašlaik kuģis peld pēc inerces. "Šogad mums nav bijis tik saspringtas situācijas kā pērn (..), kad neviens īsti nezināja, būs vai nebūs bankrots, varbūt arī tāpēc valdībā diskusijas attīstās ne par to tēmu, ko vajadzētu," atzīst iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Pagaidām vienīgās zināmās lielās šā gada ieceres ir nodokļu pamatnostādnes laika posmam līdz 2014.gadam un regulārās sarunas ar aizdevējiem. No intervijām ar JL politiķiem ir skaidrs, ka šī valdība negrasās gatavā formā atstāt pēcnācējiem 2011.gada budžetu, kurā, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ir jāgriež vēl 400-500 miljoni latu. Tiek runāts par "budžeta rāmi" un pamatots, ka daļa pašreizējo partiju politiķu Saeimā vairs nebūs un nebūtu pareizi jaunajiem uztiept savu redzējumu.

V.Dombrovska trešdienas prezentācijā atrodamais laika grafiks ir satraucošs - lēmums par 2011. un 2012.gada budžeta samazinājumu un tehniskā budžeta sagatavošana varētu notikt "ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc tam, kad Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam." Ja pieņem, ka tas notiek pēc vēlēšanām oktobra beigās vai novembra sākumā, jaunais budžets var iestiepties līdz februārim.

Šo un citus rakstus meklējiet www.citadiena.lv

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form