Sanita Meijere: Kad Latvijā piepildīsies vēlēšanās par e-vēlēšanām?
Foto: Privātais arhīvs

Jau pavisam drīz daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju dosies vēlēt. Kāpēc vien daļa? Ļoti iespējams, tieši ērtību un pieejamības dēļ. Neskatoties uz argumentiem, ka e-vēlēšanu infrastruktūras ieviešana varētu būt dārga, tikpat svarīgi ir kritiski novērtēt, cik daudz ieguvumu tā sniegtu. Kamēr Igaunijā šogad aprit jau 17. gads, kopš pieejamas elektroniskas vēlēšanas, Latvijā kārtējo reizi tiek spriests par riskiem, ko nestu šāda vēlēšanu forma. Lai arī mēdzam teikt – "labāk vēlu, nekā nekad", jautājums paliek, kad Latvijai pienāks šis "vēlu"?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lētāk un neprasa lielas pūles pārliecināšanā

Igaunija ļoti savlaicīgi noteikusi IT kā prioritāro jomu attīstībai. Uzcītīgi strādāts, piesaistītas investīcijas, pētīti labās prakses piemēri, lai pierādītu, ka Igaunijai ir potenciāls kļūt par IT lielvalsti. 2005. gads atzīmē laiku, kad ieviestas e-vēlēšanas. Neticami, vai ne? Kā pret ikvienu jauninājumu, tā arī šo sākotnēji valdījusi skepse – sākumos e-balsotāju īpatsvars bija ļoti zems – divi līdz trīs procenti no kopējā balsotāju skaita. Tomēr laikam ejot un vēlētājiem novērtējot priekšrocības, situācija mainījusies, un 2019. gada parlamenta vēlēšanās jau aptuveni 44% vēlētāju balsoja elektroniski, turklāt balsis tika saņemtas no 145 pasaules valstīm1. Arī Igaunijas līdera pozīcija pērnā gada DESI indeksā digitālo publisko pakalpojumu jomā parāda, ka šī nozare ir sakārtota un igauņi ikdienā dod priekšroku tieši digitālajai videi2.

Ja nepārliecina fakts, ka iedzīvotāji ilgtermiņā dabiski pārorientējas uz šādu vēlēšanu formātu, paskatīsimies uz izmaksām. Kādā pētījumā igauņu akadēmiķi salīdzinājuši vietējo vēlēšanu izmaksas, analizējot administratīvās vēlēšanu izmaksas pēc dažādu balsošanas kanālu izmantošanas – iepriekšēju balsošanu apgabala centros, iepriekšēju balsošanu parasto vēlēšanu iecirkņu komisijās, elektronisko balsošanu, balsošanu vēlēšanu dienā un balsošanu mājās. Arī šeit rezultāts vēsta par priekšrocībām – administratīvās izmaksas par vienu elektronisko balsojumu ir uz pusi mazākas nekā otrajā lētākajā variantā (balsošana vēlēšanu dienā), kas, no finanšu puses raugoties, ir visefektīvākais vēlēšanu organizēšanas veids3.

Bez ērtībām, efektivitātes un izmaksu ietaupīšanas būtiski atzīmēt arī attālināto vēlēšanu priekšrocību epidemioloģisku un citu veselības apsvērumu kontekstā. Latvijas dienvidu kaimiņi atjaunoja diskusiju par e-vēlēšanām tieši pandēmijas laikā, bažoties, ka pēcpandēmijā nāksies saskarties ar zemu vēlētāju aktivitāti.

Ledus sakustējies arī Latvijā

Skumji apzināties, cik sarežģīta procedūra jāiztur, lai piedalītos vēlēšanās, piemēram, ārvalstīs mītošajiem Latvijas pilsoņiem. Atgādinājumam – balsošana notiek ar pasta starpniecību. Sākumā ir jāuzraksta iesniegums tai vēlēšanu iecirkņa komisijai, kur vēlētājs vēlas balsot pa pastu, to var darīt, izmantojot e-pakalpojumu vai rakstiskā formā. Lai saņemtu balsošanas materiālus, pieteikums ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, tad jāizdrukā e-pastā saņemtā un saviem uzskatiem atbilstošā vēlēšanu zīme, paralēli sagatavojot vairākas aploksnes, kur cita starpā jāievieto arī vēlētāja pašrocīgi parakstīts apliecinājums, ka balso personiski. Visbeidzot balsojums jānosūta pa pastu attiecīgā pasta balsošanas vēlēšanu iecirkņa komisijai1. Protams, pastāv iespēja arī doties balsot klātienē uz vēlēšanu iecirkņiem. To gan var izdarīt tikai vienu dienu – 1. oktobrī, un kopskaitā ārvalstīs pieejams 81 šāds vēlēšanu iecirknis. Šo visu krietni atvieglotu e-vēlēšanas un identitātes apliecināšana ar drošiem autentifikācijas rīkiem, par ko tiek diskutēts jau gadiem.

Kā cerīgs priekšvēstnesis pārmaiņām ir šajā pavasarī Saeimas pieņemtais Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas stāsies spēkā 2024. gadā un paredz, ka balsošana pašvaldību referendumos notiek klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot CVK balsošanas sistēmu. Plānots, ka, lai piedalītos referendumā elektroniski, būs nepieciešams autorizēties, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Ministru kabineta darba kārtībā tikmēr ir elektroniskās balsošanas drošības jautājumu un tehnisko prasību izskatīšana.

Nav vajadzības izgudrot jaunu divriteni

Daudziem bažas raisa nevēlēšanās pieņemt inovācijas, balsošanas aizklātuma jautājumi vai iespējamie riski drošības jomā. Te gan jāoponē – drošība autentifikācijas risinājumu pakalpojumu izstrādātāju ikdienā vienmēr ir bijusi absolūta prioritāte. Ar katru dienu tiek pieliktas aizvien lielākas piepūles, lai stiprinātu uzticamības pakalpojumu kvalitāti un aizsargātu datus. Arī Latvijas eksperti norāda, ka e-vēlēšanās būtu iespējams nodrošināt pietiekamus šifrēšanas un aizsardzības kritērijus, turklāt CVK katrā gadījumā būtu tiesības anulēt rezultātus, kuri neatbilstu zināmām prasībām. Neskatoties uz to, ieguldījums ilgtermiņā atmaksātos un noslēgumā vēlēšanas, iespējams, vairs neizmaksātu 6,7 miljonus eiro, kā tas būs šajā rudenī.

Drošu elektroniskās autentifikācijas sistēmu izstrāde ir prioritāte visā pasaulē. Igaunijas piemērs parāda, ka apstākļos, kad visiem iedzīvotājiem ir piekļuve drošai digitālajai autentifikācijai un digitālajiem parakstiem un lielākā daļa sabiedrības regulāri izmanto šīs funkcijas, nav vajadzības izstrādāt unikālus autentifikācijas risinājumus īpaši vēlēšanām. Vairāk nekā 70% igauņu uzticas e-vēlēšanām5. Un galvenais iemesls, kāpēc Igaunijā iedzīvotāji uzticas e-vēlēšanām, ir tas, ka tā ir iestrādāta plašākā e-pārvaldības sistēmā, kas strādā efektīvi, rezultatīvi, jo to apstiprina iedzīvotāju ikdienas pieredze.

1 https://cyber.ee/resources/case-studies/444percent-of-votes-cast-online-during-estonian-parliament-elections/

2 https://e-estonia.com/estonia-a-european-and-global-leader-in-the-digitalisation-of-public-services/

3 Krimmer, Robert & Dueñas-Cid, David & Spycher Krivonosova, Iuliia & Vinkel, Priit & Koitmae, Arne. (2018). How Much Does an e-Vote Cost? Cost Comparison per Vote in Multichannel Elections in Estonia. 10.1007/978-3-030-00419-4_8.

4 https://lvportals.lv/dienaskartiba/342884-balsosanai-pa-pastu-14-saeimas-velesanas-bus-21-pasta-balsosanas-iecirknis-2022

5 Piret Ehin, Mihkel Solvak, Jan Willemson, Priit Vinkel. (2022). Internet voting in Estonia 2005–2019: Evidence from eleven elections. Government Information Quarterly. https://doi.org/10.1016/j.giq.2022.101718.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.