Šen Sjaokai: Pieci svarīgi jautājumi par Ķīnas un Latvijas tirdzniecības sadarbību
Foto: Privātais arhīvs

Tirdzniecība starp Ķīnu un Latviju ir attīstījusies stabili. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem no 2016. līdz 2018. gadam abu valstu divpusējā tirdzniecība ir palielinājusies par 24,33%, no 522 miljoniem eiro līdz 649 miljoniem eiro, ar gada pieauguma tempu aptuveni 10%. Ja salīdzinām kopējo 2018. gada tirdzniecības apjomu ar 2000. gadu, varam redzēt, ka divpusējā tirdzniecība ir palielinājusies 32 reizes, kas ir milzīgs pieaugums pēdējās divās desmitgadēs. Galvenie importētie produkti no Ķīnas ir elektriskās iekārtas un to detaļas, mēbeles, metāla izstrādājumi, optiskie instrumenti, rotaļlietas utt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz Ķīnu galvenokārt eksportē tādus produktus kā koksne un koka izstrādājumi, fosilais kurināmais un minerāleļļa, elektriskās iekārtas un to detaļas, varš un tā izstrādājumi u.c. 2018. gadā Ķīna bija 14. lielākā Latvijas tirdzniecības partnere, ierindojoties 4. vietā starp partneriem ārpus ES. Šie skaitļi parāda progresu, ko esam panākuši ar mūsu kopīgajām pūlēm, un mums jābūt pārliecinātiem par Latvijas un Ķīnas tirdzniecības sadarbības nākotni.

Salīdzinot ar Ķīnu, tirgus lieluma un ražošanas jaudas ziņā Latvija ir maza ekonomika, un Latvijas tirdzniecības deficīts ar Ķīnu ilgstoši ir bijis aktuāls jautājums. Kā šādā gadījumā Latvijas uzņēmumi un cilvēki gūst labumu no tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu?

Mēs esam ievērojuši Latvijas un Ķīnas tirdzniecības deficītu, taču mums jāuzsver, ka Ķīna nelūkojas pēc tirdzniecības pārpalikuma, bet tai ir patiesa vēlme palielināt importu un attīstīt līdzsvarotāku tirdzniecību. Ķīnai ir izteikta vēlme veidot abpusēji izdevīgu sadarbību ar Latviju un citām valstīm. Problēma nav saistīta ar vēlmi, bet gan ar pieeju. Daudz Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēti Ķīnas tirgū, bet ir neziņā par to, kā uzsākt sadarbību ar Ķīnu, tāpēc galvenais jautājums ir - kā savienot abas puses un nodibināt abpusēji izdevīgu sadarbību. Mani ieteikumi būtu šādi:

Pirmkārt, Latvijas uzņēmumi varētu pilnībā izmantot Ķīnas piedāvātās platformas. Tā kā Ķīna ir ieinteresēta panākt līdzsvarotu tirdzniecību ar saviem partneriem, tā ir nodrošinājusi daudzveidīgas platformas, lai veicinātu importu no citām valstīm. Dažādu veidu gadatirgu un izstāžu vidū ir divas, kuras es vēlētos īpaši rekomendēt - Ķīnas Starptautiskā importa izstāde (China International Import Expo) un Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu izstāde (China-Central and Eastern European Countries Expo).

Importa izstāde ir pirmā pasaulē, kas koncentrējas uz citu valstu preču importu uz Ķīnu, un tas parāda Ķīnas apņēmību turpināt integrēties globālajā ekonomiskajā sadarbībā un paplašināt Ķīnas tirgus atvēršanos. 2018. gadā no 5. līdz 10. novembrim pirmā importa izstāde notika Šanhajā. Konferencē piedalījās pārstāvji no 172 valstīm, reģioniem un starptautiskajām organizācijām, un vairāk nekā 400 000 Ķīnas un ārvalstu pircēju apmeklēja izstādi, lai apspriestu darījumus. Kopējā izstādes platība bija 300 000 kvadrātmetru, un kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 800 000. Pirmajā importa izstādes laikā noslēgto darījumu kopsumma bija 57,83 miljardi ASV dolāru.

Arī Latvijas uzņēmumi pirmajā importa izstādē prezentēja savus produktus. Šogad vēl vairāk Latvijas uzņēmumu ir reģistrējušies izstādei, un Latvijai būs valsts paviljons, kas citu iesaistīto valstu vidū prezentēs sevi milzīgajam tirgum. Importa izstāde būs nenovērtējama iespēja Latvijai kļūt publiski pieejamai un atpazīstamai Ķīnas tirgū.

Vēl viena platforma, kurā Latvijas uzņēmumi tiek aicināti piedalīties, ir Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu izstāde. Šī izstāde, kurā piedalās Centrālās un Austrumeiropas valstis, ļauj Latvijas uzņēmumiem prezentēt savus produktus kā valstij, apvienojot tos ar citām Baltijas valstīm un citām CAE valstīm, tādējādi izceļot to konkurences priekšrocības. Ķīnas un CAE valstu izstāde katru gadu tiek rīkota Ninbo, un tā ir kļuvusi par izsmalcinātu platformu CAE valstīm, lai palielinātu to redzamību Ķīnas tirgū un atrastu sadarbības partnerus Ķīnā. 2018. gadā Latvijai bija goda viesa valsts statuss, un Latvijā ražotā rudzu maize un medus alus tika izpārdots pusdienas laikā, atainojot Latvijas īpašo produktu milzīgo potenciālu. Latvija varētu izmantot Ķīnas un CAE izstādi kā svarīgu platformu eksporta paplašināšanai uz Ķīnu.

Otrkārt, Latvijas uzņēmumi varētu atrast savu tirgus nišu, aktīvi attīstīt izdevīgas nozares un veicināt speciālo izstrādājumu eksportu. Ražošanas apjoma dēļ masveida ražošana nav Latvijas uzņēmumu priekšrocība, tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešams diferencēties, maksimāli izmantot savas iespējas un veidot abpusēji izdevīgu win-win sadarbību. Attīstoties Ķīnas ekonomikai un uzlabojoties cilvēku dzīves līmenim, Ķīnā notiek liela mēroga patēriņa uzlabošanās, un patērētāji Ķīnā vēlas iegādāties īpašus izstrādājumus no dažādām valstīm. Piemēram, kāds ķīniešu importētājs vēlas pārdot Ķīnā Latvijā ražotus koka pulksteņus, jo eksotiskais dizains būtu populārs, taču koka pulksteņa ražošanas apjoms ir tikai 200 pulksteņi mēnesī, kas ir tikai neliela daļa no kopējā pieprasījuma. Šādā gadījumā pat ja Ķīnas puse ir ieinteresēta pirkt, Latvijas eksporta apjoms ir ierobežots, tāpēc Latvijas uzņēmumiem visvairāk ir nepieciešams atrast tirgus nišu un ar to strādāt.

Pie kādām tirgus nišām Latvija varētu strādāt, lai veicinātu savu eksportu uz Ķīnu?

Mēs esam vairāk ieinteresēti parādīt sadarbības iespējas, nevis ierobežot divpusējo ekonomisko sadarbību tikai dažās izvēlētās jomās. Pēdējos gados mēs esam redzējuši pāris veiksmes stāstu, kas parāda, ka tiklīdz Latvijas uzņēmumi atrod to priekšrocības tirgus nišā, tā to izaugsme pārsteigs visus.

Ņemiet par piemēru "Stenders". Latvijas ķermeņa kopšanas produktu zīmols ir tipisks stāsts par to, kā ārzemju zīmols paplašināja savu darbību un uzplauka Ķīnā, izmantojot labi orientētu tirgus nišu. Tas viss sākās apmēram pirms deviņiem gadiem, kad divi jauni ķīniešu kungi Vācijā Ziemassvētku tirdziņā atrada zīmolu "Stenders" un kā aģenti sāka Ķīnā pārdot ziepes un dušas želeju. Ar saviem nebeidzamajiem centieniem šie produkti kļuva pārsteidzoši populāri Ķīnas tirgū, un faktiski bizness attīstījās tik labi, ka aģents drīz vien kļuva vēl lielāks nekā uzņēmums "Stenders" Latvijā, kas atradās uz bankrota robežas. 2017. gadā uzņēmumu "Stenders" iegādājās tā bijušais Ķīnas aģents caur China International Capital Corporation.

Pēc iegādes "Stenders" ne tikai spēja pārvērst zaudējumus peļņā, bet arī paplašināja savu ražošanas līniju un piedzīvoja pārdošanas rekordus Ķīnas tirgū. 2018. gadā pārdošanas apjomi Ķīnā pieauga par 80%. Tas, ko "Stenders" nozīmē ķīniešu patērētājiem, nav tikai ziepes un dušas želeja, bet arī Ziemeļeiropas mazgāšanās kultūra. Kad es biju bērns, ķīnieši mazgājās publiskās pirtīs, bet tagad arvien vairāk cilvēku izmanto vannas mājās, kas stimulē pieprasījumu pēc augstas klases vannas produktiem. Ar 1,4 miljardu kopējo iedzīvotāju skaitu pat ja viena simtā daļa ķīniešu izmantotu "Stenders", tas radītu pārsteidzošus pārdošanas apjomus.

Pašlaik "Stenders" ir atvēris aptuveni 130 veikalus Ķīnā, aptverot Pekinu, Šanhaju un daudzas citas pilsētas, kā arī paplašinājis tiešsaistes tirdzniecību. "Stenders" no zīmola, kura vērtība samazinājās, ir kļuvis par uzticamu darba devēju un nodokļu maksātāju, pieņemot darbā Latvijā 180 darbiniekus un maksājot nodokļus, ieskaitot tos, kurus iepriekšējais īpašnieks nebija samaksājis. "Stenders" saglabāja vietējās darbavietas un ražošanu, lai saglabātu tradīcijas un produkta īpašības, kas ir labs abpusēji izdevīgas sadarbības piemērs.

Vēl viens piemērs ir "Rilak" krāsas, ko ražo gadsimtu vecā "Rīgas laku un krāsu rūpnīca". Pagājušajā gadā "Rilak" par savu vienīgo aģentu Ķīnā izvēlējās uzticamu un profesionālu ķīniešu partneri. Kopš sadarbības ar aģentu, tas ir atradis savu ceļu tirgū, un mutvārdu atsauksmju efekts pakāpeniski pieņēmās spēkā, kas ļāva "Rilak" krāsām iesaistīties nozīmīgā projektā Ķīnā. Jaunā Pekinas Dasjin Starptautiskā lidosta ir paredzēta kā nozīmīgs starptautisks aviosatiksmes mezgls Ķīnas ziemeļos. Šai lidostai ir pasaulē lielākais vienas struktūras terminālis, kas sastāv no centrālā mezgla ar sešiem izliektiem šķērskokiem un galvenā laukuma, kas pārsniedz 100 000 ㎡.

Liektās konstrukcijas ne tikai izvirza augstākas prasības krāsu izturībai un noturībai, bet arī palielina grūtības krāsošanai. Galvenās zonas krāsošanas iepirkuma konkursa laikā vairākas pasaulslavenu zīmolu ražotas krāsas neatbilda prasībām. "Rilak" krāsa tika piedāvāta celtniekiem un izmēģināta uz sienas, un kaut arī tā bija jāuzklāj trim iepriekšējo krāsu slāņiem, tomēr "Rilak" visos aspektos lieliski uzklājās, tādēļ beigās savas izcilās kvalitātes dēļ uzņēmums uzvarēja projektā.

Iepriekšminētie divi patiesie stāsti parāda, kā Latvijas zīmoli gūst panākumus Ķīnas tirgū. Ķīnas tirgus ir tik milzīgs, ka uzņēmumi var apjukt, tāpēc Latvijas kompānijām būtu nepieciešams atrast uzticamu partneri un iekļūt pareizajā tirgus nišā.

Investīcijas no Ķīnas joprojām ir ierobežotas. Vai ir kāds veids, kā palielināt Ķīnas ieguldījumus?

Latvijā netrūkst augstas kvalitātes speciālsortimenta produktu vai investīciju vērtu projektu, bet pašreizējais tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu joprojām ir ierobežots, un galvenais iemesls tam ir ierobežotā ražošanas jauda un mārketinga trūkums. Tirdzniecība un investīcijas ir nesaraujami saistītas, un tas visiem uzņēmējiem jāņem vērā, meklējot investīciju iespējas. Šeit nosaukšu dažus piemērus, kur ķīniešu investori ir veikuši ieguldījumus gan tradicionālajo preču ražošanā, gan arī jaunās nozarēs.

Ķīniešu gleznu rāmju ražotājs vēlas sadarboties ar savu Latvijas partneri kokrūpniecībā, lai eksportētu pārstrādātus koka rāmjus uz citām Eiropas valstīm. Šis ieguldījums pilnībā izmantotu Latvijas konkurētspēju kokapstrādes rūpniecībā, ieskaitot materiālu pieejamību, labi pārdomātu ražošanas modeli un labvēlīgu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šis Ķīnas uzņēmums ir bijis viens no veiksmīgākajiem gleznu rāmju ražotājiem pasaulē, savu produkciju pārdodot tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Holande u.c. Šis projekts parāda Ķīnas investoru interesi par Latvijas tradicionāli spēcīgo nozari.

Vēl viens potenciāls investīciju projekts ir augstas klases pansionāta izveidošana Latvijā, lai pensionāriem nodrošinātu izcilu servisu, skaistu vidi un augsta līmeņa medicīnisko aprūpi, apvienojot vecajiem cilvēkiem arvien pieaugošās vajadzības ar Latvijas medicīnas pakalpojumu jomas stipro pusi un labi saglabāto dabu. Šāda sadarbība stimulētu augstas klases tūrisma pieprasījumu un reklamētu Latviju kā ieguldījumu galamērķi tādās jaunās nozarēs kā medicīniskā aprūpe un kopšanas aprūpe.

Iespējas rodas cilvēkiem, kuri ir gatavi un kuri vēlas domāt, kā apvienot mūsu attiecīgās salīdzinošās priekšrocības. Mēs uzskatām, ka šie piemēri nav ceļvedis, bet gan iedvesma un motivācija visiem partneriem, lai atvērtu prātu jaunām idejām un izpētītu mūsu abu valstu investīciju sadarbības potenciālu.

Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbība jeb "17 + 1 sadarbība" un "Joslas un Ceļa" iniciatīva pēdējos gados ir plaši izskanējušas plašsaziņas līdzekļos, bet dažiem Latvijā ir šaubas, vai Ķīnas un CAV sadarbība un "Joslas un Ceļa" iniciatīva nesīs konkrētus rezultātus vai arī nozīmīgas saistības.

Roma netika uzcelta vienā dienā, un ceļš uz panākumiem nav viegls. Gan "17 + 1 sadarbība", gan "Joslas un Ceļa" iniciatīva nebūtu varējusi sasniegt rezultātus bez ķīniešu un latviešu ļaužu kopīgiem centieniem un smaga darba.

Latvija un Ķīna ir strādājušas kopā "17 + 1 sadarbības" un "Joslas un Ceļa" iniciatīvas ietvaros. Līdz šim starp abām valdībām ir parakstīti vairāki dokumenti par tirdzniecību, investīcijām, gaisa transportu, lauksaimniecību, karantīnu un pārbaudēm, nodokļiem utt. Ir vērts pieminēt, ka 2019. gada aprīlī Dubrovnikas pilsētā, Horvātijā, Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību vadītāju klātbūtnē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ninbo pašvaldības valdība parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Ķīnas (Ninbo) – Latvijas pārrobežu e-komercijas centra attīstības atbalstam. Abas puses ir apņēmušās attīstīt pārrobežu e-komerciju.

Ķīnas (Ninbo) – Latvijas pārrobežu e-komercijas centrs ir izveidojies no Ķīnas un Latvijas savstarpējās tirdzniecības īpatnībām, kā arī no Latvijas e-komercijas nozares. Ierobežoti ar savu ražošanas jaudu un mārketingu, Latvijas uzņēmumiem ir grūti palielināt savu klātbūtni Ķīnas tirgū vai masveidā eksportēt, tam ir nepieciešama radošāka pieeja uzņēmējdarbībai. Pārrobežu e-komercija ir labākā izvēle, jo tā var ievērojami samazināt mārketinga izmaksas, apmierināt klientu vajadzības un nodrošināt maza mēroga pārdošanas kanālus. Runājot par pārrobežu e-komerciju, Jūs nevarat nepamanīt Ķīnu, jo Džeks Ma un Alibaba ir pasaulē labi zināmi vārdi. Salīdzinot ar e-komerciju Ķīnā, e-komercijai Latvijā un Austrumeiropas valstīs joprojām ir milzīgs potenciāls. Saskaņā ar pašreizējo "17+1 sadarbības" struktūru Ķīna varēs sadarboties ar 17 valstīm pārrobežu e-komercijas jomā, aptverot 130 miljonus cilvēku Centrālajā un Austrumeiropā.

Tādēļ Ķīna un Latvija ierosināja izveidot Ķīnas (Ninbo) - Latvijas pārrobežu e-komercijas centru - visaptverošu pārrobežu e-komercijas platformu, kas uzņēmumiem nodrošina vienas pieturas pakalpojumus loģistikai, uzglabāšanai, ātrai piegādei, tirgus veicināšanai, muitošanai, pieprasījumam atbilstošām finansēm, lai palielinātu tirdzniecību un attīstītu pārrobežu e-komerciju ne tikai starp Ķīnu un Latviju, bet arī starp Ķīnu un CAE valstīm.

20. maijā Rīgas brīvostā notika atklāšanas ceremonija, kurā tika svinēta pirmās preču partijas - Rilak krāsu nosūtīšana no Latvijas uz Ķīnu, ko izpildīja caur Ķīnas (Ninbo) - Latvijas pārrobežu e-komercijas centru. Ceremonijā piedalījās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, sperot jaunu soli ceļā uz praktisku sadarbību pārrobežu e-komercijā "17+1 sadarbība" ietvaros.

Tāpat kā jebkura projekta izstrādē, arī tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstīšana saskaņā ar iniciatīvu "17 + 1 sadarbība" un "Josla un Ceļa" iniciatīvu prasa laiku, un mums jābūt pārliecinātiem un pacietīgiem. Kad pienāks laiks, mēs varēsim pļaut to, ko esam iesējuši.

Ķīnas ekonomiskās izaugsmes temps 2019. gada pirmajā pusē bija 6,3%, un kā otrajai lielākajai ekonomikai pasaulē pat vismazākās Ķīnas ekonomikas svārstības ietekmē daudzas valstis. Kāda ir Ķīnas pašreizējo ekonomisko rādītāju ietekme uz Ķīnas un Latvijas ekonomisko sadarbību?

6,3% pieauguma temps joprojām ir iespaidīgs. Gada pirmajā pusē tika uzlabota Ķīnas ekonomikas iekšējā stabilitāte, un Ķīnas ekonomikas transformācija un modernizācija guva ievērojamus rezultātus.

Ķīnas ekonomika kopumā ir stabila, un galvenie ekonomiskie rādītāji atbilst gaidītajam. Nodarbinātība un patērētāju cenas Ķīnā saglabājas stabilas. Ekonomiskā struktūra tiek uzlabota vēl vairāk, un ir pieņemta virkne nodokļu samazināšanas un nodevu samazināšanas soļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa un individuālā nodokļa reforma, kas jau ir devusi rezultātus. Uzņēmējdarbības vide Ķīnā turpina uzlaboties, stimulējot tirgus vitalitāti un sociālo jaunradi, un vietējais patēriņš joprojām spēlē lielu lomu ekonomikas izaugsmē. Strauji pieaug preču un pakalpojumu patēriņš. Pakāpeniski ir piepildījušās vairākas patēriņa veicinošas politikas iniciatīvas. Inovācijas joprojām ir svarīgs ekonomikas virzītājspēks, jo turpina augt ieguldījumi inovācijās un ievērojami pieaug patentu pieteikumu skaits. Investīcijas pamatpētījumos un nozīmīgākajās zinātnēs un tehnoloģijās ir izpildījušas īstermiņa mērķus. Finanšu sektors ir līdzsvarotāks un vairāk koncentrēts uz relatīvi atpalikušām nozarēm.

Sākot ar 2020. gada janvāri tiks pieņemts jaunais likums par Ķīnas ārvalstu investīcijām, turpinot veicināt ārvalstu investīcijas Ķīnā. Jaunais likums ieviesīs pirms-iestādes nacionālo režīmu un negatīvo sarakstu sistēmu, palielinās ārvalstu investīciju politikas caurskatāmību, uzlabos ārvalstu investīciju pakalpojumus, nodrošinās vienlīdzīgu ārvalstu investīciju uzņēmumu līdzdalību, kā arī atbilstoši likumiem un regulām veicinās un sniegs norādījumus ārvalstu investīcijām. Likums par ārvalstu investīcijām tiek pieņemts, lai veicinātu ārvalstu ieguldījumus un garantētu ārvalstu uzņēmumiem taisnīgu attieksmi, kas vairos viņu uzticību Ķīnas tirgum.

Ilgtermiņā Ķīnas ekonomika saglabās pastāvīgu pozitīvu izaugsmes inerci. Ķīnai ir visi vajadzīgie apstākļi, lai tās ekonomika attīstītos stabilā, veselīgā un ilgtspējīgā veidā, kas ir ielicis stabilu pamatu Ķīnas un Latvijas tirdzniecības un ekonomiskajai sadarbībai. Tāpēc mums ir vairāk iemeslu ticēt mūsu ekonomisko attiecību gaišajai perspektīvai, un kopīgi censties panākt labāku Ķīnas un Latvijas ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības nākotni.



Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form