Foto: Publicitātes foto
Viens no ES transporta politikas ievērības cienīgākajiem rezultātiem ir panākumi, kas gūti centienos nostiprināt un aizstāvēt pasažieru tiesības.

Atbilstoši pašreizējiem noteikumiem gadījumā, ja pasažieri tiek aizkavēti, tiem vairs nav pašiem jāmeklē risinājumi tam, kā no attiecīgās situācijas izkļūt. Pasažieriem ir tiesības uz informāciju, un viņi zina, ka informāciju var pieprasīt no uzņēmuma, kas nodrošina attiecīgo pārvadājumu. Savukārt pasažieriem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām pienākas īpaša uzmanība.

ES tādējādi pašlaik ir pirmais un vienīgais pasaules reģions, kurā pasažieriem ir iespēja baudīt visaptverošas un integrētas pamattiesības visos transporta veidos.

Aviācija ir pirmā nozare, kas varēja sākt izmantot noteikumu par pasažieru tiesībām sniegtās priekšrocības, un attiecīgi tieši aviācijas nozarē ir gūta visbagātākā un labākā pieredze. Iedibinātie noteikumi kopumā ir labi. Šie noteikumi nodrošināja ļoti lielu palīdzību pasažieriem 2010. gada gaisa transporta krīzes apstākļos, ko izraisīja Islandes vulkānisko pelnu mākonis, bet vienlaikus — atklājās arī šo noteikumu nepilnības.

Kopš noteikumu stāšanās spēkā 2005. gadā ir gūta svarīga pieredze, tādēļ mēs ierosinām zināmas izmaiņas.

Pārāk daudzi pasažieri ir neapmierināti, saprazdami, ka viņiem ir tiesības, kuras praksē tie nevar izmantot. Daudzi no pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem nav īpaši skaidri, un dalībvalstīs pastāv krasas atšķirības tajā, kā piemēro noteikumus par sūdzību izskatīšanu. Tas ikvienam rada neskaidrības un izraisa ekonomikas izkropļojumus.

Viena no jomām, kurās nekavējoties jāievieš skaidrība, ir jēdziena "ārkārtas apstākļi" definējums. Šis termins var šķist absolūti neitrāls, bet aviosabiedrības var to izmantot, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas. Šos noteikumus atšķirīgi interpretē ne vien aviosabiedrības un pasažieri, bet arī pašas ES valstu iestādes.

Pamatprincipi, ar kuriem saskaņā apstākļi ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tagad ir paskaidroti. Piemēram, dabas katastrofas vai gaisa satiksmes dispečeru streiks būtu jāuzskata par ārkārtēju apstākli, savukārt tehniskas problēmas, kas konstatētas gaisa kuģa regulārās apkopes laikā, — ne. Šī un citas definīcijas ieviesīs vairāk noteiktības gan aviosabiedrībām, gan pasažieriem.

Būtiska nozīme ir noteikumu īstenošanai. Ja noteikumu īstenošana nav iedarbīga, transporta operatoriem nav stimula tos ievērot. Valstu izpildiestādēm būs skaidrāk definētas funkcijas, kas ar Eiropas Komisijas atbalstu tiks sekmīgāk koordinētas.

Izpildiestādēm būs jāīsteno arī tiesības attiecībā uz pazaudētu, novēlotu vai bojātu bagāžu, kas līdz šim netika darīts.

Pasažieri nereti nezina, kā tieši ar savu sūdzību vērsties pie aviosabiedrības, kura tik un tā ne vienmēr uz šādu sūdzību atbild. Aviosabiedrībām būs pienākums skaidri paskaidrot pasažieriem, kā pieprasījums iesniedzams, un atbildēt uz pieprasījumu divu mēnešu laikā. Strīdu gadījumā pasažieriem būs iespēja vērsties ārpustiesas sūdzību izskatīšanas iestādēs, kas nodrošinās vienkāršu un nedārgu attiecīgā jautājuma risinājumu.

Kavēšanās gadījumos, pirmām kārtām, pasažieriem ir vajadzīga gādība un palīdzība. Pasažieriem ir jāsaņem informācija pusstundas laikā, un viņiem ir tiesības uz palīdzību, ja kavēšanās ilgst jau divas stundas, neraugoties uz to, cik tāls lidojums ir paredzēts. Ciktāl ir runa par finanšu kompensāciju, ir paredzams pagarināt termiņu, lai ņemtu vērā konkrētās kavēšanās finansiālo un funkcionālo kontekstu.

Šādas nostādnes paredzētas, lai aviosabiedrībām tiktu atvēlēts saprātīgs laiks konkrētās problēmas risināšanai un lai tās mudinātu attiecīgo lidojumu tomēr apkalpot, nevis vienkārši atcelt. Pašreiz noteiktais trīs stundu slieksnis nav pietiekams, lai pa to laiku varētu piegādāt gaisa kuģim nepieciešamās rezerves daļas vai lai varētu atlidot cits gaisa kuģis, it īpaši tad, ja tehniskās kļūmes notikušas lidostā, kas atrodas tālu no pārvadātāja mājas bāzes. Rezumējot iepriekš minēto, mēs vēlamies, lai šīs tiesības darbotos, jo mēs gribam, lai gadījumā, kad noticis kas neparedzēts, cilvēkiem būtu iespēja atgriezties mājās.

Ir daudz citu jomu, kuras pirmo reizi tiks pastiprinātas, kurās tiks ieviesta lielāka skaidrība vai kuras tiks precīzāk formulētas: tiesības uz palīdzību gadījumos, kad pasažieriem jāgaida, jau atrodoties gaisa kuģī uz perona vai manevrēšanas zonā (tā sauktie "tarmac delays"), vai, piemēram, tiesības izmantot atpakaļlidojumu arī tad, ja nav izmantota biļetes turplidojuma daļa.

Skaidrāk definēs arī tiesības uz palīdzību gadījumos, kad savienojuma lidojums nokavēts iepriekšējā lidojuma kavēšanās dēļ, vai arī tad, ja lidojuma grafiks ir mainīts mazāk nekā 2 nedēļas pirms izlidošanas.

Pašlaik nav ierobežoti apstākļi, kuros aviosabiedrība ir atbildīga par palīdzības sniegšanu pasažieriem, tostarp to apgādāšanu ar uzkodām, maltītēm un izmitināšanu, gadījumos, kad ir lieli, no šīs aviosabiedrības darbības neatkarīgi traucējumi.

Gaisa transporta krīze, ko izraisīja Islandes vulkānisko pelnu mākonis, apliecināja, ka pašreizējais scenārijs "bez ierobežojumiem", ar kuru saskaņā aviosabiedrībām jāgādā par saviem pasažieriem, nedarbojas. Ir aplēsts, ka šīs krīzes laikā, kad liela Eiropas gaisa telpas daļa bija slēgta, kombinētās papildu izmaksas ES aviosabiedrībām mazāk nekā 1 nedēļā izmaksāja gandrīz 1 miljardu eiro, kas aptuveni 1,5 reizes pārsniedz aprūpes un palīdzības izmaksas "normālā" gadā.

Mēs nevēlamies izkropļot aviosabiedrību ekonomisko stāvokli, piespiežot tās neierobežotā apmērā segt jebkādus pasažieriem radušos zaudējumus. Ir jānosaka saprātīgas robežas tam, cik ilgi par pasažieriem jārūpējas un par kādu maksu.

Tālab mēs iesakām šādus ierobežojumus: izmitināšanu trīs naktis ārkārtas apstākļos, lai gan šis ierobežojums neattieksies uz pasažieriem ar invaliditāti, bērniem, kas ceļo bez pavadības, grūtniecēm un smagi slimām personām. Ja aviosabiedrība 12 stundu laikā nevar ceļā iestrēgušajiem pasažieriem piedāvāt lidojumu pa citu maršrutu, izmantojot savus pašas pakalpojumus, tai jārod alternatīvi ceļojuma risinājumi, izmantojot vai nu citu pārvadātāju, vai arī citu transporta veidu.

Pasažieru tiesības ir un būs Eiropas transporta politikas uzmanības centrā.

Ja tiks novērstas piemēroto tiesību nepilnības un uzlabota to konsekvence, izdosies nodrošināt, lai visiem aviācijas ķēdes elementiem — valsts iestādēm, lidostām, aviosabiedrībām, ceļojumu operatoriem un pasažieriem — būtu skaidrs, kāda ir lietu kārtība. Ar ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta stingru atbalstu, kas ļaus šīm izmaiņām ātri stāties spēkā, mēs gādāsim par to, lai lidojumi Eiropā būtu patīkamāka pieredze un lai saistībā ar tiem netiktu pieļauta netaisnība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!