Šī visumā bēdīgā aina liek zaudētājiem strauji meklēt vainīgos, no kā varētu paprasīt kompensāciju. Ir skaidrs, ka, ja arī kādu no teroristu vadītājiem atradīs un nodos tiesai, viņš savas dzīves laikā nespēs kompensēt kaut nelielu daļu no nodarītajiem zaudējumiem. Tāpēc amerikāņi kā pragmatiska un tiesiskas apziņas bagāta nācija jau sākusi meklēt citus atbildīgos.
Cik noprotams, pašlaik tiek izskatīti trīs risinājumi. Viens, tradicionālais, ir konstatēt, ka ir noticis terora akts. Tādā gadījumā, sagrauto namu īpašnieki un pasažieri piedzen zaudējumus no aviokompānijām, aviokompānijas vēršas pie apdrošinātājiem, kuri sedz aviokompāniju zaudējumus.
Otrs risinājums izriet no prezidenta Dž.Buša un viņa komandas izteikumiem par karu pret ASV. Iesākumā emocionāli teiktais vēlāk jau pavisam nopietni ir apstiprināts NATO dalībvalstu lēmumā palīdzēt ASV atvairīt ienaidnieka uzbrukumu. Tādā gadījumā apdrošināšanas kompānijas laipni norāda, ka kara gadījumā apdrošināšanas kompensāciju izmaksāt pamatā nav paredzēts un katram pašam jātiek galā ar savām problēmām. Vēl, lai nodrošinātos pret turpmākiem līdzīgiem terorisma kariem, apdrošināšanas kompānijas jau paspējušas izstrādāt jaunu obligāto pakalpojumu aviācijas un jūras pārvadātājiem – apdrošināšanu pret kara gadījumu. Aviācijai šis maksājums noteikts 1,25 USD par pārvadāto pasažieri, vidēji palielinot maksājumus apdrošināšanas kompānijām 4 reizes.
Trešais risinājums izskatās visracionālākais un visātrāk īstenojams. Amerikas pārvadātāji nolēmuši apelēt pie valdības patriotisma, līdzjūtības un atbildības apziņas un pieprasīt kaut daļēji segt šos zaudējumus uz nodokļu maksātāju rēķina. Kā nekā, tieši valdība pieprasīja visām lidmašīnām palikt uz zemes tūlīt pēc katastrofas. Bez tam, valdība lielā mērā tiek vainota par vājajām drošības prasībām ASV iekšējos reisos. Vispirms tika prasītas nodokļu atlaides 7,8 miljrd. dolāru apmērā. Kad šis pieprasījums neguva atbalstu, aviācijas pārstāvji pieprasīja citus atbalsta pasākumus 24 miljrd.dolāru apmērā. Vēlāk šī prasība tika samazināta līdz 17,5 miljrd.dolāru. ASV transporta ministrs ir pieļāvis, ka 15 miljrd.dolāru apmērā atbalsts varētu tikt sniegts.
Dilemma – sniegt finansiālu atbalstu vai nē – ir ne tikai morālas dabas jautājums. No vienas puses, ieguvēja būs ASV ekonomika, bet, no otras puses, atbalstīti tiks tikai lielie pārvadātāji, kuriem tāpat ir vieglāk pārciest grūtības kā mazākiem – reģionālajām aviokompānijām, lidostām, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem. Lidmašīnu ražotājs Boeing paziņojis par 15% savu darbinieku atlaišanu, Airbus – par jaunā superbusa radīšanas pārcelšanu uz 2006.gadu. Bez tam, ievērojamus zaudējumus ir cietuši ne tikai ASV pārvadātāji, bet arī Kanādas, Centrālamerikas, Eiropas pārvadātāji. Ne visi viņi no savām valdībām saņems tikpat plašu finansu atbalstu.
Ne velti līdz šim valsts atbalsts gan ES, gan starptautisko finansu institūciju skatījumā parasti tiek uztverts kā kaut kas slikts, tirgu un brīvo konkurenci kropļojošs. Kaut arī ASV administrācija ekonomikas asinsrites uzlabošanas nolūkā noteikti piešķirs daļu no kompāniju pieprasītajiem līdzekļiem un neviens ASV par to īpaši nenosodīs, precedents būs un tas jau ir radis atbalsi citās valstīs. Eiropas aviopārvadātāji vēlas gan tiešas subsīdijas, gan samaksu no ES par izstāšanos no līnijām, kurās kapacitāte pārsniedz pasažieru skaitu, gan ierobežojumu mīkstināšanu dažādu sadarbības līgumu slēgšanā. Īpaši aktīvas ir tās kompānijas, kurām nekad nav bijis īpaši labs finansu stāvoklis un kuras jau iepriekš saņēmušas lielas subsīdijas no valsts – Air France, Sabena.
Lielo aviokompāniju nedienas tiešā vai netiešā veidā skars arī Latviju. Nacionālajam pārvadātājam air Baltic, tāpat kā citām aviokompānijām vajadzēs samazināt savu investīciju programmu, samazināt izmaksas. Pasažieru skaits un reisu skaits Rīgas lidostā nepieaugs. Iespējams, pasažieriem būs jāsamierinās ar zemāku servisa līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
