Tālivaldis Kronbergs: 'Ja dēls, tad Tālivaldis'  (1)

Nemānīšos — attiecības pašam ar savu personvārdu — Tālivaldis — man nav bijušas vienkāršas. No neizpratnes pilnas iebilšanas, vai tiešām nevarēja "dot" kaut ko īsāku un "foršāku"/"modernāku" (pat padomju okupācijas apstākļiem), līdz samiernieciskai un mierpilnai pieņemšanai, no skolas laika neizbēgamajai apcelšanai līdz patiesam lepnumam jau "zināmā vecumā".

Lietot vārdu "neieredzēt" būtu nevietā, tomēr Rūdolfa Blaumaņa (1863. — 1908.) balāde "Tālavas taurētājs" (1902.) arvien uzjundī nepatīkamas atmiņas no skolas laikiem (kāds gan es taurētājs?), pat neraugoties uz to, ka tās tekstā personvārds Tālivaldis minēts netiek (Miervaldis gan). Tāpēc pamatskolas laikā, kas sakrita ar padomju okupācijas norietu, manu neafišēto dvēseles "sāpi" vārda tiešā nozīmē dziedināja aktieris Tālivaldis Āboliņš (1932. — 1991.). Apmēram 1980.gadu vidū, uzzinot, ka Latvijā populāram cilvēkam ir tāds pats personvārda kā man, šķita neticami — vai tiešām ar "tādu" personvārdu var "izdzīvot"? Izrādījās, var — ne vien "izdzīvot", bet arī dzīvot un saņemt godam pelnīto atzinību, atrodoties daudzu citu personvārdu "jūrā". Un, protams, netieši palīdzēt "izdzīvot" kādam no mazajiem Tālivalžiem.

Ezotērisku skaidrojumu (tos meistarīgi veicinājis teātra kritiķis Gunnars Treimanis (1932. — 2008.) un viņa veikums arvien ir cieņā) piekritējiem, protams, būs savi argumenti, tomēr jāatzīst, ka vecāku iedziļināšanās, kādu un kāpēc personvārdu dot pēcnācējam, ir arvien aktualizējams temats (par laimi, to dara gan sabiedriskie, piemēram, Latvijas Radio 1.programmas raidījums "Ģimenes studija", gan privātie mediji, piemēram, žurnāls "Santa" un, protams, arī portāls "Delfi"). Tiesa, vai skaidrojumi un viedokļi "no malas" vecākus ietekmē? Vai vecāki patiešām aizdomājas, kāds slogs tiek uzlikts pēcnācējiem? Jā, personvārdu var mainīt (skatīt Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu), tomēr līdz tam ir jādzīvo zināms laiks. Piemēram, manā "valdījumā" personvārds Tālivaldis nonāca tāpēc, ka arī manu tēvu sauca Tālivaldis, un viņš vienpersoniski tā nolēma. Tik vienkārši.

Centrālās statistikas pārvaldes īstenotais projekts "100 populārākie jaundzimušo personvārdi 100 gados" atklāj, ka Tālivaldis tomēr var lepoties ar seškārtēju iekļūšanu 100 populārāko vīriešu personvārdu sarakstā — 93.vietā 1920.gadā, 70.vietā 1925.gadā, 73.vietā 1930.gadā, 72.vietā 1935.gadā, 95.vietā 1945.gadā un 96.vietā 1950.gadā. Tas tiešām uzmundrina, un, spriežot pēc laika, kad tas ir noticis, tie ir bijuši gan nacionālā pacēluma posmi neatkarīgajā Latvijas Republikā, gan laiks, kad personvārda došana, iespējams, ir bijusi vienīgā iespēja izdarīt publisku un brīvu izvēli padomju okupācijā.

Ja līdz 21.gadsimta pirmajai desmitgadei personvārds Tālivaldis nebija "nolemts" iekļūšanai/iekļaušanai "personvārdu sarkanajā grāmatā", tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veidotā iknedēļas statistika, t.sk. "Personvārdu datu bāze", atklāj skumju ainu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika par personvārdu Tālivaldis no 2007. līdz 2023.gadam (balsoties uz informāciju presei):

No 2007.gada, kad informāciju presei sāku saglabāt kā personvārda Tālivaldis īpašnieks, līdz 2023.gadam viņsaulē ir devušies 275 Tālivalži, bet jaundzimušajam tas dots tikai vienu (!) reizi 2017.gadā. Jāpieņem, ka 2009.gadā redzams pārrakstīšanās misēklis, kā arī, ka pie Rīgas tiek pieskaitīti trimdā dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi Tālivalži. Un, protams, te nav vietas "matu skaldīšanai", vai personvārds Tālivaldis dots kā pirmais vai otrais. Tomēr jāatzīst, ka viens no senākajiem Latvijas teritorijā "apritē" esošajiem oriģinālajiem (vietējiem) personvārdiem —Tālivaldis — nepavisam nešķiet patriotisks un 21.gadsimtam atbilstošs tiem, kas personvārdu izvēlas saviem pēcnācējiem.

Manā rīcībā nav informācijas, kas ietekmē izvēli par labu personvārdam Artūrs. Piemēram, vai tas, ka reiz esot bijis karalis (?) Artūrs, par kura eksistenci vēsturnieki strīdoties? Tāpat man nav informācijas, kas ietekmē izvēli par sliktu personvārdam Tālivaldis. Tomēr atšķirība ir tāda, ka es zinu — ķēniņš Tālivaldis (? — 1215., pat tad, ja viņu saucam ar citu titulu, piemēram, valdnieks vai novada vecākais) ir patiešām dzīvojis. Kā nojaušat, nolūks nav pretnostatīt personvārdus Artūrs un Tālivaldis. Vien vērst uzmanību, ka spēcīga citu kultūru klātbūtne (un šoreiz stāsts nav par "labi" vai "slikti") ietekmē arī izvēli par labu vienam vai otram personvārdam, nacionālo (un arī racionālo) piemirstot un ļaujoties popkultūras, vienkāršrunas un visa saīsināšanas diskrētā šarma valdzinājumam.

Šādā kontekstā jāvērš skats uz tiem, kas tomēr popularizē ķēniņu un personvārdu Tālivaldis — gan Valmieras novada Trikātas pagastu, kuru no 2011.gada rotā piemineklis "Ķēniņš Tālivaldis" un pašsaprotama lepošanās ar novadnieku "Ķēniņa Tālivalža svētkos", gan Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģi M—06 "Tālivaldis", gan Rīgu, kurā ir Tālivalža iela. Nav par lieku pieminēt arī Ludolfa Liberta (1895. — 1959.) gleznu "Tālivaldis, Tālavas (Trikātas) valdnieks)" un Ludviga Knospiņa (1890. — 1969.) gleznu "Tālivaldis — Tālavas valdnieks" (1937.). Tāpat personvārdu Tālivaldis ar savu darbu daudzina gan dzīvie (par laimi, ir vēl tādi, kas "turas uz strīpas"), gan daudzi viņsaulē jau devušies tā īpašnieki, piemēram, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris leitnants Tālivaldis Lepše (1896. — 1941.), ērģelnieks Tālivaldis Deksnis (1946. — 2018.), mākslinieks Tālivaldis Banis (1926. — 2021.), dzejnieks Tālivaldis Brička (1927. — 1954.), Kanādas latviešu sabiedriskais darbinieks Tālivaldis Edvins Kronbergs (1930. — 2017.), rakstnieks un gleznotājs Tālivaldis Ķiķauka (1929. — 2000.), sportists Tālivaldis Pētersons (1923. — 2016.), rakstnieks Tālivaldis Treicis (1939. — 2008.), komponists Tālivaldis Ķeniņš (1919. — 2008.), kuram "Latvijas pasts" 2012.gadā ir veltījis pastmarku, un citi.

Apmaldīšanās trijās priedēs Latvijā ir novērojama ne vienā vien jomā. Godā ceļam dziesmu vārdus un deju soļus, bet pēcnācēju pasēs rakstām svešzemju filmu varoņu personvārdus, lauzām galvas, kā/par ko pārdēvēt ielas un parkus, bet "nevelkam" padomāt par mūsu pašu izcilību pieminēšanu, vēlamies būt moderni un progresīvi 21.gadsimta cilvēki, vien piemirstot, ka tas nozīmē būt arī oriģināliem pašiem ar savu un īsto, nevis būt tikai tulkotām/adaptētām kopijām. Patiešām, ir labi kopt latviešu valodu un iestāties par tai likumīgi pienākošo vietu publiskajā sfērā, bet ne mazāk svarīgi būtu rūpēties par to, lai "no lietošanas" nepazūd vien Latvijai raksturīgie personvārdi — to mūsu vietā neviens cits nedarīs. Dārgās mammas un dārgie tēti, vecmammas un vectēvi, krustmātes un krustēvi! Izmantojiet savu likumīgo varu, teikšanu un ietekmi — sāciet ar to, ka, ja dēls, tad Tālivaldis!

P.S. Visbeidzot. Dārgie Tālivalžu uzrunātāji (lai arī kādos apstākļos tas nenotiktu)! Ja mūsu senči radīja tik skaistu personvārdu kā Tālivaldis un spēja to lietot gadsimtiem ilgi, tad, patiešām liels lūgums, nesaīsiniet to nedz par Tāli, nedz par Valdi. Nav tādas nepieciešamības. Tas nav tik garš un sarežģīts, lai pieaugusi un latviski saprotoša persona to nevarētu pareizi un cieņpilni izrunāt arī 21.gadsimtā. Paldies!