Trešdaļa Saeimas deputātu izlēmuši cīnīties par vietām Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 6. jūnijā. Kopumā vēlēšanām ir iesniegti 17 saraksti, kuros kopā ir pieteikti 186 deputātu kandidāti. Vērtējot tik lielu interesi darboties Briselē, man vēl nesaprotamāks kļūst fakts, ka Eiropas Komisijā un Eiropas institūcijās strādā tik maz latviešu. Dramatiski zems mūsu īpatsvars ir vadības posteņos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Piemēram, Iekšējā tirgus direktorātā, kurā strādā vairāk kā 600 cilvēku, nesastapu nevienu latvieti, toties ir daudz lietuviešu kolēģu. Konkurences direktorātā, kur darbinieku skaits pārsniedz 800 cilvēku, tagad strādā 3 latvieši un 10 lietuvieši. Ja EP mūsu kvota ir aptuveni 1% no visām deputātu vietām (8 deputāti no 754 vietām kopš 2009. gada), tad Eiropas Komisijas sastāvā latvieši ir pamatīgi zem 1% līmeņa. Gan igauņu, gan lietuviešu kolēģu skaits visur EK ir daudz lielāks.

Īpaši slikti situācija izskatās, ja neņem vērā to latviešu skaitu, kas EK nodarbojas ar tulkošanu. Latvijas pilsoņu īpatsvars EK, kas strādā mūsu ekonomikai nozīmīgos sektoros, ir niecīgs.

Kāpēc tā notiek? Vai varētu būt tā, ka Latvijas iedzīvotāji ir mazāk spējīgi iziet cauri gariem un sarežģītiem konkursiem, lai nokļūtu EK? Latvieši ir mazāk spējīgi, nekā mūsu Baltijas kolēģi? Maz ticams...

Vai ir iespējams, ka latvieši neinteresējas par iespēju saņemt gan pienācīgu atalgojumu, gan iegūt starptautisko pieredzi publiskajā administrācijā, kas, bez šaubām, ir labāk organizēta nekā LR valsts pārvalde? Atalgojums nevar neinteresēt. Bieži vien tas ir lielāks kā EP deputātiem. Skatīt šeit.

Proti, pieredze starptautiskajā vidē varētu būt neinteresanta, jo Latvijā valsts pārvaldē tā nav īpaši augsti vērtēta. Daudz augstāk tiek vērtēta tāda „starptautiskā pieredze”, kad: Latvijas ierēdņi brauc uz Briseli un klusi nosēž kādā no EK sanāksmēm (ar ko mēs Eiropas institūcijās diemžēl esam zināmi, un neesam tādi vienīgie). Droši vien latviešiem labāk patīk mācīties no latviešiem? Un pie Eiropas Komisijas mēs ejam tikai pēc aizdevumiem, kad tiešām paliek slikti?

Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, Latvija nekad nav īstenojusi aktīvu politiku attiecībā uz Latvijas pilsoņu reprezentativitāti Eiropas Komisijā un Briseles institūcijās. Tāda pieeja ir raksturīga LR Ārlietu ministrijai, kas nav izrādījusi interesi atbalstīt pasākumus, lai palielinātu mūsu pilsoņu skaitu EK darbā. AM to skaidro ar argumentu, ka galvenais lobija mehānisms Briselē ir mūsu pārstāvniecība. Tomēr vecajās dalībvalstīs domā citādi un ne tikai organizēti strādā, lai nodrošinātu adekvātu savu pilsoņu īpatsvaru EK, bet arī īpaši aktīvi cīnās par vadības posteņiem. Kāpēc tas jādara?

Latvijā eksistē viedoklis, ka mēs, ieskaitot EP deputātus, neko nevaram iespaidot Briselē un Eiropā. Pašreiz lielā mērā tā arī ir. Bet varbūt mēs vienkārši nedarām to pareizi un varbūt mums vienkārši jāmācās no vecajām dalībvalstīm, kā pareizāk virzīt uz priekšu mūsu nacionālās intereses?

Interešu atruna: Tatjana Verjē ir EK finanšu sektora vadītāja konkurences jomā un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts no Pilsoniskās Savienības (nr. 6), kuras priekšvēlēšanu programmā iekļauta" Eiropas mēroga institūciju izvietošana Latvijā un pienācīga Latvijas pilsoņu pārstāvniecība atbildīgos darbos Eiropas Savienībā. http://www.eiropasparlaments.lv/

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form