Priekšvēlēšanu dienu drudzī salīdzinoši nepamanīts aizritējis piektdien tiesnešu konferencē izteiktais Rīgas apgabaltiesas tiesnešu protests pret valdības rīcību un sestdien realizētais “antistreiks”. Līdzas pagājušās nedēļas medmāsu un kordziedātāju piketiem šis ir vēl vienas būtiskas sabiedrības un valsts sastāvdaļas izmisuma kliedziens, kas šai gadījumā ir rezultāts gadiem ilgai problēmas risinājuma atlikšanai visaugstākajos varas gaiteņos.
Tāpat kā pedagogu statuss ietekmē sabiedrības kultūras un intelekta līmeni un mediķu statuss – veselības stāvokli, tā tiesnešu statuss nosaka likumības ievērošanas līmeni. Skaidrs, ka lietu neizskatīšana saprātīgos terminos, bet to steidzināta izskatīšana no vienas puses vai atlikšanas iespējas uz gadu vai diviem ir lieliska augsne korupcijai, un to apliecina neskaitāmas kuluārsarunas par šo tēmu. Simtiem cilvēku turēšana cietumā bez sprieduma gadiem ilgi arī ir nožēlojama tiesiskuma līmeņa apliecinājums. Un skaidrs arī, ka šāda situācija nekādi neveicina iedzīvotāju vai uzņēmēju iespējas panākt savu interešu aizstāvību tiesā.

Atšķirībā no pedagogiem vai mediķiem, tiesnešiem likums aizliedz streikot, tāpēc viņu protests par tiesas pārslogotību notika, ierodoties darbā sestdien un uzaicinot, un arī sagaidot uz pārrunām tieslietu ministri Ingrīdu Labucku. Kā jau to varēja gaidīt, nekādi īpaši jaunumi neizskanēja un vienošanās nenotika, vien tika atkārtots valdības plāns 2002.gadā izbūvēt jaunas tiesas telpas Abrenes ielā.

Īpašu uzmanību zinu aģentūrās izpelnījies Rīgas apgabaltiesas priekšsēža izteikums par to, ka "Temīda nav palaistuve, kurai jāvazājas pa klubiem," saistot to ar paredzamo telpu dalījumu vairākās vietās, kā arī aicinājumiem daļu tiesas sēžu noturēt cietuma telpās. Lai cik jauki neskanētu plāns par jaunu tiesas ēku, šis jautājums saistās arī ar valdības principialitāti. Jo tiesai pienāktos visa jau esošā ēka Brīvības bulvārī 36 , kurā vēl arvien strādā valdība, valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, bet kur Latvijas brīvvalsts laikā bija Tiesu pils. Vēl deviņdesmito gadu sakumā politiķi lēma un paziņoja, ka šis nams ir jāatdod tiesu varai, taču šī solījuma izpildei izdarīta tikai neliela daļa, nododot Augstākajai Tiesai vienu ēkas spārnu.

Principā ministri Labucku par Rīgas apgabaltiesas problēmām var vainot pat ne tik daudz saistībā ar viņas rīcību pašreizējā valdībā kopš pērngada pavasara, jo šai laikā tiešām viņa iesniegusi ziņojumus valdībā un virzījusi šī jautājuma risināšanu. Bet pārmetumus viņa ir pelnījusi par darbu šai pašā amatā 1998.-1999.gadā, kad problēma jau bija tā pati, tiesneši jau sūtīja satraukuma pilnus lūgumrakstus, bet nekādi risinājumi valdībā netika meklēti. Līdzīgu kritiku varētu adresēt arī viņas kolēģiem ministra amatā Dzintaru Rasnaču un Valdi Birkavu – ja kāds no viņiem būtu šo problēmu sācis risināt savlaicīgi, tai būtu bijis jau jābūt atrisinātai. Jo nepieciešamos dažus miljonus latu pusotru miljardu lielajā valsts budžetā jau nu gan varētu izbrīvēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit