Vakar, pateicoties rakstam laikrakstā “Biznes&Baltija” un Latvijas Bankas vadības izteikumiem preses konferencē plašāka publika uzzināja, ka pēc nepilniem trim mēnešiem draud Latvijas komercbanku kontu slēgšana Krievijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ņemot vērā to, ka Krievijas pretenzijas pret Latvijas bankām nav nekāds jaunums, šībrīža situācijas saasinājums rada jautājumus par to, kas līdz šim ir darīts, lai šo problēmu risinātu.

Vakar “B&B” vēstīja, ka martā spēkā stājās Krievijas centrālās bankas instrukcija, kas paredz līdz 7.jūnijam pilnībā pārreģistrēt nerezidentu kontus Krievijas bankās, nosakot ierobežojumus to banku kontu pārreģistrēšanā, kuras ir nerezidentiem no ārzonām jeb ofšoriem, pie kuriem Krievijas centrālā banka pieskaita arī Latviju. Ierobežojumi ir - pašu kapitāls virs 100 miljoniem eiro vai arī starptautiskais reitings AAA līmenī, kam neviena no Latvijas bankām neatbilst. Līdz ar to var prognozēt kontu slēgšanu, un, ņemot vērā to, ka liela Latvijas komercbanku aktīvu daļa ir saistīta ar Krieviju un NVS klientiem un pakalpojumiem šajās valstīs, ir paredzama aktīvu un peļņas samazināšanās.

Preses konferencē Latvijas bankas vadītāji Einārs Repše un Ilmārs Rimševičs pauduši, ka Latvijas Banka kopā ar Latvijas komercbanku asociāciju ir nosūtījusi vēstuli Krievijas domei un Krievijas Centrālajai bankai, kurā izsaka bažas par izveidojušos situāciju un prasa koriģēt ierobežojumus. Vienlaikus preses konferencē Repše arī paudis uzskatu, ka šis lēmums “nav izskaidrojams ekonomiski, drīzāk tas ir pielīdzināms sankcijām vai ekonomiskam konfliktam”. Latvijas Bankas prezidents arī teicis, ka “uz šo problēmu var lūkoties arī no pasaules tirdzniecības organizāciju viedokļa, jo Krievijas Centrālās bankas rīcība ierobežo konkurenci”.

Tagad, protams, var kritizēt Krieviju, skatoties no visiem viedokļiem, līdzās PTO varētu vēl piesaukt, piemēram, faktu, ka G-7 valstu struktūrā, kas saucas “Financial Action task Force on money laundering” naudas atmazgātājvalstu melnajā sarakstā nav Latvijas, bet līdzās mums tik pazīstamajām Lhtenšteinai un Nauru ir arī Krievija. Bet no tā jau vēl nekas nemainās.

Jāatzīmē arī, ka paši mēs līdz šim esam lējuši eļļu ugunī – sākot no epopejas ar banku nereģistrētās darbības uzplaukumu vēstniecībā Maskavā viesnīcā “Tālava”, turpinot ar Trasta komercbankas lielākā akcionāra Alekseja Ušakova un viņa kompanjonu operācijām Krievijā ar tai pašā Nauru reģistrētajām bankām, par ko viņš tika arestēts, kam sekoja plaši apraksti Krievijas presē. Protams, var cerēt, ka tagad Repše sarakstīsies ar kaimiņvalsts bankas amatpersonām ar pareiziem izskaidrojumiem un palūkosies kā nākas, un arī turpmāk viņa pārraudzītajām komercbankām neatraus peļņas iespējas. Bet, runājot par politisko kontekstu, jāatzīmē, ka Latvija ofšoru valstu un teritoriju sarakstā, ko sastādījusi Krievijas centrālā banka, bija iekļauta jau pirms diviem gadiem, tomēr nav dzirdēts par īpaši aktīviem pasākumiem, lai to novērstu. Vēl pērnvasar vienā no intervijām banku asociācijas prezidents Teodors Tverijons teica diezgan vienkārši - Latvija pie ofšoriem Krievijā tiek pieskaitīta muļķības pēc…

Arī Jānis Jurkāns savā nesenajā Maskavas vizītē, tiekoties ar augstām amatpersonām domē, patiesībā, būtu varējis Latvijas intereses sasaistīt ne tikai ar nepilsoņu problēmām, bet arī ar šīm ofšorizācijas sankcijām, tomēr par to nekas nav dzirdēts.

Visbeidzot, būtiska bija viena no “Delfi Versiju” lasītājiem piezīme vakardienas komentāros par to, kādi Vairai Vīķei Freibergai ir padomnieki, kas gatavojuši viņas tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Nav ziņu, ka sarunā būtu izvirzīts šāds, visnotaļ aktuāls jautājums. Tai pat laikā par Latvijas banku statusu Krievijā bija oficiāli zināms, turklāt pērn presē bija minēts arī fakts, ka Putins personiski izteicis norādījumus tikt galā ar Latvijas banku kontroli, kuras ir starp aizdomās turētajiem par Krievijas kapitāla “aizpumpēšanu” ārpus valsts robežām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form