Politisko partiju apvienība „Libertas.lv” ir nosūtījusi vēstuli Latvijas televīzijas ģenerāldirektoram Edgaram Kotam un raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vadītājam Jānim Domburam ar lūgumu novērst slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. „Libertas.lv” kategoriski noraida priekšvēlēšanu debatēm veltītā raidījuma „Kas notiek Latvijā?” dalībnieku atlases kritērijus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījuma veidotāju atrunas, liedzot Libertas.lv un vēl citu partiju pārstāvjiem dalību raidījumā, ir pretrunā ar sabiedriskās televīzijas galveno mērķi un uzdevumiem.
„Sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt VISU Latvijas sabiedrību ,” savukārt to iespējams panākt tikai, ļaujot izteikties visiem sabiedrības pārstāvjiem, nevis atlasītām politiķu grupām. Raidījuma „Kas notiek Latvijā?” veidotāju izvēlētais atlases kritēriju veids – aicināt partijas pēc priekšvēlēšanu reitingiem ir bēdīgi slavenā „pašpiepildošā pareģojuma” (self-fulfilling prophecy- no angļu val.) piemērs. Nepārtraukti aicinot publiskajā vidē izteikties „populārākās” partijas, tiek patiešām nostiprināta viņu atpazīstamība un popularitāte, savukārt ignorējot citu partiju balsis, tiek mazinātas to izredzes tapt sadzirdētiem. Tas ir klajā pretrunā ar sabiedriskās televīzijas uzdevumiem.
Īpaši traģiski ir tas, ka šāda sabiedriskās televīzijas raidījuma veidotāju nostāja tikai veicina dubultmorāli, kas izveidojusies sabiedrībā priekšvēlēšanu laikā. Turklāt tā ir dubultmorāle, pret kuru tik emocionāli vēl nesen iestājās arī raidījuma „Kas notiek Latvijā?” veidotājs Jānis Domburs . Sabiedriskās televīzijas princips atlasīt dalībniekus pēc reitingu principiem, rada pamatu arī mākslīgi radīt reitingus, tos pārdot vai pirkt.
Turklāt īpaši nepieļaujami aicināt raidījumā piedalīties tikai ierobežotu dalībnieku klāstu ir situācijā, kad, kā liecina dažādu aptauju rezultāti, vairāk nekā 20% jeb katrs piektais no vēlētājiem vēl nav izlēmis, par kādu politisko spēku atdot savu balsi vēlēšanās.
Kā zināms, „Radio un televīzijas likuma” 17.pants nosaka, ka jebkurai raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem, bet šī paša likuma 62.pants īpaši norāda uz sabiedriskās raidorganizācijas uzdevumu nodrošināt, ka tās pārraidīto sabiedriski politisko raidījumu vadītāji ir politiski neitrāli.

Likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām
un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 12. pants nosaka, ka personām, kas vada sabiedrisko raidorganizāciju raidījumus, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Taču uzaicinājums vai noraidījums dalībai raidījumā ir netieša, bet tomēr aģitācija balsot par vai pret kādu no partijām.

Gan likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (33.pants), gan likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām
un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (35.pants) nosaka, ka dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā ir aizliegta.

Ja ir priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta, tad nav nekāda pamatojuma “populārāko” partiju pārstāvjiem izmantot vēl vienu tribīni, lai paustu savas idejas un kuplinātu savu iespējamo vēlētāju skaitu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form