Viesturs Ķerus: Būtiskākās pretrunas koku ciršanas noteikumu grozījumu pamatojumā
Foto: LETA

Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.

Tie, kas nav iesaistījušies dažādu likumu un noteikumu tapšanā, iespējams, nezina, ka katram tiesību aktu projektam līdzi nāk tā saucamā anotācija - dokuments, kurā tiek skaidrots, kāda ir pašreizējā situācija un kā iecerētais tiesību akts palīdzēs šo situāciju uzlabot.

Protams, šāds dokuments nāk komplektā arī ar koku ciršanas noteikumiem, kas ļautu cirst tievākus kokus. Šajā gadījumā šis ir spilgts piemērs, ka noteikumu projekta anotācija var kalpot kā tikai "ķeksīša" dokuments, lai paviršāks (apzināti vai nē) šī dokumenta lasītājs varētu apgalvot, ka noteikumu grozījumi ir nepieciešami un neko sliktu nenodarīs.

Šeit varat atrast pilno anotāciju, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz būtiskākajiem punktiem, kas anotācijā ir pretrunīgi, tendenciozi vai gluži vienkārši nepatiesi.

Mežizstrādes intensitātes pieaugums

Vienas no būtiskākajām sekām koku ciršanas noteikumu grozījumiem, no kā izriet arī citas ietekmes, ir mežizstrādes intensitātes palielināšanās. Taču tieši šajā jautājumā anotācija ir vispretrunīgākā. Tā kā noteikumu grozījumu ietekme uz valsts mežiem nav vērtēta vispār, jāpatur prātā, ka tālākais attiecas tikai uz "pārējiem" (t.i., privātajiem un pašvaldību) mežiem.

"Neizdarot grozījumus noteikumos un samazinoties mežizstrādes intensitātei..." liek domāt, ka tad, ja noteikumu grozījumi netiks veikti koku ciršanas apjomi samazināsies. Vai tad tomēr, negrozot noteikumus, trūkst, ko cirst?

"...netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies," mierina cits teikums anotācijā, skaidrojot, ka no pastiprinātas ciršanas meža īpašniekus atturēs stingrākas atjaunošanas prasības.

"...stājoties spēkā ierosinātajiem normatīvā akta grozījumiem, galvenās cirtes platība (priedes, egles, bērza 1.–3. bonitātes audzes) palielinātos nebūtiski – par 0,05 procentiem vai līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās mežu platības" Te neveiklais formulējums neļauj īsti saprast, vai palielinājums prognozējams tiešām tikai par 0,05 procentiem vai par 0,05 procentpunktiem (kas būtu palielinājums par 3%), bet skaidrs, ka mazliet ciršanas apjoms tomēr augs.

"...kopējais ikgadējais ciršanas apjoma kāpums prognozējams aptuveni 0,5 milj. m3 gadā vai 1670 ha/gadā – aptuveni 10 % no ikgadējā ciršanas apjoma..." Varbūt tomēr ciršanas apjoms augs mazliet vairāk...

Un tad vēl tādas neuzkrītošākas norādes: "Atbilstoši aprēķiniem sākotnēji mērķtiecīgi apsaimniekotajās audzēs SEG emisija būs lielāka, bet ilgtermiņā tā būs mazāka nekā ar līdzšinējo apsaimniekošanas praksi." Nepasakot, ka norādītie aprēķini balstās uz pieņēmumu par ciršanas apjomu pieaugumu par 21%.

Savukārt noteikumu grozījumu "pamatakmens", t.i., apgalvojums, ka "šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem euro," balstās uz pieņēmumu, ka ikgadējais ciršanas apjoms privātajos mežos pieaugs no apmēram 6 milj. m3 līdz apmēram 8 milj. m3, tātad pieaugums par 33%.

Vecu mežu platības samazinājums

"nav paredzama būtiska vecāku (vairāk par 60–70 gadiem) mežu īpatsvara samazināšanās caurmēra samazināšanas dēļ. Kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība" Šis ir jauks piemērs, kur viens teikums ir pretrunā nākamajam. Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm? Vai plānots jaunaudžu platību palielināt, cērtot 60 gadus nesasniegušus mežus?

"ilgtermiņā veidosies tāda vecuma struktūra, kad katrā desmitgadē aizņemto audžu platība vidēji būs 13,24 ± 5 % no kopējās platības" Un šeit vairs nekā jauka nav. Parēķiniet, cik desmitgadēm pietiek meža, ja katrā desmitgadē aizņemtā platība ir 13,24%! 7,5! Tātad noteikumu grozījumi mūs virza uz situāciju, kad ārpus aizsargājamām teritorijām nav mežu, kas būtu sasnieguši 80 gadu vecumu. Šeit vietā atcerēties, ka šobrīd ciršanas vecums priedei ir 101 gads, bet eglei 81 gads.

"Latvijā gandrīz viena trešdaļa meža ir pārsniegusi galvenās cirtes vecumu un atbilst reģeneratīvas mežizstrādes kritēriju sliekšņa vērtībām." Nezinu, kas ir reģeneratīva mežizstrāde, bet šis teikums vedina domāt, ka viens no noteikumu grozījumu uzdevumiem ir mērķtiecīgi samazināt galvenās cirtes pārsniegušu audžu īpatsvaru. Turklāt skaitļi nav atspoguļoti īsti korekti. Jāatceras, ka noteikumu grozījumi attiecas uz priežu, egļu un bērzu mežiem, pieļaujot to ātrāku nociršanu. Valsts meža dienesta dati liecina, ka šajos mežos, pat ieskaitot rezervātus, ciršanas vecumu pārsnieguši vien 23% mežu.

Ietekmes uz vidi novērtējums

Uz tik neskaidriem pamatiem - nav skaidrs ne tas, kā (un vai) augs ciršanas apjomi, ne tas, kas notiks ar vecajiem mežiem - varētu būt grūti balstīt jēdzīgu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi. Taču, pavei še, izrādās šāds novērtējums nav nepieciešams, jo šie grozījumi esot nepieciešami, lai sasniegtu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam plānoto darbības rezultātu "1.1.1.1. Atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpilde". Savukārt pamatnostādnēm veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, tātad viss kārtībā.

Bet, ielūkojoties pamatnostādnēs (53. lpp.), uzzināsiet, ka šim darbības rezultātam atbilst šādi rezultatīvie rādītāji:
- izkopto jaunaudžu platība;
- neproduktīvo mežaudžu platības samazinājums;
- selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana;
- rekonstruēto/uzbūvēto meža autoceļu garums;
- renovēto meža meliorācijas sistēmu garums.

Tātad nav nekā tāda, kas atbilstu galvenās cirtes caurmēra samazināšanai tieši produktīvākajās mežaudzēs. Vēl vairāk, pamatnostādņu 10. lappusē atradīsiet norādi, ka tās "neparedz koksnes apjomu ieguves pieaugumu plānošanas periodā".

Tātad pamatnostādnes neparedz ne galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, ne ciršanas apjomu pieaugumu, bet kaut kā pamatnostādnēm veiktais ietekmes uz vidi novērtējums attiecināms uz noteikumu grozījumiem, kas paredz gan vienu, gan otru.

Arī citu līdzīgu brīnumiņu noteikumu grozījumu anotācijā netrūkst (piemēram, norāde, ka izvērtēta projekta iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un emocionālo stāvokli, lai gan šāds izvērtējums nav veikts), taču jau iepriekš minētie būtiskie punkti skaidri parāda, ka noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form