Foto: LETA
Kāpēc 2020. gadā par gandrīz 17 miljoniem uzceltajā un ar lielu pompu prezentētajā ēkā Rīgā servisa dzīvokļi, kas speciāli izbūvēti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izrādījušies nepiemēroti sākotnējam mērķim, un kas tiek darīts, lai šo kļūdu labotu.

Jau sākumskolā mums visiem iemācīja, ka putnu būrus taisa no neēvelētiem dēļiem, jo citādi tie putniņi saprot, ka tas nav dabīgs mājoklis, un neizvēlas tajā dzīvot. Līdzīgi ir arī ar mājokli cilvēkam. Ja tas nav atbilstošs un piemērots dzīvošanai, cilvēks tur nedzīvos. Atšķirība tikai tā, ka putnam ir izvēle, bet cilvēkam – ne vienmēr.

Tā 2020. gada vasarā ar lielu pompu, Rīgas aizejošās varas pārstāvjiem vēl piedaloties, tika pārgrieztas lentītes Mežrozīšu ielā 43. Objektā, kam būtu jābūt pašvaldības lepnumam, bija ieguldīti 16 968 669,68 eiro, izveidoti 218 dzīvokļi, no kuriem 178 vienistabas, 37 divistabu un 3 trīsistabu dzīvokļi. No vienistabas dzīvokļiem 45 it kā būvēti kā servisa dzīvokļi (mājoklis, kurš ir piemērots cilvēkam, kurš pārvietojas riteņkrēslā), savukārt no divistabu kā servisa dzīvoklis būvēts 21, bet trīsistabu dzīvokļi visi paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Lielajā kompleksā, kuru pēc pašvaldības pasūtījuma uzbūvējusi pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas pilsētbūvnieks", iekļauts arī veselības centrs, sociālā dienesta teritoriālais centrs u. c. sociālie pakalpojumi. Vidējās projekta izmaksas: 1322,34 eiro uz kvadrātmetru.

Izklausās jau labi, un patiesi būtu, ar ko lepoties, ja tikai pasūtītājs (diemžēl Rīgas domes personā) attiecībā uz servisa dzīvokļiem izpildītājam nebūtu pasūtījis kvantitāti, nevis kvalitāti. Ir pagājis vairāk nekā pusgads kopš objekta nodošanas, un tajā līdz pat šī gada marta sākumam joprojām bija vairāki desmiti tukšu vienistabas un divistabu servisa dzīvokļu, jo daļa to cilvēku, kuri gaidīja rindā, no tiem atteicās dzīvokļu šaurības dēļ. Apsekojot Mežrozīšu ielas objektu klātienē, nācās secināt, ka sajūta ir kā iespiestam putnu būrī no glancētiem un ēvelētiem dēļiem – skaisti, bet nepiemēroti un šauri. Pašvaldība ir iztērējusi lielus līdzekļus, bet cilvēkiem no tā labuma maz.

Jau pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas izīrēšanas komisijā mēs (domes deputāti) lēmām, ka mazos "divistabu" servisa dzīvokļus dome turpmāk piedāvās personām, kuras dzīvo vienas, nevis, kā līdz šim, ģimenēm, kurās ir divas personas. Savukārt daļu no atlikušajiem mini dzīvoklīšiem piedāvās vientuļiem cilvēkiem kā parastu sociālo dzīvokli.

Savukārt, lai turpmāk politiķi, pirms vēlēšanām dzenoties pēc kvantitatīviem ierakstiem savos bukletos, nevarētu likt izpildītājiem veidot cilvēku vajadzībām nepiemērotu vidi, mūsu uzdevums ir pieņemt vadlīnijas un minimālos standartus, no kuriem atkāpties nevarēs, lai nav kā līdz šim – būvējam, bet jēgpilni izmantot nevaram.

Informācijai:

Kopējais dzīvokļu skaits – 218, no tiem:

vienistabas dzīvokļi: 178, no kuriem 45 ir būvēti kā servisa dzīvokļi;

divistabu dzīvokļi: 37, no kuriem 21 ir būvēts kā servisa dzīvoklis;

trīsistabu dzīvokļi – 3, no kuriem visi 3 ir būvēti kā servisa dzīvokļi.

Kopējās objekta būvizmaksas: 16 968 669,68 eiro.

Ēku kopējā platība: 12 832,30 m2.

Vidējās viena m2 izmaksas: 1322,34 eiro (ieskaitot veselības centra, dienas un teritoriālo centru, dzīvokļu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un vecākiem ar garīgās attīstības traucējumiem, baseinu, aprīkojuma, iekārtu utt. izmaksas).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!