Sarunā "Latvijas Avīzes" redakcijā izstāžu sabiedrības "BT 1" direktoru Viesturu Tīli izvaicāja žurnālisti Viesturs Serdāns un Dace Kokareviča.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viesturs Serdāns: Kāda ir situācija izstāžu biznesā? Rīgā to notiek tik daudz, ka rodas iespaids - Latvija ir izveidojusies par lielāko izstāžu centru Baltijā.

Viesturs Tīle: Par to vēlētos kļūt arī Lietuva, un mēs konkurējam. Šajā biznesā esmu kopš 1994. gada, kad Rīgā palīdzēju sarīkot pirmo tūrisma izstādi. Toreiz varējām apskaust kaimiņus igauņus, jo viņiem labs izstāžu komplekss bija uzbūvēts jau pirms olimpiādes Tallinā. Padomju laiki vēl nebija beigušies, kad tur jau rīkoja pirmās lielās izstādes. Tagad igauņiem šī biznesa attīstību bremzē tas, ka pavisam tuvu ir Helsinki. Arī Lietuvā bija diezgan moderns komplekss jau padomju laikos. Ar lietuviešiem sacenšoties, sakām, ka Rīga ir Baltijas valstu centrs - gan ģeogrāfiskais, gan biznesa centrs. Viņu priekšrocība savukārt ir Polijas tuvums un labā sadarbība ar šiem kaimiņiem.

Mums deviņdesmitajos gados izstāžu halles bija jāīrē. Tad Tehniskā universitāte piedāvāja apsaimniekot sporta halli Ķīpsalā un izveidot kopuzņēmumu "RTU - BT 1". Mēs to halli sakārtojām un visu izmaksājām, bet privatizēt mums neatļāva.

Bet ir jau vēl arī "BT 1"?

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" ir privātā kapitāla pilna servisa izstāžu sabiedrība, kas ik gadu rīko vairāk nekā 30 izstādes, un tajās tiek pārstāvētas visas reģionam aktuālās tautsaimniecības nozares. Gada laikā "BT 1" rīkotās izstādes apmeklē vairāk nekā 500 000 apmeklētāju, tajās piedalās vairāk nekā 4500 uzņēmumu no visas pasaules.

"BT 1" īpašnieks esmu es, kā arī vēl trīs mani darbinieki. Savukārt "RTU - BT 1" īpašnieks ir "BT 1" un arī Tehniskā universitāte. Zeme zem abām hallēm ir valsts īpašums Tehniskās universitātes valdījumā.

No izstāžu apmeklētāja viedokļa šķiet, ka Ķīpsala ir piemērota vieta izstāžu rīkošanai.

Mūsu izstāžu centrs atrodas pašā pilsētas centrā, un tas ir viegli sasniedzams galamērķis. Tā nav gluži vispiemērotākā vieta lielai transporta plūsmai, taču tāda pati problēma ir arī dažās citās Eiropas pilsētās - Frankfurtē, Berlīnē, Ķelnē.

Transporta plūsmas problēmas varētu atrisināt vienkārši. Rīgas domes Satiksmes departamentam sen ir iesniegti priekšlikumi, ka jābūt luksoforu krustojumam pie iebraukšanas Ķīpsalā un arī pie izbraukšanas aiz lielveikala "Olimpija" ir jābūt luksoforu krustojumam. Visi to it kā saprot, bet ar to arī viss beidzas.

Vai citādi izjūtat pilsētas atbalstu?

Tas varētu būt lielāks. Ne jau par finansiālu atbalstu ir runa, bet gan par informatīvu atbalstu pilsētvidē. Apskaužu jebkuru lielu Vācijas izstāžu centru tieši par šo pilsētas atbalstu. Ir zināms, ka Vācijā rentabli saimnieko tikai trīs izstāžu centri. Bet vācieši citur saskata to labumu, kā dēļ pilsētas cīnās par iespējām rīkot izstādes. Lielu pasākumu laikā ir darbs gan taksometru šoferiem, gan viesnīcu personālam. Diseldorfa, piemēram, uzbūvēja varenu halli tikai tāpēc, lai tieši tur notiktu liela medicīnas izstāde. Pilsēta tiešā veidā iztērēto neatguva, bet ar nodokļiem tā nauda atnāk atpakaļ ar uzviju. Atceros, Rostokā rēķināja, ka ieguldītā viena miljona vietā pilsēta gūs sešus miljonus. Turklāt privātuzņēmēji arī nopelnīs.

Latvijā ir tā nelaime, ka viss pievienotās vērtības nodoklis aiziet valstij. Pilsētai netiek no tā pat ne divi procenti.

Rīga ir rezervējusi vietu jaunam izstāžu centram lidostas tuvumā, un tiek runāts par investoriem.

"BT 1" ir liela pieredze un zināšanas izstāžu biznesā, arī ļoti pievilcīgs izstāžu portfelis, kuru izmanto uzņēmēji, kā arī valsts un municipālās struktūras no visas pasaules savu biznesa mērķu sasniegšanai. Šodien ir īstais laiks apvienot gan pašvaldības resursus, gan mūsu iespējas, gan piesaistīt arī citus investorus, lai veidotu jaunu kopprojektu Rīgas kā biznesa parka attīstībai. Un mēs kā izstāžu rīkotāji esam tam gatavi.

Izstādēs notiek interesanti procesi. Ja, piemēram, "Riga Food" mēs taisītu tikai Latvijai, tad šim pasākumam jau sen būtu jāvelk krusts pāri. Bet izstāde strādā plašākā dimensijā, par ko esmu ļoti gandarīts. Tajā Ukraina ir slēgusi darījumus ar Somiju, un Slovākijas tirdzniecības aģentūra atradusi sadarbības partneri - Vācijas lielveikalu ķēdi.

Nesen viena studente veica pētījumu, kā ekomercija var ietekmēt izstāžu biznesu. Viņa secināja, ka ekomercija ir veicinošs faktors, bet īpaši ietekmēt mūs nevar. Izstādes ir biznesa kultūras pasākumi. Kamēr nebūs tādas tehnoloģijas, ka var pa internetu aptaustīt auduma faktūru un sajust smaržu aromātu, un kamēr nevar cilvēcisko dvēseli sajust, tikmēr šo komponentu iztrūkuma dēļ edarījumi izstādi neaizstās.

Izskatās, ka jūs strādājat intensīvāk nekā daudzi citi jūsu kolēģi ārzemēs. Rīgā izstāžu skaits ir lielāks nekā vienā Vācijas centrā.

Jā, tā ir. Vācijā, piemēram, notiek pavisam 36 būvniecības izstādes. Savas izstādes varam sadalīt trīs segmentos - izstādes, kas domātas tikai profesionāļiem ("Medica", "Transports un loģistika", "Drošam darbam"); izstādes, kuru auditorija ir gan profesionālais apmeklētājs, gan ikviens interesents ("Riga Food", "Baltic Furniture", "Baltic Beauty World", "Balttour"); kā arī izstādes - dzīvesstila pasākumi, kuras apmeklē plaša publika ("Atpūta un sports", "Erots", "Bērnu pasaule").

Tāpat ir dažādu stilu izstādes - gan profesionāļiem domātās, gan dzīvesstila izstādes. Piemēram, suņu un kaķu izstādes, "Viss dārzam"- tās ir dzīvesstila izstādes.

Ar kurām valstīm izveidojusies vislabākā sadarbība?

Projekti ir ļoti dažādi, un mums ar visām mūsu klientu pārstāvētajām valstīm ir labas attiecības. Ļoti aktīvi ir uzņēmēji gan no Centrāleiropas, gan no Austrumeiropas un Skandināvijas, ar katru brīdi arvien vairāk mūsu izstādes interesē Āzijas un Austrumu valstu pārstāvjus. Piemēram, izstādē "Riga Food" ik gadu piedalās uzņēmēji no apmēram 35 valstīm, pērn izstādē bija 17 valstu nacionālie stendi, kas ilustrē, kā valsts vai profesionālās institūcijas izmanto mūsu izstādi kā starptautisku tiltu uz jauniem sadarbības vai patēriņa tirgiem saviem uzņēmumiem. Visvairāk dalībvalstu ir tūrisma izstādē. Tāda diezgan klusa izstāde kā "Intertextil Balticum" pulcē diezgan daudzus dalībniekus, jo tur jūt to profesionālo "garšu". Mēģinām to rīkot tā, lai būtu interesanti arī citiem pircējiem, tautai.

Izstādēs diezgan maz manāmas Krievijas firmas.

Krievija vēl kādu laiku mērķēs galvenokārt uz lielajiem globālajiem tirgiem, mazie sektori to interesē minimāli. Tomēr sadarbības veicināšana ar Krievijas uzņēmumiem norit gandrīz katrā izstādē, un tieši Krievijas uzņēmumu klātbūtne mūsu projektos uz Rīgu atved daudz ārvalstu uzņēmēju.

Kā izstāžu biznesu ietekmē ekonomiskā situācija?

2009. gada pavasara/vasaras sezonas rezultāti un dalībnieku aptaujas apliecina, ka dalība izstādēs ekonomiskās krīzes laikā kļuvusi īpaši nozīmīga, jo izstādēs tiek noslēgti darījumi, kas ikdienas biznesa vidē ir apsīkuši.

Biju nobažījies, kā šogad izdosies izstāde "Māja". Iepriekšējos gados nevarēju apmierināt interesentu pieprasījumu. Šogad vērojams, ka dalībnieku sastāvs tajā stipri nomainījies. Tomēr izstādei veicās labi - dalībnieku bažas, ka interese par būvniecības sektora uzņēmumiem apsīkusi, izstādē tika kliedētas, jo pieprasījums bija labs. Mēs esam aculiecinieki, ka tie, kas šajos apstākļos strādā vēl sparīgāk un mērķtiecīgāk, atrod nišu, kas ir brīva šodien, un, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, šie uzņēmumi būs gatavi jauniem izaicinājumiem un perspektīviem projektiem.

Mūsu biznesā apjoma samazinājums šogad ir par trešo daļu.

Raksturīgi, ka tagad uzņēmēji mēģina pārbīdīt līgumu slēgšanas laiku tuvāk izstādei. Jo apgrozības nauda ir kļuvusi ļoti vērtīga. Turklāt pie mums jāmaksā tikai 20 procenti par vietas rezervēšanu, bet Vācijā tā ir puse no visas summas.

Lielu ļaunumu ir nodarījusi uzkurinātā masu psihoze. Tā nāk no valdības, arī no medijiem un dažām pazīstamām personām. Dažbrīd cilvēkus uzkurina tā, ka viņiem šķiet, kāda jēga vairs vispār ko darīt...

Šogad pirmo reizi grāmatu izstādē bija ieeja par maksu.

Cilvēkiem ir niķis nenovērtēt to, kas tiek pilnīgi par velti. Esam pētījuši to psiholoģisko parādību, kā cena ietekmē apmeklētājus. Pirms dažiem gadiem, kad secinājām - apmeklētāju interese par tādu dzīvesstila pasākumu kā izstāde "Erots" sarukusi par ceturto daļu, pasūtījām pētījumu, kāpēc tā. Izrādījās... cena par zemu. Kad biļetes maksu pacēlām uz sešiem latiem un pēc tam uz astoņiem, sāka nākt cita publika. Izrādījās, ja cena par zemu, cilvēki netic kvalitātei...

Cik apmeklētāju gadā ierodas uz "BT 1" izstādēm?

Pagājušajā gadā pavisam ir bijuši 502 tūkstoši. Tagad, vasarā, mūsu laukumā ir kempinga vieta. Šo ideju noskatīju Vācijas pilsētā Koblencā. Kempinga vietā ir duša, bezvadu internets, ko var lietot, pat teltī guļot, un viss pārējais nepieciešamais.

Mēs izīrējam arī treilerus ceļotgribētājiem, kuros apmetas cilvēki, kas vēlas ietaupīt un nemaksāt lielus viesnīcu rēķinus. Savam ceļojumam sešvietīgu treileri diennaktī pie mums var noīrēt par 70 latiem.

Kādām izstādēm šogad vēl būtu jāpievērš uzmanība?

Tagad daudzas firmas ir reorganizētas, pārveidotas, un galvenais akcents ir tas, ka izstādē parādās tās, kuras ir izdzīvojušas un darbojas. Izstādē var atrast nākamos darījumu partnerus un varbūt sarunāt pakalpojumu cenu, kas atšķirsies no bukletos piedāvātās.

Pats svarīgākais, ka mēs no šogad paredzētiem projektiem neesam atteikušies un viss plānotais notiks.

Jau augustā notiks nozīmīga starptautiska izstāde "Ceļu būve 2009", kas Rīgā pulcēs šīs nozares profesionāļus no visas pasaules un piedāvās iespēju iepazīties ar jaunāko ceļu nozarē. Septembris iesāksies ar vērienīgu pārtikas nozares notikumu "Riga Food", kas ir gan profesionāļiem, gan gardēžiem nozīmīga tikšanās vieta. Baltijas valstu mēbeļu dizainu varēs skatīt izstādē "Baltic Furniture" oktobra sākumā, savukārt skaistumkopšanas svētki "Baltic Beauty World" mūs gaida oktobra beigās. Protams, būs arī projekti kokapstrādes un metālapstrādes profesionāļiem, kā arī rudens būvniecības projekts "Māja. Dzīvoklis". Šī gada jaunums izstāžu sarakstā - "Darbs un karjeras iespējas", kas šodienas apstākļos ir jo īpaši aktuāls projekts.

Ķīpsalu pazīstam kā mākslas pasākumu norises vietu.

Līdz šim esam realizējuši trīs nopietnus mūziklus - "Mūzikas skaņas", "Vestsaidas stāsts" un "les Miserables". Kvalitātes latiņa pacelta ļoti augstu, tagad publika vēlētos redzēt "Jēzus Kristus Superzvaigzne", bet šim brīdim tas pārāk dārgs un apjomīgs projekts.

Tautas mākslas pasākumi noteikti notiks - jūnijā rīkojām tautas deju ansambļa "Teiksma" dižkoncertu, augusta beigās Dzintaru koncertzālē veidosim koncertu "Tautas deju pērles Jūrmalā", Ziemassvētku koncerti arī būs.

Nākamvasar Ķīpsalas halle labprāt uzņems mazāka formāta kultūras pasākumus - amfiteātra vidū uzbūvēsim skatuvi un halli izīrēsim par ļoti lētu maksu. Esam iegādājušies tribīnes, kas būtiski uzlabo redzamību, un skatītāji savās vietās patiešām jūtas ērti.

Esmu pārliecināts, ka nonāksim arī līdz mūzikla jauniestudējumam un citiem pārsteigumiem šī žanra cienītājiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form