Viktorija Jumiķe, Inese Vēriņa-Lubiņa: Kas ir 'ģimene' mūsdienu Latvijā?  (217)

Dzīvojot demokrātiskā iekārtā, kur valstij jānodrošina vienlīdzīgas tiesības visiem tās pilsoņiem, kas arī ir nodokļu maksātāji un sabiedrības veidotāji, šķiet ētiski nepieņemami, ja nepilna trešdaļa no visām Latvijas ģimenēm tiek īpaši izceltas kā atbilstošākas un atbalstāmākas. Īpaši smagi to apzināties tāpēc, ka situācijā ir iesaistīti bērni, kas var ciest no jebkāda veida ģimenes jēdziena sašaurināšanas.

Šis ir mūsu – pieaugušu sieviešu, kuras uzaugušas ar vienu vecāku, – viedoklis. Kultūra un valoda ir mūsu sirdslieta, tādēļ vēlējāmies izpētīt, ko latviešu valodā nozīmē ģimenes jēdziens.

Sabiedrībā diskusijas izraisījis Satversmes tiesas 12. novembra lēmums, kurā tā atzīst viendzimuma partnera tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna dzimšanas. Uz to reaģējot, politiskā partija "Nacionālā apvienība" (NA) 7. janvārī iesniegusi likumprojektu par Satversmes 110. panta grozījumiem, kurus savos sociālo tīklu kontos skaidro ar nepieciešamību definēt ģimenes jēdzienu, lai nepieļautu tā interpretāciju, un izcelt "bērna tiesības (..) augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). (..) vecāki nevar būt viena dzimuma personas".

Ar šo attēlu vēlamies vērst uzmanību uz NA piedāvātās definīcijas ierobežojošo dabu: no ģimenes definīcijas tā izslēdz daudzas, ne tikai atklāti neatbalstītās viendzimuma, bet arī, piemēram, vienvecāka vai vairākpaaudžu ģimenes. NA atsaucas uz latvisko dzīvesziņu un kristīgajām vērtībām kā pamatu šādas definīcijas izveidei. Tomēr jāatgādina, ka Latvija ir sekulāra valsts un balstās latviešu kultūrā, kuras pamats ir latviešu tauta un tās valoda. Tieši tādēļ būtu vērtīgi ielūkoties latviešu valodnieku izstrādātajās definīcijās.

Atskatoties šā vārda vēsturē, saskaramies ar interesantu faktu: vārdu "ģimene" mēs neatradīsim, piemēram, latvju dainās. Kā vēstī "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" (1992), tas latviešu valodā ieviests 19. gs. 70. gados no lietuviešu "giminė" (pēc cilmes saistīts ar vārdu "dzimt"), bet pirms tam lietots ģermānisms "famīlija". Dainās mēs varam saskarties ar vārdu "saime", bet neatradīsim vārdu "dzimta". Šo visu vārdu vēsturiskās attīstības ceļš un ietekme uz vārda "ģimene" nozīmi šodien būtu jāpēta plašāk, un tas ir atsevišķa pētījuma vērts.

2006. gadā izdotā "Latviešu valodas vārdnīca" skaidro, ka vārdam "ģimene" viena no nozīmēm ir "cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība", un papildina, ka pastāv arī bezbērnu, daudzbērnu un citas ģimenes formas. No šī saprotam, ka arī nelaulāta ģimene, kuru vieno asinsradniecība, ar bērnu vai bez tā ir uzskatāma par ģimeni. "Latvijas enciklopēdiskajā vārdnīcā", kas pieejama resursā "Letonika.lv", definēts, ka ģimene ir "sociāla grupa, ko veido 2 vai vairākas personas (..)", savukārt "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca" skaidro, ka ģimene ir "cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā". Jāatzīmē, ka šie ir mūsdienu skaidrojumi, kuri ir atjaunināti un precizēti. Atšķirībā no senākām, padomju iekārtā piedāvātām definīcijām mūsdienu vārdnīcās vairs neparādās norādes uz dzimumu lomām ģimenē.

Vārds "ģimene" ir sociāli noslogots vārds, kas atspoguļo attiecīgā laika priekšstatus un sadzīves modeļus, valsts iekārtu, ideoloģiju un tamlīdzīgi. To, kādas ir pašreizējās sadzīves modeļu un ģimenes veidu tendences, var izlasīt "Latvijas nacionālās enciklopēdijas" šķirklī "Ģimene Latvijā". Tajā teikts, ka "ievērojami mainījusies ģimeņu struktūra un dažādu ģimeņu tipu izplatība". Saskaņā ar apkopotajiem datiem ģimenes, kuru pamatu veido laulātie ar bērniem, statistiski samazinās. Tāpat tiek piedāvāti detalizēti statistiskie rādītāji, no kuriem jaunākie vēsta: "2011. gada tautas skaitīšanā laulātie ar bērniem veidoja 32,3% ģimeņu, mātes ar bērniem – 29,1%, laulātie bez bērniem – 21,2%, nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar bērniem – 7,8%, nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri bez bērniem – 5,3%, tēvi ar bērniem – 4,3%." No tā secinām, ka 67,7% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kuras neatbilst NA piedāvātajam sašaurinātajam ģimenes jēdzienam.

Šajā kontekstā NA piedāvātie Satversmes grozījumi ir pretrunā gan ar mūsdienu sociālo realitāti, gan ar pašreizējiem valodniecības skaidrojumiem. Tāpat tie ir pretrunā ar citām Satversmē aprakstītām vērtībām, piemēram, vienlīdzības principu, tiesībām uz privāto dzīvi u. c. Nav arī saprotams, kā šāda ģimenes jēdziena sašaurināšana nāktu par labu Latvijas tautai kopumā, ja realitātē tikai 32,3% ģimeņu atbilst ierosinātajam precizējumam. Tas uzskatāmi palielinātu plaisu starp likumdevēja noteiktajiem ideāliem un tautas sociālo realitāti.

Uzskatām, ka ģimenes jēdzienu nedrīkst sašaurināt un jārūpējas, lai tas būtu iekļaujošs, personalizējams un tāds, kas veicina iecietību, saticību, pilda vienojošu, nevis šķeļošu funkciju, lai arī turpmāk tas tiktu atjaunināts atbilstoši laikmetam un liecinātu par cieņpilnām cilvēku savstarpējām attiecībām. Neskatoties uz to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju pārstāv vērtības un izpratnes, ko iemieso NA ierosinātās izmaiņas, realitāte nebūt neatbilst šādam uzstādījumam, kā arī tā nav vienīgā izpratne par ģimeni mūsdienu Latvijas sabiedrībā. Latvijā ir daudz šķirto ģimeņu, daudzpaaudžu, senioru un citu veidu ģimeņu, kas līdz šim jutušās šajā valstī kā mājās un saukušas sevi par ģimenēm, tāpēc NA ierosinātās izmaiņas Satversmē uzskatāmas par pretrunīgām gan attiecībā uz iekļaujošas un vienlīdzīgas sabiedrības pamatprincipiem, gan ģimenes jēdzienu latviešu valodā.

Konteksts

Satversmes tiesa 12. novembrī izsludināja lēmumu, kurā tā atzīst viendzimuma partnera tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna dzimšanas, atsaucoties un komentējot Satversmes 110. pantu: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

1. decembrī raidījumā "Viens pret vienu" Satversmes tiesas priekšsēdētāja, skaidrojot tiesas lēmumu, visiem atgādināja: "Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi."

7. janvārī politiskā partija "Nacionālā apvienība" iesniegusi likumprojektu par grozījumu Satversmes 110. pantā, skaidrojot to ar vēlmi likumā definēt ģimenes jēdzienu, tādējādi izraisot diskusijas. Apvienība savos skaidrojumos apstiprina, ka definīcijas precizējumu vēlas veikt tādēļ, ka uzskata, ka Satversmes panta interpretācija Satversmes tiesas lēmumā nav saskanīga ar likumdevēja gribu.

Ieteiktā 110. panta redakcija skan šādi: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Avoti: