Iedzīvotāju aptaujā par jomām, kurās Latvijas uzņēmumiem ir lielākās perspektīvas starptautiskajā konkurencē, dominē kokapstrāde, ko izvēlējās 54% respondentu, kā arī informāciju tehnoloģiju nozare, kas ierindota otrajā vietā ar 49%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mežsaimniecības sektors Latvijā ražo plašu produkcijas klāstu, no kura 80% tiek eksportēti uz vairāk nekā 100 valstīm. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi pandēmijas dēļ, lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozares pārstāvju šī gada pirmā ceturkšņa beigās demonstrēja produkcijas apjoma pieaugumu. Aprīlī Latvijas rūpniecība pieauga par 20,5%, apstrādes rūpniecība – par 20,3%. Ņemot vērā uzņēmumu tendenci pāriet uz "zaļo" ekonomiku, nākamajos pāris gados eksperti prognozē kokapstrādes rūpniecības izaugsmi.
Eksporta struktūra jau vairākus gadus bijusi ļoti nemainīga, pirmajās vietās izvirzot koku un tā izstrādājumus, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī mehānismus un mehāniskās ierīces. Taču arvien lielāku eksporta potenciālu uzrāda arī ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozaru ražojumi, minerālprodukti, satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, kā arī augu valsts produkti.
Kā liecina Baltic International Bank pasūtītā un pētījumu kompānijas Norstat veiktā aptauja, šie rezultāti atspoguļojas arī nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā, jo vaicāti, kuras nozares ir ar visaugstāko eksportspēju, pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ierindojās kokapstrāde un informāciju tehnoloģijas, bet trešajā – farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ko izvēlējās 37% respondentu. Vēl noteikti jāpiemin tas, ka iedzīvotāji uzskata, ka starptautiskā tirgū potenciāls ir arī pārtikas ražošanai, kā arī augkopībai un lopkopībai, bet tas drīzāk izskaidrojams ar to, ka šajās jomās nodarbināts liels Latvijas iedzīvotāju skaits.
Kad domājam par mūsu valsts turpmāko attīstību, būtiski ņemt vērā vairākus aspektus: uzņēmējdarbības potenciālu eksportā, sabiedrības struktūru, kā arī pieejamo speciālistu skaitu. Manuprāt, iepriecinošs ir fakts, ka vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem, respondenti ievērojami biežāk atzina, ka tieši informāciju tehnoloģijas ir ar augstu potenciālu. Tas pierāda, ka no dabas resursu izmantošanas esam nonākuši līdz pakalpojumu jeb tā sauktajam "smadzeņu" biznesam, spējot novērtēt augstas pievienotās vērtības nozīmi biznesā.
Pēdējie gadi parādījuši, ka Latvija nav zemo algu valsts, kur darbinieki ir gatavi strādāt par iztikas minimumu. Tas, protams, rada papildu izaicinājumus, jo uzņēmumi, kuri pirms tam nodarbināja lielu skaitu cilvēku, bija spiesti audzēt produktivitāti, automatizējot procesus, ieguldot līdzekļus iekārtās un, protams, apmācot darbiniekus.
Taču, ja to uztver no attīstības un nākotnes prizmas, jārēķinās, ka globālais tirgus piedāvās labākajiem un zinošākajiem cilvēkiem doties strādāt citās valstīs, tad investīcijas automatizācijā noteikti ir vērtība, lai nenonāktu krīzē. Uzņēmējdarbība ir valsts ekonomikas attīstības pamats, nodarbinot iedzīvotājus, radot pievienoto vērtību, caur eksportu nodrošinot papildu finanšu injekcijas valsts budžetā, kā arī veicinot ikviena cilvēka labklājību. Svarīgi ir veidot tādu eksporta struktūru, lai pasaules dažādu norišu rezultātā, neciestu visa valsts, nodrošinot pietiekami plašu piedāvāju globālajam tirgum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
