Foto: LETA
Latvijas pievienošanās eirozonai visdrīzāk tiks apstiprināta šī gada jūlijā un jau no nākamā gada 1.janvāra eiro pie mums būs oficiālā naudas vienība. Interesanti, ka publiskajā telpā valdošais viedoklis ir, ka sabiedrībā ir samērā negatīva attieksme pret eiro, taču realitātē vairāki tirgus dalībnieki jau lielā mērā ir pieņēmuši eiro kā pamatvalūtu. Piemēram, dzīvības apdrošināšanas tirgus dalībnieki un arī ar to saistītie finanšu nozares dalībnieki ļoti lielu daļu visu transakciju un darbību jau tagad veic eiro.

Tomēr jāuzsver, ka ne tikai uzņēmumi jau šobrīd strādā ar eiro, bet pusei iedzīvotāju arī ir uzkrājumi eiro - tātad tiek veiktas iemaksas latos, bet uzkrājumi veidoti eiro valūtā. Šāda prakse īpaši populāra kļuva pēc 2009.gada vasaras, kad aktualizējās riski par iespējamo lata devalvāciju - varētu pat teikt, ka tolaik sākās masveidīga uzkrājumu konvertācija uz eiro. Tāpat arī jānorāda, ka, piemēram, jau šobrīd atsevišķi uzkrājumu instrumenti strādā tikai eiro valūtā.

Interesanti, ka nākamā gada sākumā, kad šobrīd spēkā esošie dzīvības apdrošināšanas līgumi tiks konvertēti uz eiro, ilgākā termiņā lielāki ieguvēji būs tie cilvēki, kas savus uzkrāšanas līgumus bija noslēguši latos. Respektīvi, apdrošinātāji desmit gadus atpakaļ garantēja līdz pat 4% ienākumu uzkrājumiem latos gadā, bet uzkrājumiem eiro procentu likmes bija zemākas. Ar eiro ieviešanas dienu tie uzkrājumi, kuros latu garantijas likme bija 4% "pāries" uz eiro arī ar 4% likmi, savukārt līdzšinējie "eiro līgumi" saglabās savu iepriekšējo, proti, zemāko likmi.

Šķiet, ka ikvienam ir nepieciešams apzināties, ka pāriešana uz eiro personīgā un praktiskā līmenī nesagādās pārāk lielas problēmas, jo daudzas lietas notiks automātiski un iedzīvotājiem nebūs nepieciešams veltīt pūles līgumu pārslēgšanai un tamlīdzīgiem jautājumiem. Piemēram, daudzos uzkrājumu līgumos, kuru darbības laiks var pat sasniegt 40 gadus, nav nekādu atrunu par to, kas notiek valūtas maiņas gadījumā. Šajā gadījuma jāuzsver, ka attiecībā uz tiesiskajiem nosacījumiem, visas juridiskās normas, kas iekļautas apdrošināšanas līgumā, automātiski pāries uz eiro. Tātad uzkrājumu līgumos vai apdrošināšanas polisēs nevajadzēs neko mainīt un viss, kas attiecās uz latiem tiks attiecināts arī uz eiro. Paredzams, ka līdzīgi notiks arī ar bankas kontiem un norēķinu kartēm.

Līdz ar to, var secināt, ka šobrīd publiskā diskusija par vai pret eiro ieviešanu ir vairāk emocionāla rakstura, jo minētie piemēri liecina, ka liela daļa uzņēmumu un arī zināma daļa sabiedrības jau faktiski tagad dzīvo eirozonā. Tāpat arī jānorāda, ka Igaunijas finanšu sektora uzņēmumu kolēģu atsauksmes par uzkrājuma instrumentiem un eiro režīmu kopumā kopš tā ieviešanas ir pozitīvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!