Ar šo virsrakstu nedomāju ko ļaunu vai traģisku attiecība uz visnotaļ cienījamo Rīgas mēru Aksenoka kungu, lai viņam veselība!
Gribu teikt, ka domes dzīlēs briest procesi, kuriem attīstoties, viņu varētu sagaidīt melodramatisks pavērsiens, līdzīgs JL priekšsēža Repšes kunga “miermīlīgajai izstumšanai” no premjera krēsla (vai kāds to vēl atceras). Ļaunās mēles lēš, ka apvērsums notikšot jau rudenī, un 200.dienu Rīgas domē Aksenoka kungs svinēšot pat ne vicemēra amatā, bet kādu domes komiteju vadot. Jo par galvaspilsētas mēru kļūšot TP lokomotīve (drīzāk tanks), godājamais Ārgaļa kungs.
Protams, visus interesē, kāda būs Rīgas domes jaunā valdošā komanda?
Vieni paredz radikālas pārmaiņas un, proti, Tautas partija ar pieaicinātiem tā saucamā kreisā spārna deputātiem (“žuravļovieši”, “dolgopolovieši”, PCTVL un LSDSP), citi melš, ka koalīcija palikšot tā pati, bet ar Tautas partiju priekšgalā, klāt nākot tikai sociāldemokrātiem. Tādējādi tiks nodrošināts stabils (38 mandāti) darbaspējīgs vairākums.
Manā izpratnē otrais variants izklausās pārliecinošāki. Jo iedomāties, ka nacionāli noskaņoti domnieki sadarbosies ar principiāliem pretiniekiem no cittautiešu nometnes ir visai grūti. Savukārt, socdemi, kaut teorētiski, tiek pieskaitīti pie kreisajiem, vēl 7.Saemā nodemonstrējuši “principu elastīgumu” un izrādīja apbrīnojamu gatavību amatu dēļ sadarboties ar jebkuru varu. Citu socdemu politiskās lokanības pierādījumu redzējām Rīgas domes iepriekšēja sasaukumā, kad, cenšoties noturēties pie siles, socdemi atklāti sāka sadarboties ar “ždanokiešiem”, “žuravļoviešiem”, TSP, sociālistiem un Krievu partijas deputātiem, ziedojot viņiem gan vicemēra, gan vairāku svarīgo komiteju vadītāju amatus. Tieši šajā laikā parādījās galvenā visu šo savādo procesu diriģenta bijušā LSDSP ģenerālsekretāra Dineviča skaista taisnošanās – “jādalās ar varu”. Ar to negribu teikt, ka Dinevičs bija slikts ģenerālsekretārs, bet šeit runa ir par politisko pārliecību un ideāliem. Tāpēc nožēlojami izklausās bijušā socdemu priekšsēža Īvāna pārmetumi Aksenoka koalīcijai par it kā sadarbību ar Žuravļova konglomerātu. Laikam aizmirsis Īvāns par paša brāļošanos ar tiem pašiem “labklājības demokrātiem”, aizmirsis, kā tika bīdīta par priekšnieci ienesīgajā pašvaldību struktūrā biedrene Ždanoka, aizmirsis, ka pats balsojis par komitejās un priekšpilsētu izpilddirekcijās sabāztiem interfrontiešiem.
Lai kā tur būtu, socdemi ir tieši tas palīgrīks, kas nodrošinās nākošās Ārgaļa koalīcijas stabilitāti. Lai viņus padarītu paklausīgākus, varētu pat izveidot kādu jauno struktūru – teiksim, ģimenes lietu vai integrācijas un izglītības komiteju (pēc valdības parauga). Tādējādi tiks pielikts punkts arī jautrajām “Santa Marikas” seriālam.
Bet ir arī kāds mīnuss no šīs draudzības. Laižot socdemus pie domes resursiem, viņiem tiks dota arī iespēja plašākai Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņai, kas, summējoties ar vecā Bojāra šūmēšanos, varētu nodrošināt pozitīvu iznākumu. Bet ne jau man lemt, vai laikā, kad notiek cittautiešu konsolidācija, šāda nacionāla elektorāta drupināšana ir lietderīga.
Ir, manuprāt, vēl kāds apvērsuma variants – lēts un iedarbīgs. Bet par to lai domā nākošais Rīgas domes galva.
Tā vai citādi, bet šobrīd notiek rūpīga sabiedriskās domas apstrādāšana, kuras mērķis pierādīt, ka Aksenoka komanda nekam nav derīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
