Gripa un saaukstēšanās. Ar ko atšķiras?
Foto: Publicitātes foto

Bieži vien sūrojamies, ka gripa ir "vissliktākā" saaukstēšanās. Zinām, ka šīs slimības izraisa dažādi vīrusi, bet kāda ir atšķirība starp gripu un saaukstēšanos?

Pret gripu ik gadu ikvienam ieteicams vakcinēties. Ģimenes ārsts Ingars Burlaks īpaši aicina vakcinēties tos, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks.

Saaukstēšanās

Gripu izraisa vairāki savā starpā ģenētiski līdzīgi gripas vīrusi, bet saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 200 dažādu vīrusu. Tiem vislabāk padodas inficēt un vairoties augšējos elpceļos – degunā, deguna blakusdobumos, rīklē – kā arī ausī. Ne visi saaukstēšanās vīrusi ir vienlīdz spēcīgi, tāpēc slimības norise ir atkarīga no "saķertā" vīrusa tipa.

Rinovīrusi ir visbiežāk sastopamie saaukstēšanās vīrusi, kas parasti apmetas uz dzīvi degunā un tā blakusdobumos. Tie uzbrūk deguna sieniņu un blakusdobumu šūnām, tās inficējot un sākot tajās vairoties. Kā blakusprodukts vīrusa darbībai ir šūnu saražotās molekulas, kas veido iekaisumu. Vīrusu iedarbībā augšējo elpceļu gļotādā veidojas iekaisums, izraisot lielāko daļu saaukstēšanās simptomu: deguns tek – vai tieši otrādi – ir aizlikts, sāp kakls, rodas klepus.

Citi saaukstēšanās vīrusi var vairoties un radīt iekaisumu dziļi rīklē vai vidusausī. Saaukstēšanās vīrusi var saasināt jau esošas hroniskas elpceļu slimības, piemēram, astmu. Vissmagākie saaukstēšanās gadījumi ir tad, ja pacientam ir novājināta imūnsistēma. Tie var būt vēža slimnieki, cilvēki, kuriem jālieto imūnsistēmu nomācoši medikamenti, vai pacienti, kam veikta kaulu smadzeņu transplantācija un tādēļ ārkārtīgi vāja imūnsistēma.

Gripa

Dažādu paveidu gripas infekcijas simptomi atšķiras pēc vīrusa ģenētiskā tipa un papildu bakteriālām infekcijām, kas uzbrūk gripas novājinātajam ķermenim. Viena no galvenajām atšķirībām, kas padara gripas vīrusu bīstamāku par saaukstēšanās vīrusiem, ir tā spēja inficēt gan augšējos, gan apakšējos elpceļus – galvenokārt plaušas un bronhus.

Vienas no potenciālajām briesmām ir iespējamība, ka gripa var nokļūt līdz apakšējos elpceļos atrodamajām alveolām. Alveolas ir mazi gaisa pūslīši plaušās, kas ir atbildīgi par galveno plaušu funkciju – pārvietot skābekli uz asinīm, un oglekļa dioksīdu atpakaļ uz plaušām, no kurām tas tiek izvadīts ar nākamo izelpu. Iekaisušas alveolas var stipri samazināt plaušu spēju apgādāt organismu ar skābekli.

Gripas norisi būtiski ietekmē pacienta vispārējais veselības stāvoklis. Citas hroniskas slimības, novājināta imūnsistēma un vecuma radītas hroniskas veselības problēmas var krasi saasināt vīrusa uzbrukumu un padarīt daudz smagākas tā izraisītās sekas un komplikācijas. Dažiem pacientiem var būt ģenētiska nosliece, kas pastiprina iekaisuma reakciju. Iekaisums ir normāla fizioloģiska reakcija, kas ļauj organismam cīnīties ar infekciju un sadziedēt bojātos audus. Tomēr – kas par daudz, tas par skādi – spēcīgs iekaisums palīdz gripas vīrusam un iznīcina inficētās šūnas, pirms tās ir iespējams izārstēt.

https://www.vca.lv/jaunumi/vakcinejies-pret-gripu-jau-sodien.html

Blakusinfekcijas

Beidzamais gripas ierocis, cīnoties ar mūsu imūnsistēmu, ir dažādās infekcijas, kas var rasties gripas slimības laikā. Vīruss ir novājinājis elpceļu dabisko aizsardzību un atvēris durvis baktērijām, kas normāli nespētu elpceļos ieperināties. Viena no šīm aizsardzības sistēmām ir arī tā sauktais "gļotu lifts" – mazu matiņu sistēma, kas vīrusus un baktērijas noķer, iestiprina gļotās un izvada no elpošanas sistēmas pa degunu vai muti. Ja gripas vīruss šo gļotādas virsslāni ir sabojājis, uzbrūkošās baktērijas elpceļos krājas un vairojas.

Šīs baktēriju izraisītās papildu infekcijas var radīt visdažādākos simptomus un bojājumus visā elpceļu sistēmā. Tie var būt gan labi pazīstamie saaukstēšanās simptomi – sāpošs kakls, tekošs deguns, klepus (kas atšķiras no saaukstēšanās ar to, ka nepazūd pēc pāris dienām) – gan arī neparastāki simptomi kā sāpes ausīs vai atklepotas dzeltenas, zaļas vai pat sarkanīgas gļotas. Pirms cilvēkiem bija pieejama labāka veselības aprūpes sistēma un antibiotikas, šīs baktērijas bija viens no galvenajiem nāves iemesliem gripas epidēmijas laikā.

Pētnieki uzskata, ka tā dēvētā spāņu gripa, kas 1918.–1920. gadā laupīja dzīvību vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku visā pasaulē, galvenokārt bija tik smaga tādēļ, ka infekciju izraisījušais gripas vīrusa paveids īpaši smagi sagrāva pacientu imūnsistēmu, un slimnieku organismu apdraudēja dažādas baktērijas.

Mutācija

Lai gripas vīruss spētu pieķerties un inficēt mūsu elpceļu šūnas, tas izmanto molekulu hemaglutinīnu. Hemaglutinīns kopā ar citu molekulu – neiramidāzi – atrodas uz gripas vīrusa virsmas, un šo molekulu apakštipi raksturo konkrētā vīrusa paveida īpašības. Tāpēc gripas vīrusi pazīstami ar saīsinājumiem, piemēram, H1N1 vai H3N2 – burti H un N attiecīgi atbilst hemaglutinīnam un neiramidāzei, savukārt cipari šo molekulu apakštipam.

Hemaglutinīna molekula turpina mainīties starp gripas sezonām. Tas nozīmē, ka ir ne tikai grūti paredzēt, ar kuru apakštipu tas atgriezīsies nākamgad, bet arī ka mūsu imūnsistēma nebūs gatava cīnīties ar mazliet, bet pietiekami atšķirīgo vīrusu. Šī mutācija ir iemesls, kādēļ vērts pret gripu vakcinēties katru gadu.

Ārsta komentārs

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu saslimšana. Salīdzinot ar citām saaukstēšanās infekciju slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā pieaug hospitalizācijas gadījumu skaits un cilvēki biežāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības.

Gripas inkubācijas periods vidēji ilgst 24–72 stundas. Pacients vīrusu sāk izdalīt 24–48 stundas pirms simptomu parādīšanās un turpina izdalīt vidēji piecas dienas. Ilgāk vīrusu izdala bērni, gados vecāki pieaugušie, kā arī pacienti ar hroniskām blakusslimībām un cilvēki ar traucētu imūnsistēmas darbību.

Gripai raksturīgi simptomi:

  • pēkšņs sākums;
  • nespēks;
  • galvassāpes;
  • drudzis;
  • paaugstināta temperatūra;
  • kaulu "laušanas" sajūta;
  • aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas "aerosola" mākonis, kurā ir augsta vīrusu koncentrācija. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai pieskaroties virsmām, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem nonākuši slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

Visaugstākais inficēšanās risks ir:

  • atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);
  • cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti u. tml.;
  • pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kurus izmantojis vai kuriem ir pieskāries slims cilvēks ar nemazgātām rokām, piemēram, atbalsta stieņiem vai sēdekļu rokturiem sabiedriskajā transportā, durvju rokturiem, margām, grozu un ratiņu rokturiem veikalā, ūdens krāniem, rotaļlietām bērnudārzā u.tml.

Slimnieks var inficēt citus uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5–7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt (piemēram, klepojot) vīrusu lielā daudzumā.

Kā izvairīties no inficēšanās

  • Pēc iespējas retāk apmeklē vietas, kur uzturas daudz cilvēku (masu pasākumi slēgtās telpās, sabiedriskais transports u.c.).
  • Vēdini telpas un mitrini gaisu tajās.
  • Ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.
  • Rūpīgi mazgā rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, vēl biežāk – slimošanas laikā, lai mazinātu iespējamību inficēties. Ieteicamāk lietot šķidrās ziepes, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem.

Protams, arī gripas sezonā ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, lietot pilnvērtīgu, vitamīniem bagātīgu uzturu un uzņemt pietiekami daudz šķidruma, ikdienā rast laiku atpūtai, pietiekami ilgi izgulēties, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, vēlams – svaigā gaisā. Padomā arī par savu emocionālo labsajūtu.

Laikus jārūpējas par organisma norūdīšanu un jāapsver, vai un kādus dabiskus līdzekļus vari lietot imunitātes stiprināšanai.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apjomā kompensē vakcināciju pret gripu:

  • iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem;
  • personām ar hroniskām plaušu slimībām;
  • personām ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
  • personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
  • personām ar hroniskām nieru slimībām;
  • personām ar imūndeficītu;
  • personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju.

Savukārt 100% apjomā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:

  • grūtniecēm;
  • bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem (ja atsakās, par to vecākiem jāinformē ar parakstu);
  • bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja viņi pieder noteiktām veselības riska grupām:
    • ar hroniskām plaušu slimībām;
    • ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
    • ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
    • ar hroniskām nieru slimībām;
    • ar imūndeficītu; ja saņem imūnsupresīvu terapiju;
    • ja ilgstoši saņem terapiju ar Ac.acetylsalicylicum.


https://www.vca.lv/jaunumi/vakcinejies-pret-gripu-jau-sodien.html

(VCA ārstniecības iestādes kods: 0100-64120).

wwww.epoliklinika.lv


Comment Form