Foto: Publicitātes foto
Viena no diagnostiskās radioloģijas izmeklēšanas metodēm ir ultrasonogrāfija (USG). Par tās priekšrocībām, pielietojumu un pieejamību sīkāk stāsta Ivo Ivaskis, Veselības centru apvienības Radioloģijas dienesta vadītājs.

Ultrasonogrāfija ir īpaša ar to, ka attēla iegūšanai izmanto ultraskaņu. Tie ir augstas frekvences skaņas viļņi, kas cilvēka ausij nav uztverami, un ar to palīdzību tiek iegūts attēls. Ultrasonogrāfijā izmanto detektorus jeb zondes, kas izstaro ultraskaņu, un, pieliekot zondi pie izmeklējamās ķermeņa daļas, ultraskaņa atstarojas no dažādām struktūrām, kas atrodas attiecīgajā ķermeņa daļā. Zonde ultraskaņu gan izstaro, gan uztver, un, fiksējot skaņas atstarošanās laiku no dažādiem dziļumiem un dažādiem audiem, dators veido attēlu.

Ultrasonogrāfija ir plašāk pieejama un arīdzan lētāka nekā citas izmeklēšanas metodes, ko izmanto radioloģijā; ultrasonogrāfijas izmeklējumam nav obligāts ārsta nosūtījums, un pacients izmeklēšanu ar ultrasonogrāfu var izvēlēties arī profilaktiskos nolūkos pats pēc saviem ieskatiem, tomēr būtu ļoti vēlams, lai pacienti uz izmeklējumu līdzi paņemtu savu iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Pilnībā nekaitīga metode

Ultraskaņu izmeklējumos pielieto jau apmēram 40 gadu, un līdz šim vēl nav konstatēts un pierādīts, ka tā kaut kādā veidā būtu organismam kaitīga. Tieši tāpēc šī metode ir pielietojama visiem pacientiem – arī zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm, sievietām, kas baro bērniņus, jauniem cilvēkiem utt.

Vēl viena ultrasonogrāfijas priekšrocība ir tā, ka ar šo metodi izmeklējumu var atkārtot tad, kad tas nepieciešams un cik vien reižu nepieciešams, uzsver I. Ivaskis.

Izmeklēt var gandrīz visu

Ar šo metodi iespējams izmeklēt faktiski visas orgānu sistēmas un audus. "Ultrasonogrāfijas metode attīstās, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, aparātu izšķirtspēja kļūst aizvien lielāka, parādās dažādas jaunas zondes, kas paredzētas, piemēram, dziļāku audu izmeklēšanai vai, tieši otrādi, virspusējiem audiem, lai varētu izmeklēt smalkas zemādas struktūras. Faktiski ar šo metodi varam izmeklēt visu, bet ar vienu nosacījumu – proti, ka ar ultraskaņu varam sasniegt mērķi – izmeklējamo orgānu," stāsta I. Ivaskis.

Viens no galvenajiem ierobežojumiem ir tas, ka ultraskaņa neiet cauri kauliem, un situācijās, kad jāizmeklē kāds orgāns, ko piesedz kauli, izmeklējumu veikt diemžēl ne vienmēr būs iespējams. Tiesa, daudzos gadījumos šo ierobežojumu varot arī apiet, piemēram, atrodot kādu spraugu, caur kur var ultraskaņu "ielaist".

  • Visbiežāk ultrasonogrāfija tiek izmantota vēdera dobuma orgānu izmeklējumos.
  • To plaši izmanto ginekoloģijā, uroloģijā.
  • Izmanto visu virspusējo struktūru un audu izmeklējumos – piemēram, krūšu dziedzeri sievietēm, virspusējie audi kaklam, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, siekalu dziedzeri, limfmezgli, arī vīriešu ārējie dzimumorgāni, prostata utt.
  • Ar ultrasonogrāfiju tiek izmeklēti arī visi asinsvadi – ar šo metodi iespējams novērtēt gan asinsvadu sieniņas, gan asins plūsmu, tās ātrumu un daudzus citus parametrus.
  • Var pārbaudīt arī sirdi (ehokardiogrāfija).
  • Ar ultrasonogrāfijas metodi izmeklē arī muskuloskeletālo sistēmu – locītavas, saites, cīpslas.

Ultrasonogrāfija dod iespēju ieraudzīt gan dažādus veidojumus, piemēram, audzējus, gan akmeņus (nierakmeņi, žultspūšļa akmeņi u.c.), tai pašā laikā ar šo metodi var konstatēt arī dažādus iekaisumus, jo iekaisumi izmaina orgānu struktūru, un tas ir saskatāms ultrasonogrāfijas attēlos.

Gan diagnostiski, gan profilaktiski

Metodi var izmantot gan diagnostikai, gan – atšķirībā no citām radioloģijas metodēm – arī profilaksei. Visbiežāk profilaktiski veic vēdera dobuma izmeklējumus, kurus ideālā gadījumā vajadzētu veikt reizi gadā tāpat kā ginekoloģiskos izmeklējumus. Pārbaudīt veselību ir ieteicams arī tad, ja viss ir kārtībā, nav vienmēr jābūt sūdzībām.

Arī diagnostikā vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiskie izmeklējumi ir tā dēvētie pirmās izvēles izmeklējumi, kurus nozīmē ārsts pie pirmajām sūdzībām par šo orgānu darbību – iemesls sūdzībām var būt sāpes, diskomforts, rūgtums mutē, dedzināšanas sajūtas. Tieši tāpat ir ar virspusējo audu un struktūru izmeklējumiem. Tie var būt, piemēram, vairogdziedzera izmeklējumi – vai nu tiek sataustīts kāds mezgls, vai tiek konstatētas izmaiņas vairogdziedzera analīzēs u.tml. – šādos gadījumos pats pirmais, ko izvēlēsies ārsts, noteikti būs ultrasonogrāfija. Arī ginekoloģijā lielākajā daļā gadījumu ultrasonogrāfija būs pirmās izvēles izmeklējums.

Pirmās izvēles izmeklējums gandrīz jebkuru sūdzību gadījumos ultrasonogrāfija vienmēr būs arī grūtniecēm, maziem bērniem, jo izmeklējums tiek veikts bez jonizējošā starojuma, un tikai tad, ja ar šo metodi kaut ko nevarēs diagnosticēt, tiks domāts par citām.

Ultrasonogrāfijas kontrolē iespējams veikt arī dažādas diagnostiskas un ķirurģiskas darbības. Ultrasonogrāfija kalpo kā "acis", jo operāciju laikā var veikt ultrasonogrāfiju un ar tās palīdzību koriģēt dažādas manipulācijas.

Metodes mēdz kombinēt

Uz jautājumu, vai ultrasonogrāfija var aizstāt mamogrāfiju, speciālists atbild – noteikti nevar. "Sievietēm krūtis ir tāds ogāns, kura struktūra nepārtraukti mainās. Tas saistīts ar hormonālām izmaiņām organismā. Krūšu dziedzeri mainās gan mensturālā cikla laikā, gan novecojot. Līdz ar to ultrasonogrāfija noteikti būtu pirmās izvēles izmeklējums jaunām sievietēm – līdz 35-40 gadu vecumam –, kad krūšu dziedzeri ir daudz blīvāki, un līdz ar to ultrasonogrāfija būs informatīvāka. Savukārt sievietēm virs 40 gadiem, notiekot involūcijas procesam, dziedzeru audi pakāpeniski samazinās un vairāk veidojas taukaudi. Te atkal efektīvāka būs mamogrāfija.

Jāuzsver, ka katrai radioloģijas metodei ir savas priekšrocības un savi ierobežojumi, un ideālā variantā ārsti šīs metodes kombinē. Mamogrāfija ir izmeklējums ar salīdzinoši nelielu starojumu, un bieži veic gan ultrasonogrāfiju, gan mamogrāfiju, jo abas metodes papildina viena otru. Piemēram, jaunām sievietēm primāri veicam ultrasonogrāfiju, bet, ja nepieciešams vēl papildus noskaidrot kādu konkrētu jautājumu, tad taisām arī mamogrāfiju. Un otrādi. Mamogrāfijā atsevišķas struktūras var redzēt daudz labāk nekā ultrasonogrāfijā, piemēram, mikrokalcinātus, savukārt sonogrāfijā labāk varam konstatēt, vai ir cistas – ar šķidrumu pildīti dobumi –, ko mamogrāfijā atkal tik precīzi nevar pateikt. Ja nepieciešams, izmanto arī citas metodes, piemēram, magnētisko rezonansi," stāsta I. Ivaskis.

Tehnoloģijas un speciālista simbioze

Iegūtās informācijas kvalitāte un apjoms būs lielāks un labāks, ja tiks izmantotas augstākas klases iekārtas ar augstāku izšķirstpēju, kas aprīkotas ar dažādām papildu programmām, dažādām zondēm, kuras ērtāk izmantot dažādu veidu izmeklējumos. Ir gan universālas zondes, gan tādas, kas speciāli paredzētas konkrētām ķermeņa daļām vai dziļumiem, līdz ar to izmeklējumu attēls būs kvalitatīvāks. Jaunās iekārtas parasti ir aprīkotas ar dažādiem jauniem ultrasonogrāfijas veidiem, kas tagad ļoti strauji attīstās un ārstiem dod papildu informāciju – viens no tādiem ir, piemēram, elastogrāfija. Elastogrāfija ir metode, ar kuras palīdzību novērtē audu elasticitāti, kas dažādu patoloģiju gadījumos mainās. Visbiežāk tas notiek iekaisuma vai audzēja gadījumā – tad audi kļūst blīvāki, cietāki, stingrāki.

"Ultrasonogrāfija ir no speciālista visatkarīgākā metode, salīdzinot ar citām radioloģijas metodēm, un operatora pieredzei un zināšanām ir milzīga nozīme. Piemēram, rentgena attēlus mēs iegūstam fiksētus un varam parādīt citiem speciālistiem. Protams, arī sonogrāfijā iegūstam attēlus, bet tie ir ļoti atkarīgi no tā, kādā veidā tikuši iegūti, kādā veidā ticis novietots detektors. Faktiski ultrasonogrāfija ir izmeklējums reālajā laikā – atšķirībā no citām metodēm, kad veic izmeklējumu un pēc tam apraksta, analizē. Tas, ka ultrasonogrāfija notiek reālajā laikā, ir diezgan liels pluss, un atsevišķos gadījumos, piemēram, izmeklējot locītavas, muskuloskeletālo sistēmu, ir ļoti labi, ka pacients izmeklējamo ķermeņa daļu var izkustināt, pagriezt, ko nevar izdarīt izmeklējumos ar citām metodēm. Reizēm ir ļoti vērtīgi paskatīties, vai, piemēram, kāda cīpsla neaizķeras kaut kur aiz kaula, un tāpēc rodas kādas problēms utt. – tās ir lietas, ko nevar redzēt statiski, ja ķermeņa daļa stāv nekustīgi. Tā zināmā mērā arī ir ultrasonogrāfijas priekšrocība," norāda I. Ivaskis.

Izmeklējumus ar ultrasonogrāfiju veic divu veidu speciālisti. Vieni ir radiologi, kas strādā ar visām radioloģijas metodēm – ar rentgenu, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, ultrasonogrāfiju un daudzām citām. Otra grupa ir citu specialitāšu ārsti, kuri apguvuši ultrasonogrāfijas metodi speciālos kusos, ir nokārtojuši sertifikātu un strādā tikai ar šo vienu metodi. Atsevišķās situācijās dažādu specialitāšu ārsti ultrasonogrāfiju var izmantot kā papildu darbarīku, kas palīdz atrisināt kādu vienu konkrētu klīnisku problēmu, piemēram, ķirurgs grib apskatīties, vai pacientam nav izveidojies ascīts. Viņš pieliek detektoru un paskatās, ir vai nav vēdera dobumā brīvs šķidrums – tā viņš atbild uz savu konkrēto jautājumu, bet neveic pilnu diagnostisku izmeklējumu, uzsver I. Ivaskis.

Ultrasonogrāfijas pakalpojumi ir pieejami VCA poliklīnikās "Aura", "Elite", "Jugla", "Olvi", "Pļavnieki", "Pulss 5", "Vesels", "Liepājas MC", "Mežaparka doktorāts", "Dzelzceļa VC", "Dinas", "Dubultu poliklīnika".

Ar augstas klases modernu aparatūru vairākās VCA poliklīnikās var veikt sekojošus ultrasonogrāfiskos izmeklējumus:

  • 3D/4D ultrasonogrāfija grūtniecēm VCA poliklīnikās "Aura", "Elite" un "Pulss 5".
  • mīksto audu un locītavu ultrasonogrāfiju (VCA, "Pļavnieki", "Pulss 5", "Elite", "Jugla", "Dubultu poliklīnika");
  • aknu elastogrāfiju (VCA "Pulss 5");
  • citus elastogrāfijas izmeklējumus (VCA "Elite" un "Pulss 5").

https://www.vca.lv/ultrasonografija.html


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!