Laikā, kad dienai un naktij vienāds garums un sākas astronomiskais un astroloģiskais rudens, baltu kalendārā ir pats rudens viducis un Maza diena. Šie, domājams, ir visbagātīgākie svētki, un, ja tiecamies dzīvot līdzi laika ritumam, tad kas mums traucē nosvinēt?

Lūk, kā šo svētku seno versiju apraksta baltu dzīvesziņas entuziasts, pirtnieks un rīkstnieks Jānis Martinsons nule iznākušajā "Dzīvesziņas gadagrāmatā 2019".

Miķeļi, kā šo gadskārtu dažkārt mēdz dēvēt, ir salīdzinoši nesen ieviests nosaukums, arī par Rudenājiem tos nodēvēja nesen. Vēl mēdz teikt – Apkūlības, dievturi saka – Apjumības, Jumji. Iespējams, senlaikos šo Lielai dienai pretējo brīdi saukuši par Mazu dienu.

Bagāts, bet rāms mielasts. Šai gadskārtai piemīt ļoti daudz pateicības enerģijas (vēl vairāk nekā Mārās) – par ražu, kas nu jau novākta. No mielasta viedokļa šie ir visbagātīgākie svētki, jo šajā laikā ir visvairāk pārtikas, beidzot redzams darbam rezultāts un iestājusies pārticība, un katrai saimniecei ir iespēja parādīt savu kulināro spektru, nav nosaucams kāds viens tradicionālais ēdiens. Svētki ilguši 2–3 dienas, taču, atšķirībā no pārējām gadskārtu svinībām, tie bijuši klusāki, bez skaļas ālēšanās. Tas tāpēc, lai priekšlaikus nepiesaistītu Viņsaules iemītniekus. Vienādību laikā notiek sistēmas maiņa, un faktiski līdz ar Mazu dienu sākas Veļu laiks, kad senču veļi nāk ciemos. Speciāli gan tos nesauca un īpašu galdu neklāja.

Visbagātīgākie ziedojumi. Ugunskurs, protams, ir, un ziedojumi ir bagātīgāki, tajos vairāk pārtikas produktu. Pats ziedošanas rituāls tāpēc ir krietni ilgāks. Arī Zemesmātei šajā laikā tika ziedojums: nelielu daļu ražas atstāja uz lauka – "ieraugam" priekš nākamā gada ražas.

Auglības nodrošināšana nākotnei. Rudenājiem raksturīga rotaļa ar steberi jeb stibu, kas ir savdabīga auglības enerģijas aktivizēšana (steberis var būt falliskais simbols) un arī palīdz Saulei tās gaitā lejup, kas notiek pēc vienādībām. Dažādos novados ir dažādas šīs rotaļas variācijas, bet ideja viena – iekustināt Sauli uz leju.

Vienādību laiks, kad diena un nakts vienā garumā, ir arī loģiskais vedību, līdzināšanas laiks, jo arī dabas enerģijas šajā brīdī ir līdzsvarā. Rituālā pirts tad varētu būt līdzināšanas pirts pārim. Ja spēj ierakstīties Saules ritā un nosvinēt kāzas vienādību dienā – vispār ideāli!

***

Savukārt baltu rituālu un godu vadītāja Māra Brante uzskata, ka šis ir izvērtēšanas laiks, ražas apkopošanas laiks, lai redzētu, kā šajā gadā gājis, ko paturam, ko dodam prom: "Vēl jau kalendārais gads nav beidzies, bet izvērtēšanai šobrīd dotas īstās enerģijas. Tātad – sākas pārdomu laiks. Un pārdomu laiku, kas mijas ar dziļu pateicību un prieku par pilnajiem apcirkņiem, caurvij arī pateicība senčiem. Maza diena iezīmē arī veļu laika sākšanos. Gan agrāk, gan mūsu laikos svētītas tās mājas un dzimtas, kuras piemin un pateicas saviem priekštečiem. Ar Mazu dienu sākam klāt veļu mielasta galdus, runājamies iekšēji ar priekštečiem, pateicamies par to, kas tagad esam."

Katra paša ziņā ir izlemt, kādu akcentu piešķirt šai laika rata pieturai, – sapulcēties ap ugunskuru un dāsni ziedot pateicībā par ražu, no sirds izdziedāties vai atsevišķu mielastu nolikt arī savas dzimtas aizgājējiem. Lai vai ko tu izlemtu, zini, ka šis, kā ikviena no astoņām laika lūkām, ir ļoti spēcīgs laiks rituāliem un līdzsvara vairošanai sevī un pasaulē. Neiztērē to velti!

Source

Orākuls.lv

Tags

Gadskārtas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form