Uz saturu
Atskats uz DELFI dalību sarunu festivālā 'Lampa'
Aizvadītās nedēļas beigās – 20. un 21. augustā – septīto reizi ar kopumā 222 pasākumiem sarunu festivāls "Lampa" iededza gaismu. Kā ierasts, festivālā piedalījās arī vadošais ziņu medijs DELFI, organizējot divas diskusijas, kā arī divu dienu laikā nodrošinot sarunu tiešraides un aktuālo informāciju par festivālu. Piedāvājam atskatu uz aizvadīto sarunu festivālu un DELFI dalību tajā.
DELFI diskusija "Cieņpilna dzīve ģimenei, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks"
Foto: Lauris Milailovs
Pirmajā DELFI rīkotajā diskusijā dalībnieki meklēja un arī atrada atbildes uz jautājumu – kas ir cieņpilna dzīve ģimenēs, kurās ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks? Turklāt atbildes sniedza ne tikai diskusijas dalībnieki, bet arī sarunas klausītāji. Piemēram, sociālo konsultāciju grupas vadītāja Santa Survila norādīja, ka cieņpilna dzīve paredz iespēju dzīvot arī neatkarīgi no citiem. Taču tieši neatkarības cilvēkiem, kam nepieciešama pastāvīga aprūpe, visvairāk trūkst.

Kā stāsta sarunas vadītāja, DELFI žurnāliste Dita Vinovska, diskusijā tika izcelts apjukums, ko izjūt pastāvīgi aprūpējams cilvēks un viņa tuvinieki, jo informācijas par to, kur meklēt palīdzību un kāda valsts nodrošināta palīdzība vispār pienākas, trūkst. Daudzās neskaidrības un grūti atbildamie praktiskas dabas jautājumi cilvēkiem rada izmisumu un sajūtu, ka cieņpilna dzīve šādās situācijās nemaz nav iespējama.

Diskusijā izcēla arī to, ka pastāvīgi aprūpējamiem cilvēkiem trūkst psiholoģiskā atbalsta. "Viena lieta ir izdzīvošanas pamatvajadzības, bet ir arī psiholoģiskās vajadzības. Ir svarīgi iemācīties pašam pieņemt sevi. Ja cilvēks jūt, ka viņa veselība pasliktinās, var pieaugt mazvērtības sajūta," diskusijas laikā teica Survila.

Apkopojot diskusijā spriesto, tās vadītāja Vinovska akcentē, ka joprojām trūkst sadarbības starp institūcijām – Veselības ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām –, kurām jāpalīdz smagi slimu cilvēku aprūpes nodrošināšanā. Ja sadarbība uzlabotos, iespējams, dzīve ģimenei, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks, kļūtu cieņpilnāka.

Jānorāda, ka problēmas, ar kurām saskaras ģimenes, kurās ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks, DELFI ikgadēji aktualizē kopš 2018. gada, kad sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" uzsāka atbalsta akciju "Stiprini Stipros".

Diskusijā piedalījās "Ziedot.lv" Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, "Hospiss.LV" valdes locekle Inta Gerharde un sociālo konsultāciju grupas vadītāja Santa Survila.
DELFI diskusija "Vai 'sargsuns' Latvijā ir cienīts un paēdis?"
Foto: DELFI
Otrajā DELFI rīkotajā diskusijā, kuru vadīja "Spried ar DELFI" producents un vadītājs Andris Auzāns, dalībnieki pievērsās grūtībām, ar kurām saskaras demokrātijas "sargsuņi" jeb mediji. Diskusijas sākumā tās dalībnieki pārrunāja pandēmijas ietekmi uz mediju darbu. Žurnālisti un mediju pārstāvji trauksmi cēla jau pērn, pandēmijas sākumā, kad medijiem strauji saruka finansējums. Bieži mediju galvenais ieņēmumu avots ir reklāmas, taču pandēmijas laikā būtiski samazinājās reklāmu ieņēmumi. Daļai mediju gan pēc krīzes sākuma jau izdevies "atkopties", taču atsevišķas pandēmijas šķautnes atstājušas vēl nelabotas plaisas. Piemēram, kā norādīja žurnālists Pauls Raudseps, mazumtirdzniecība joprojām nav atgriezusies "pirmspandēmijas režīmā", tāpēc medija veidoto saturu daudzviet nemaz nevar iegādāties.

Tiesa, kā diskusijā norādīja AS DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, pandēmijai ir arī "zelta maliņa" – daudziem uzņēmumiem un medijiem nācās pievērst lielāku uzmanību digitālā satura un pakalpojumu attīstībai.

Sarunas gaitā tās dalībnieki pārrunāja arī sabiedrības attieksmi pret mediju radīto maksas saturu internetā. Kuzikovs norādīja, ka attieksme pret to uzlabojas un uzskats "tas ir internetā, līdz ar to tas pienākas bez maksas" turpina izzust.

Diskusijā aktīvi tika iesaistīta arī auditorija. Sarunas gaitā veiktā klausītāju aptauja par to, cik liela daļa cilvēku būtu gatava maksāt par kvalitatīvu mediju saturu, liecina, ka 60% ir gatavi maksāt, 32% "varbūt nākotnē" būtu gatavi maksāt, savukārt 8% atbildēja, ka nav gatavi maksāt par kvalitatīvu mediju saturu.

Vēl, runājot par Latvijas mediju vides aktualitātēm, sarunas dalībnieki pieminēja sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Raudseps skaidroja, ka šobrīd notiek ļoti saspringta konkurence starp sabiedrisko mediju un komercmedijiem satura ziņā. Tāpat šo mediju starpā notiekot arī "cīņa par kvalitatīviem žurnālistiem", jo nereti komercmediji žurnālistiem nespēj maksāt tik lielas algas kā sabiedriskais medijs. Par šo tēmu sarunu festivālā "Lampa" runāja arī "Delfi" galvenā redaktora vietas izpildītājs un "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis – viņš diskusijā "Ko ir paveikusi 13. Saeima" uzsvēra, ka, lai gan sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir būtisks notikums, vienlaikus ir trūcis ilgtspējīgi un mērķtiecīgi plānota komerciālo mediju atbalsta.

Diskusijā piedalījās DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, izdevniecības "Žurnāls Santa" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, "TV3 Group" programmu direktore Gita Pētersone-Rudzīte un žurnālists Pauls Raudseps.
DELFI cilvēki bija sastopami arī citu rīkotās diskusijās
Portāla "Delfi.lv" galvenā redaktora vietas izpildītājs un "DELFI plus" redaktors Filips Lastovskis piedalījās sarunā "Ko ir paveikusi 13. Saeima"
Lasīt vairāk
"DELFI Campus" redaktors Edžus Miķelsons piedalījās diskusijā "Ko par zinātnes komunikāciju esam iemācījušies no Covid-19?"
Lasīt vairāk
"Delfi TV ar Jāni Domburu" vadītājs Jānis Domburs festivālā vadīja diskusiju "Kā Valsts kontrole var dot pēc iespējas lielāku sabiedrisko labumu?"
Lasīt vairāk
DELFI sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks piedalījās diskusijā "Būt lūzerim ir OK"
Lasīt vairāk
DELFI sociālo tīklu profilu satura redaktors Eduards Gorbunovs piedalījās stāvizrādē "Ar cieņu pret necieņu"
Lasīt vairāk
DELFI sociālo tīklu profilu satura redaktors Edgars Bāliņš bija viens no politiķu "cepinātājiem". Viņš arī piedalījās sarunā "Humora robežas"
Lasīt vairāk
Festivāla laikā DELFI:
nodrošināja 25 pasākumu tiešraidi. Šogad pirmo reizi festivāla "Lampa" disksijas tiešraidē tika translētas arī rus.delfi.lv
divu dienu laikā, 20. un 21. augustā, publicēja 30 ziņas.
Festivālam tika veltīti arī divi "Spried ar DELFI" raidījumi:
Pirms festivāla
"Spried ar DELFI" raidījumā viesojās festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica un DELFI nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Laine Fedotova runāja par šī gada festivāla galvenās tēmas izvēli, lielākajiem organizatoriskajiem izaicinājumiem un pasākuma programmu.
Skatīties raidījumu
Pēc festivāla
"Spried ar DELFI" raidījumā piedalījās festivāla "Lampa" programmas kuratori Egitu Prāmu un "Delfi" žurnālisti Laini Fedotovu atskatījās uz aizvadītā festivāla spilgtākajiem notikumiem un diskusijām. Kā radījumā atzina Prāma, jau oktobrī festivāla komanda sāks darbu pie nākamā gada festivāla organizēšanas.
Skatīties raidījumu
Radījumā "Spried ar DELFI" Prāma atzina, ka šobrīd festivāla komanda ķersies klāt aizvadītā festivāla izvērtēšanai, taču jau pavisam drīz sāksies darbs pie nākamā festivāla plānošanas. "Decembrī izsludināsim jau pirmo konkursu tiem, kas divas dienas rīkos pasākumus "Lampā". Janvāra sākumā būs konkurss tiem, kas vēlēsies rīkot diskusijas uz "Lampas" skatuves. Tā kā laika nemaz nav tik daudz," viņa teica
Sarunu festivāla "Lampa" programmas kuratore Egita Prāma
DELFI atspoguļotais festivāla saturs pieejams šeit.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.