Dairim Bertānam pievienojoties Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubam Ņūorleānas "Pelicans", Latvija sasniegusi iepriekš nepieredzētu situāciju, kurā mūsu valsti basketbola augstākajā līmenī pārstāv četri basketbolisti. Bertānam gan atšķirībā no trim pārējiem latviešu censoņiem nokļūšana basketbola Mekā nebija ierakstīta zvaigznēs. Ņūorleānai nākamā spēle paredzēta jau pirmdien 4. martā. Lai gan latvietim vēl visticamāk treniņos jāiepazīst jaunā vide, pienācis laiks šo vienreizējo iespēju maksimāli izmantot.
Rūjiena, Valmiera, Rīga, Ventspils...
Savā ziņā starp Dairi Bertānu, Dāvi Bertānu, Kristapu Porziņģi un Rodionu Kurucu var vilkt paralēles. Visi četri bijuši izteikti veiksmīgu Latvijas jaunatnes izlašu pārstāvji. Dairis Bertāns un viņa vienaudži bija celmlauži, kuri 2007. gadā Spānijā izcīnīja Latvijai pirmās jaunatnes čempionātu medaļas - bronza U-18 vecuma grupā. Šajās pašās pēdās gāja brālis Dāvis (2010. gads), Porziņģis palika vietu zem kārotā trijnieka (2013. gads), bet Rodions Kurucs priecēja līdzjutējus tepat Latvijā ar izcīnītām sudraba godalgām 2014. gada Eiropas U-16 čempionātā.
Tomēr šim salīdzinājumam tālākas sakarības grūti atrast. Kurucam jau no šī paša pusaudža vecuma saskatīja NBA līmeņa atlēta potenciālu. Dāvi Bertānu izvēlējās NBA draftā, pat ja tikai otrajā kārtā. Porziņģis ir vienkārši "vienradzis". Ja atgriežamies mazliet senākā pagātnē, tad Andris Biedriņš uz basketbola Meku aizbrauca jau 18 gadu vecumā.
Savukārt Dairis Bertāns šo līmeni sasniedzis, sperot vairākus pakāpeniskus soļus, līdzīgi kā viņa vienaudzis Jānis Strēlnieks, kurš pagājušā gada izskaņā jau atteica līdzīgai iespējai pārlekt uz NBA no Eiropas.
"Dāvis vēl nemaz skolā negāja, Dairis bija bišķīt lielāks. Ja nevienam nebija spēles, tad viņi brīvdienās no rītiem paņēma zāles atslēgas, pasauca draugus, vieni paši gāja uz zāli un tā visu dienu tur dzīvoja. Citreiz pa dienu aizej, paskaties un tā zāle ir pilna. Tā viņi paši tur ņēmās. Jāsaka "tpu, tpu, tpu", nekas tur nenotika, un viss beidzās bez traumām. Nekādas problēmas nebija," tēvs Dainis Bertāns atminējās par neskaitāmajām stundām, ko nu jau abi Rūjienā izaugušie NBA spēlētāji pavadīja vidusskolas sporta zālē.
Kā vairāki rūjienieši pirms viņa, jaunajam talantam palīdzēja divu Vidzemes pilsētu sinerģija. Bertāns pieaugošo starpā debitēja jau 16 gadu vecumā, kad nospēlēja deviņas spēles Latvijas Basketbola līgā (LBL) un Baltijas Basketbola līgā (BBL) komandas "Valmiera/Lāčplēša alus" rindās. Gadu vēlāk sekoja pārcelšanās uz Rīgas 3. vidusskolu un liels spēles laiks talantu kalvē "ASK/Juniors".
Lai gan minētajā U-18 čempionātā Bertāns vidēji spēlē pretinieku grozos sameta 17,2 punktus un skautu uzmanību izpelnījās, līdz NBA draftam aizsargs neaizsniedzās. Tā vietā viņš vēlāk karjeras laikā divreiz devās uz Vasaras līgas "gaļas mašīnu". Arī šajā ziņā viņš sasniedzis ko iepriekš neiespētu. Neviens no Latvijas basketbolistiem, kurš uz šo forumu devies bez NBA līguma kabatā, tā arī vēl Ziemeļameriku nebija sasniedzis.
Uzbrūkošais aizsargs Latvijā paspēja uzspēlēt trijos dažādos vietējos grandos - "ASK Rīga", BK "Ventspils" un "VEF Rīga". 24 gadu vecumā basketbolists bija jau aizvadījis septiņas pilnvērtīgas sezonas LBL, viņa lomai ar katru gadu mazliet pieaugot.
Arī ārpus Latvijas robežām veiktās pārmaiņas bijušas ar saskatāmu plus zīmi. Sākums Spānijas "Bilbao Basket" un ULEB Eirokausā, tad pārcelšanās uz Stambulas "Darussafaka", kas jau spēlēja spēcīgākajā klubu turnīrā Eiropā - ULEB Eirolīgā, bet visbeidzot vieta Milānas "Olimpia", vēl stabilākā Eirolīgas vērtībā.
Tālmetējs tālmetienu līgā
Lai cik ļoti Eiropas basketbola laidara vārti pēdējos gados būtu pavērušies, Bertāna gadījums vēsturiskā kontekstā saucams par pietiekami retu. Proti, latvietis koferus uz Ziemeļameriku sakrāmējis jau 29 gadu vecumā, uz papīra Eiropā nekrāja kliedzošu statistiku un savu pārcelšanos veic teju sezonas izskaņā.
Šādu iespēju viņam devis līgumā paredzētais punkts, kas ļāva basketbolistam pamest Milānu, ja nācis piedāvājums tieši no NBA. Amerikānis Džeremijs Pargo 2011. gada pat tiesājās, lai Telavivas "Maccabi" dotu viņam zaļo gaismu izmantot šādu iespēju pievienoties Memfisas "Grizzlies".
Bet vai kāds to paveicis tieši sezonas laikā? Skotijs Hopsons 2018. gada februāra beigās noslēdza desmit dienu līgumu ar Dalasas "Mavericks", jo viņa vienošanās ar Stambulas "Galatasaray" ļāva turku klubu pamest sezonas vidū, ja netiek izmaksāta paredzētā alga.
Ksavjēram Ratānam-Meizam šis process noritēja nesāpīgāk, jo Atēnu "AEK" aizvadītā gada izskaņā piekrita lauzt kontraktu, dodot iespēju kanādietim censties piepildīt savu NBA sapni (viņš šobrīd spēlē G-Līgā, NBA fārmklubu čempionātā). Šķiet, līdzīga iespēja šosezon tika dota Aizejam Vaithedam, kurš pārtrauca līgumsaistības ar Krasnodaras "Lokomotiv-Kubaņ", bet drīz vien jau bija noslēdzis divvirzienu līgumu ar Detroitas "Pistons".
Ja Latvijai Bertāna spējas vieglāk novērtēt, tad kāds ciniķis varētu arī vaicāt, kā NBA nonācis spēlētājs, kurš ne vienmēr devās pamatpieciniekā savā Eiropas klubā un vidēji spēlē guvis 5,9 punktus.
Pirms kāds no kluba par šo tematu izteicies, var spekulēt, ka Bertāns nolūkots, pateicoties NBA tik ļoti iemīlētajam tālmetienam, kas turpina sasniegt iepriekš nepieredzētus augstumus. Šosezon NBA komandas pirmo reizi vēsturē vidēji izpilda vairāk nekā 30 tālmetienus spēlē.
Atlikušās Eirolīgas sezonas gaitā vecajā kontinentā palikušie basketbolisti varēs censties gāzt latvieti no trīspunktu metiena speciālista troņa. Šobrīd to paveicis Maskavas "CSKA" aizsargs Korijs Higinss, kurš īslaicīgi apdzinis Bertānu un viņa 53,6% precizitāti no distances, atmetot latvieti uz otro vietu.
Turklāt Bertāns šosezon sasniedzis savas karjeras izteiktāko uzsvaru uz tālmetieniem. Vesels 71 procents no viņa kopā izpildītajiem metieniem lidojis tieši no distances. Visā NBA šogad bijuši 14 šādi spēlētāji, kuri šajā rādītājā sasnieguši 70 procentu atzīmi. Bertāns starp viņiem ierindotos 12. vietā, dažas pozīcijas zem brāļa Dāvja Bertāna (74%), kura darba apraksts Sanantonio arī paredz regulāru groza "piešaudi" ar tālmetieniem.
Šāda metienu diēta ļauj Bertānam vecākajam būt ļoti efektīvam spēlētājam. Viens latvieša izpildīts metiens no spēles Eirolīgā vidēji Milānas komandai atnesa 1,35 punktus, liecina mājaslapa basketballguru.gr. Vienkāršāk sakot, katri desmit Bertāna izpildītie metieni noapaļojot pārvērtās 14 punktos (teiksim, no tiem precīzi bija četri trīspunktnieki un viens divpunktu metiens).
Bertāns nebūt nav pirmais ārzemnieks, kurš ar līdzīgu statistiku un labu tālmetienu nopelnījis biļeti uz NBA. Kā piemēri minami austrālieši Džo Inglss (pēdējais gads Eiropā - Telavivas "Maccabi", 6,0 punkti spēlē, 36,6% "trejačos") un Raiens Brokofs (Krasnodaras "Lokomotiv-Kubaņ", 10,2 punkti, 48,9%) vai arī vācietis Maksi Klebers (Minhenes "Bayern", 9,1 punkts, 38,6%).
Gardais kumoss "pelikāniem"
Līdzīgi kā tas bija ar šiem trim kungiem, arī Ņūorleāna maz ko var zaudēt, piesaistot latviešu aizsargu. Lai gan kluba sastāvā vēl atrodams viens no līgas superzvaigznēm Entonijs Deiviss, amerikānis jau publiski izteicis vēlmi tikt aizmainīts un šāds liktenis vairs ir tikai laika jautājums.
Šīs sezonas atlikušie mači komandai nozīmē maz, jo izslēgšanas spēlēs vairs nav reālistiski aizsniedzamas. Neapmierināta zvaigzne + izgāzta sezona = lielisks laiks eksperimentiem ar skatu uz nākotni.
Ja latvietim spēle nevedīsies, tad līgumsaistības ar viņu klubs var pārtraukt jau šovasar. Bet pretējā gadījumā organizācija būs atradusi dimanta gabaliņu, kurš nākamgad spēlēs par NBA mērogiem zemu algu. Ņūorleānai nav, ko zaudēt.
Pietiekami svarīgas izmaiņas nesen arī notikušas komandas vadībā. Pirms pusmēneša, 15. februārī, atlaists tika komandas ģenerālmenedžeris Dels Dempss. Viņa vietā pagaidu menedžera lomu pilda Denijs Ferijs, kurš gan spēlētāja karjeru noslēdza, gan amatvīra dienas uzsāka Sanantonio "Spurs" organizācijā. Dāvja Bertāna pārstāvētais klubs ir labi pazīstams ar savu ģimenisko atmosfēru un galvenā trenera Grega Popoviča spēju veidot savu trenera ciltskoku, no kura uz citiem klubiem aizplūst dažādu amatu aizpildītāji.
Var viegli iztēloties, ka arī saikne palīdzējusi Bertānam un Ferijs aizkulisēs ievācis pietiekami daudz informāciju par Bertānu ģimeni, lai būtu drošs par šāda līguma parakstīšanu.
Galu galā pats Dairis Bertāns savulaik pārstāvējis "Spurs" Vasaras līgā. Toreiz tieši savā pirmajā spēlē aizsargs trāpīja piecus no astoņiem tālmetieniem un kopā guva 19 punktus, atrādot savu potenciālu kā NBA derīgs basketbolists.
Diemžēl sekmīgajam sākumam sekoja četru spēļu sērija, kuru laikā rūjienietis trāpīja četrus no 21 izpildītā trīspunktnieka (kā arī paspēja uzspēlēt pret pirmgadnieku Kristapu Porziņģi).
No Bertāna puses šis līgums vērtējams, kā kārtējais mērķtiecīgais solis Ziemeļamerikas virzienā. Balstoties uz Edgara Buļa neoficiālo Latvijas basketbolistu algu topu televīzijas kanāla "Best4SportTV" raidījumā "Ūdenszeļļi", Bertāna atalgojums Milānā bijis 800 tūkstoši eiro.
Ja Bertāns noslēdza līgumu ceturtdien, kad tas tika pirmo reizi izziņots no žurnālistu puses, tad atlikušās sezonas gaitā izlases aizsargs tiks atalgots ar 274 tūkstošiem dolāru. Savukārt nākamsezon "pelikāni" rūjienietim izmaksātu 1,4 miljonus dolāru, ja izvēlētos viņu paturēt.
Pēc nodokļu nomaksas un aģentam paredzētās daļas, Bertānam maciņā paliktu nepilni 725 tūkstoši dolāri jeb 636 tūkstoši eiro. Tātad vērā ņemami mazāk nekā, ja viņš nopelnītu līdzīgu atalgojumu Eiropā arī nākamsezon (latvieša līgums ar Milānu būtu beidzies šovasar).
Nenoliedzams gan iespējamais ilgtermiņa ieguvums. Laba 2019./20. gada sezona NBA dotu visas iespējas nopelnīt gardu kumosu nākamā gada vasarā. Tā jau būtu summa, kas rakstāma ar septiņiem cipariem. Tomēr līdz šādai iespējai vēl jāizsitas.
"Pelicans" klubam spējīgi aizsargi netrūkst. Bertāns NBA visticamāk vērtējams vairāk kā saspēles vadītājs, lai gan zināmos pieciniekos varētu arī spēlēt otrā numura pozīcijā. Konkurenti viņam tātad komandā ir vairāki - bijušais Zvaigžņu spēles dalībnieks Drū Holidejs, Elfrids Peitons, Frenks Džeksons, Ians Klārks un Trevons Bluets. Arī Ītvons Mūrs var spēlēt kā otrais numurs.
Tomēr lejupslīdošas NBA komandas trajektoriju paredzēt grūti. Martā un aprīli parasti pienāk laiks, kad komandas vadība sāk atpūtināt līderus, lai apzināti pavājinātu savu komandu, zaudētu spēles un "pacīnītos" par augstāku vietu gaidāmajā jauno spēlētāju draftā.
Luiziānas štata komandai sestā vieta no beigām vēl ir visai aizsniedzama. Entonija Deivisa spēles laiks jau tiek slāpēts. Kad jāspēlē divas spēles divās dienās, otrajā mačā zvaigzne netiek izmantota. Iespējams, ka arī Holidejs drīz tiks pie pelnītas atpūtas.
Bertānam atliek tikai šādu iespēja sagaidīt, pareizajā brīdī "jāuzkarst" un jātrāpa viss, ko vien viņš var.
Laiks sevi pierādīt!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
