Foto: Latvijas Handbola federācija

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Apelāciju komitejas locekļa Eduarda Žabko atklātā vēstule LFF biedriem, darbiniekiem un visai futbola sabiedrībai saistībā ar izstāšanos no LFF Apelāciju komitejas, protestējot pret LFF balsojumu FIFA kongresā, atbalstot krievu valodas kā oficiālās valodas statusu.

Augsti godātie Latvijas Futbola federācijas biedri, funkcionāri un sporta draugi, uzrunāju Jūs visus ar atklātu vēstuli, jo dienā, kad norisināsies Latvijas Futbola federācijas (LFF) rīkotā biedru kopsapulce, es, Eduards Žabko, būšu ārpus Latvijas.

Sakarā ar to, ka LFF atbalstīja Starptautiskās Futbola federācijas asociācijas (FIFA) kongresā Dohā rīkoto balsojumu par krievu valodas oficiālo statusu kā vienai no organizācijas valodām laikā, kad visas pasaules sporta organizācijas norobežojas no Krievijas un Baltkrievijas saistībā ar šo valstu klajiem, rupjiem un necilvēcīgiem starptautisko normu pārkāpumiem saistībā ar iebrukumu Ukrainā un civiliedzīvotāju nežēlīgu nogalināšanu, es neredzu iespēju turpināt savu darbību LFF organizācijā.

Gribu uzsvērt, ka man nav ne mazāko pretenziju pret jebkuru valodu, jo īpaši krievu valodu, kuru lietoju ikdienā komunicējot gan Latvijā, gan ārpus tās, taču uzskatu, ka šis bija ļoti nepiemērots laiks tās apstiprināšanai kā vienai no FIFA oficiālajai valodai. Es uzskatu, ka ņemot vērā FIFA kongresa izsludināšanu un jautājumu aktualitāti – 24.02.2022.g. (diena, kad Krievijas Federācijas karaspēks pārkāpa Ukrainas robežas un iebruka tajā), kā arī balsojums – 31.03.2022.g. (visa pasaule vairāk kā mēnesi zināja par prātam neaptveramiem, necilvēciskiem un brutāliem notikumiem Ukrainā), Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika to var uztvert kā FIFA atbalstu tās darbībām saistībā ar karu Ukrainā, kas man nav pieņemami.

Man kā Latvijas Republikas pilsonim un kā Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas virsniekam nav pieņemama agresora Krievijas atbalstīšana jebkurā jautājumā, kamēr Krievijas armija nav atstājusi neatkarīgās Ukrainas teritoriju un nav sodīti visi asinsizliešanā vainīgie. Tāpēc esmu iesniedzis LFF prezidentam Vadimam Ļašenko iesniegumu par atkāpšanos no Apelāciju komitejas pienākumu pildīšanas.

Esmu darbojies Apelāciju komitejā nepilnus divus gadus, kuru laikā esmu iepazinies ar dažādiem LFF normatīvajiem aktiem, Latvijas futbola saimes lepnumu un arī neprecizitātēm. Līdz ar ko lūdzu Jūs visus atbalstīt manu izvēli – balsot par manas darbības pārtraukšanu LFF Apelāciju komitejā, kā arī nopietni izvērtēt nākotnē katru kandidātu uz jebkuru amatu LFF, viņa pieredzi, izpratni un zināšanām gan savā profesionālajā sfērā, gan arī sporta pasaules struktūras un nianšu pārzināšanā!

Bija liels gods būt daļai no LFF sabiedrības, no futbola neatvados – sports ir mana ikdiena un dzīve, vēlu visiem spēku, motivāciju, enerģiju un panākumus!

P.S. Es, Eduards Žabko, būdams "de iure" Latvijas Futbola federācijas (LFF) Apelāciju komitejas darbinieks (LFF biedru sapulce notiks 29.04.2022., kurā arī atbilstoši LFF Statūtiem tiks balsots par manis iesniegto atlūgumu) , gribēju atvadīties no LFF biedriem, darbiniekiem un funkcionāriem ar atklāto vŗestuli, ko nosūtītu visiem LFF biedriem, jo 29. aprīlī būšu ārpus Latvijas un kongresā nevarēšu uzrunāt biedrus.

Tāpēc lūdzu LFF Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāju Renāru Krīgeru atsūtīt man LFF valdes locekļu un biedru e-pastus, taču saņēmu atteikumu, bet pēc norādes par vājumu izpildīt manu lūgumu, saņēmu informāciju, ka tas man jāpieprasa LFF sekretariātā. LFF sekretariāts - lēdija stādījās priekšā ar vārdu, kas man bija svešs, informējot, ka biedru e-pasti ir "jūtīga" informācija atbilstoši LR likumdošanai par datu aizsardzību, taču, pēc manas LFF darbinieku kaunināšanu kā bailīgiem "sistēmas pakalpiņiem" un ka man ir kauns viņu vietā, jo es labi zinu likuma par datu aizsardzību svarīgākos punktus, saņēmu informāciju, ka e-pastus es pats varot atrast katras biedrības mājaslapā...

Tā kā tas ir ietilpīgs darbs, tad ātrākais veids, kā uzrunāt LFF biedrus un funkcionārus ir ar Jūsu - masu mediju - starpniecību, jo LFF štata darbinieki ar savu rīcību "skubina" mani to darīt, kā arī mēģinājumi "mani apstrādāt" un visu noklusēt ar dažādu cilvēku iesaisti tikai pastiprināja manu pārliecību - tikai caur presi, jo savādāk retais dzirdēs manu atvadīšanās uzrunu un patiesos aiziešanas iemeslus (sabiedrībā tie jau tika "tulkoti - interpretēti" kā nu kuram izdevīgi).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!