Otrdien, 25. maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē tās dalībnieki skatīja priekšlikumus iespējai organizēt sporta sacensības ārtelpās. Dienu iepriekš priekšlikumus par to Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) preznentēja arī operatīvās vadības grupā (OVG), taču tur tie atbalstu neguva, tāpēc apakškomisija nu lēmusi, ka tai "jāiet IZM palīgā".
IZM rosināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lai varētu notikt sporta sacensībās ārtelpās. Ministrija arī pati noteica vairākus drošības pasākumus, piemēram, ka sporta sacensības būtu bērniem no 14 gadu vecuma, sacensībās kopumā piedalītos ne vairāk kā 150 personas, sacensībās nenotiktu klātienes apbalvošana, sacensībām nebūtu skatītāju, nebūtu kopīgas sacensību dalībnieku ierašanās un vēl citi noteikumi, Saeimas apakškomisijā stāstīja IZM Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.
Kā norādīja Severs, šis ministrijas priekšlikums operatīvās vadības grupā (OVG) atbalstu neguva, jo sacensības klasificētas kā publisks pasākums, savukārt publiski pasākumi šobrīd notikt nedrīkst.
Tiesa, OVG sanāksmē IZM esot saņēmusi ziņu, ka risinājums tam, lai sacensības varētu notikt, būt jau iepriekš izskanējušais Veselības ministrijas (VM) rosinājums noteikt atvieglojumus cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19. Atvieglojumu sarakstā būtu arī plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus.
Vairāki apakškomisijas deputāti gan pauda neizpratni, kāpēc nevar notikt sacensības ārtelpās jau tagad, ņemot vērā, ka, piemēram, treniņos ārtelpās dažādos sporta veidos, kā norādīja Severs, šobrīd var pulcēties līdz 20 cilvēkiem.
"Pastiprināta cilvēku pulcēšanās arī ārtelpās joprojām ir saistīta ar augstu Covid-19 izplatības risku, sevišķi fizisko atktivitāšu laikā, jo tajās netiek lietotas sejas maskas. Aicinām pieturēties pie iepriekš panāktās vienošanās, ka mēs to [iespēju rīkot sacensības ārtelpās] skatām, kad tiks sasniegts zemāks saslimstības kumulatīvais rādītājas – 250 vai 200," apakškomisijas sēdē teica VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Tāpat viņa norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Covid-19 izplatība šobrīd samazinās, Latvija joprojām nav sasniegusi 2. slieksni, proti, kumulatīvo saslimstības rādītāju – 320.
"Mēs aicinām nesasteigt visus šos pasākumus. Ļoti strauji mazinot piesardzības un drošības pasākumus, epidemioloģisjās situācija pasliktinās," teica Feldmane.
Viņa arī norādīja, ka līdz ar 15. jūniju būtu pieejamas lietotnes, kas palīdzētu kontrolēt, vai cilvēki, kuri pasākumā piedalās, ir vakcinējušies. Proti, Feldmane stāstīja, ka varētu būt lietotnes, kuras ar QR kodu palīdzību apliecina vakcinēšanās vai Covid-19 pārslimošanas faktu.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) gan tam iebilda un norādīja, ka tā ir pārāk "neelastīga", vētījot IZM priekšlikumus. Riekstiņš pauda, ka ir atsevišķi sporta veidi, piemēram, motokross, kurā, pēc viņa domām, iespējamie saslimstības ar Covid-19 riski ir krietni mazāki nekā, piemēram, futbolā.
Feldmane sacīja, ka viņas pārstāvēta ministrija būtu gatava izskatīt priekšlikumus par iespēju rīkot sacensības ārtelpās atsevišķiem sporta veidiem.
IZM pārstāvis pauda, ka ministrija ir gatava izdalīt sporta veidus divās grupās: individuālajos un komandu sporta veidos. Taču sīkāk gan nē, jo "ministrija ir pret preču sarakstiem". Tādus nosakot, pēc Severa domām, var diskriminēt kādus sporta veidus.
Riekstiņš norādīja, ka apakškomisija rakstīs vēstuli VM, kurā paudīs atbalstu IZM sagatavotajam projektam.
Vēstulē apakškomisija arī aicinās VM ļaut spert kādus soļus pretī sacensību rīkošanai ārtelpās arī pirms 15. jūnija. "Ir jāiet palīgā [Izglītības un zinātnes] ministrijai, nav citu variantu," apakškomisijas sēdi noslēdza Riekstiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
