Protesti, boikoti, celmlauži – spilgti notikumi četrgades sporta forumā

Tokijas olimpiskās spēles ieies vēsturē, jo tām vajadzēja notikt 2020. gadā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ tās tika pārceltas un notika gadu vēlāk. Tas viss tikai palielināja izmaksas, un šobrīd izskan informācija par to, ka Japāna spēļu rīkošanai iztērējusi ap 14 miljardiem eiro. Tas ir uz pusi vairāk, nekā organizatori prognozēja pēc rīkošanas tiesību iegūšanas. Japānas valdības struktūras bijušas atbildīgas par visām izmaksām, izņemot 5,7 miljardus eiro, kas bija privāts finansējums.

Iepriekšējās olimpiskās spēles, kas pilsētai neradīja lielus zaudējumus, bija Pekinā 2008. gadā, bet pēdējos gados šis grandiozais sporta notikums pilsētām sagādājis parādus, kas ietekmē nodokļu maksātājus.

Izskanējusi informācija, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) no viena olimpiskā cikla iegūst nedaudz virs pieciem miljardiem eiro, un 75% no tā veido ieņēmumi no translācijas tiesību pārdošanas. Tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc SOK tik ļoti negribēja Tokijas spēles vēlreiz pārcelt vai atcelt pavisam.

Taču olimpiskajām spēlēm ir sava vēsturiskā romantika. Olimpiskajās spēlēs liela daļa pasaules pievērš uzmanību sportiskajiem sasniegumiem un savu tautiešu panākumiem. Līdz tam četrus gadus dažādi sporta veidi ļoti bieži paliek ēnā, bet olimpiskajās spēlēs tie tiek izcelti saulītē. Olimpiskās spēles laika gaitā izmantotas kā platforma dažādu problēmu izcelšanai, kā arī iegājušas vēsturē ar dažādiem spilgtiem mirkļiem, uz kuriem vērts atskatīties.

Startē pirmās sievietes

1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika tikai sieviešu sacensības. Dāmas startēja tenisa un golfa sacensībās un nodrošināja sev vietu nākamajās olimpiskajās spēlēs. Par pirmo olimpisko čempioni tenisa vienspēļu turnīrā kļuva Lielbritānijas sportiste Šarlote Kūpere. Sieviešu golfa turnīrā uzvarēja amerikāniete Margareta Ebota.