Foto: Midjourney

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais un Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP) apstiprinātais 2024. gada sporta finansējuma sadalījums raisījis sašutumu vairākās federācijās. LNSP dalībniekiem sēdē februāra sākumā netika prezentēts detalizēts prioritāro sporta veidu rangs, arī IZM gandrīz divas nedēļas nepubliskoja datus, uz kuru pamata 15 prioritārajām federācijām piešķirti vēl papildu 2,24 miljoni.

Pagaidām jaunāko versiju par sporta federāciju aktivitātēm un jauno TOP 15 rangu IZM publiskoja ceturtdien, 22. februārī. Tomēr arī jaunie, federāciju precizētie dati raisa bažas par sporta organizāciju godīgumu un neataino patieso situāciju – piemēram, piecas federācijas gada laikā norādījušas, ka kopējais bērnu skaits pieaudzis par vairāk nekā 10 000. Futbolā bērnu skaits gada laikā audzis par gandrīz 6000, džudo – par gandrīz 1500, florbolā un vieglatlētikā – par 1400, bet basketbolā par 1300. Visas 15 prioritārās federācijas norādījušas, ka gada laikā spējušas savam sporta veidam no jauna piesaistīt 13 000 bērnu un jauniešu – kopējais bērnu un jauniešu skaits audzis no 33 178 uz 46 319. Savukārt vispār visu atzīto sporta veidu federāciju bērnu un jauniešu skaits audzis par 17 000, bet pieaugušo – par 8000.

Ne tikai sportā iesaistīto cilvēku skaits ir "piedzīvojis" strauju lēcienu. Arī citos IZM noteiktajos rādītājos sportā ir straujš kāpums. "Mēs pilnīgi droši varam saukt sevi par vienu no sportā visstraujāk augošām valstīm ne tikai Eiropā, bet pasaulē," ar ironiju portālam "Delfi" sacīja kāds sporta pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms.

Salīdzinot ar LNSP apstiprināto sarakstu, prioritāro sporta veidu TOP 15 mainījusies viena federācija – džudo federācijas vietā starp prioritārajām iekļuvusi šaušanas federācija. Mainījusies arī pirmā vieta – futbola federācijas vietā "zelta" pozīcijā nokļuvusi vieglatlētikas savienība. Trešajā vietā pēc visiem rādītājiem ir riteņbraukšanas federācija.

Sportā iesaistīto skaits aizdomīgs ir arī Latvijas Golfa federācijai, kurai gada laikā novērots straujš kāpums. 2022. gadā Latvijā bijuši 1036 golfa spēlētāji, bet 2023. gadā šis skaits pieaudzis līdz 5898.

Bērnu un jauniešu, kā arī pieaugušo skaits ir tikai viens no daudziem IZM rādītājiem, kas ir par pamatu sporta veidu hierarhijai un TOP 15 (līdz ar to lielākai naudas summai). Un arī citos rādītājos ir manāmas "interesantas" lietas salīdzinot ar 2022. gadā iesniegtajiem datiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!