Bertāns pret 'BAA Rīga': lieta atkal nonāks Augstākajā tiesā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētā "Basketbola attīstības aģentūra Rīga" jeb "BAA Rīga" par Rīgas apgabaltiesas janvārī pieņemto lēmumu prasībā par naudas piedzīšanu no basketbolista Dāvja Bertāna iesniegusi kasācijas sūdzību, kas nozīmē, ka tuvākajās dienās lieta tiks nosūtīta uz Augstāko tiesu (AT), informē Rīgas apgabaltiesa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 22. janvārī noraidīja "BAA Rīga" prasību piedzīt no Bertāna 32 269 eiro par līgumsaistību pārkāpumu.

Lieta apgabaltiesā tika skatīta atkārtoti pēc tam, kad Augstākā tiesa (AT) daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 24. novembra spriedumu. AT šajā lietā bija norādījusi, ka Bertāna līgums atzīstams par līgumu starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju. Taču tā lietu atkārtoti nosūtīja uz apgabaltiesu saistībā ar atlīdzību 10% apmērā no Bertāna algas klubā Ļubļanas "Olimpija".

"BAA Rīga" otrdien iesniegusi kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pieņemto spriedumu, bet tuvākajās dienās lieta tiks nosūtīta uz Augstāko tiesu, ziņo Rīgas apgabaltiesa. Tādējādi SIA "BAA Rīga" izmantojusi savu iespēju 30 dienu laikā kasācijas kārtībā apstrīdēt spriedumu. Kasācijas sūdzības pamati paredz iespēju AT veikt sprieduma tiesiskuma pārbaudi.

Apgabaltiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies SIA "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu, portālam "Delfi" pēc sprieduma norādīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Dace Kantsone.

Ja līguma noteikumi tam neatbilst, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi ir taisnīgi. Šajā gadījumā bija veicama netaisnīguma pārbaude. Kā skaidroja tiesnese, apgabaltiesa ir salīdzinājusi līguma noteikumus ar basketbola nozarē pastāvošo starptautisko un ārvalstu praksi un secināja, ka atlīdzības apmērs var tikt noteikts 10% apmērā, taču līguma termiņš ar aģentu praksē tiek noteikts uz laiku līdz diviem gadiem, bet ar basketbola klubu līdz četriem gadiem, kā to paredz FIBA noteikumi.

"Tā kā Dāvis Bertāns līgumu nebija slēdzis kā profesionālis un Dāvja Bertāna gadījumā līgums ir atzīts par patērētāja līgumu, tad netaisnīgie līguma noteikumi nav piemērojami," atzina Kantsone. "Gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums, gan Senāta un Eiropas Savienības tiesas judikatūra paredz, ka šādā gadījumā netaisnīgos līguma noteikumus nepiemēro vispār, nevis vērtē, kāds būtu līgumsaistību taisnīgāks noregulējums."

Šis gan nav vienīgais strīds starp "BAA Rīga" un Bertānu. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai jāskata arī lietu, kurā "BAA Rīga" cenšas piedzīt 10% no Bertāna vairāku miljonu eiro vērtajiem līgumiem. Prasības kopējā summa ir 1 663 777,99 eiro jeb desmit procenti no Bertāna algas Spānijas klubā Vitorijas "Laboral Kutxa" (2 000 000 eiro par divām sezonām), kā arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībās Sanantonio "Spurs" (8 175 624,94 eiro trijās sezonās) un Vašingtonas "Wizards" (6 462 155 eiro vienā sezonā).

Portāls "Delfi" iepriekš jau aprakstījis diezgan unikālās lietas būtību. "BAA Rīga" jeb "Basketbola attīstības aģentūra Rīga" bija uzņēmēja Mārtiņa Lauvas vadīta aģentūra, kura pirms vairāk nekā desmitgades pasāka savā paspārnē pulcēt vairākus ļoti talantīgus jaunos basketbolistus. Vairums no viņiem pārstāvēja bērnu un jauniešu basketbola skolu "Rīga", bet līgumsaistības ar "BAA Rīga" spēlētājiem paredzēja iespēju gūt dažādus pakalpojumus gan profesionālās basketbolista karjeras attīstībai, gan ar sportu nesaistītiem mērķiem.

Apmaiņā pret to no brīža, kad basketbolists kļūst par profesionāli, kurš pelna vismaz 1500 eiro mēnesī, desmit procenti no šīs summas viņam jāsamaksā aģentūrai. Šādu kārtību, piemēram, ar Dāvi Bertānu noslēgtais līgums paredzēja līdz pat 2024. gadam jeb 15 gadus no līguma slēgšanas brīža.

Žurnālists Ingmārs Jurisons 2010. gada 12. martā portālā "Sporta Avīze+" publicēja rakstu, kurā tika atklātas vairākas no "BAA Rīga" slēgto tipveida līguma detaļām. Aģentūras vadītājs un tās šī brīža valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, reaģējot uz interneta vidē izteiktajiem komentāriem, deva spēlētājam iespēju tās dienas laikā pārtraukt sadarbību bez jebkādām sankcijām par vienpusēju līguma laušanu, liecina "Delfi" rīcībā esošie tiesas dokumenti. Šādu iespēju izmantoja tobrīd basketbola klubā "Ventspils" spēlējošie Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks.

Sasniedzis pilngadību, Dāvis Bertāns līgumu ar "BAA Rīga" vienpusēji lauza un ar cita aģenta starpniecību parakstīja 193 000 eiro vērtu līgumu ar Slovēnijas klubu "Olimpija Ljubljana". "BAA Rīga" pret šādiem gadījumiem bija nodrošinājusies, iekļaujot ar saviem jaunajiem talantiem noslēgtajos līgumos virkni līgumsodu par dažādu punktu nepildīšanu.

Tādēļ 2014. gada maijā tā vērsās pret basketbolistu un viņa vecākiem tiesā, pieprasot 500 000 eiro par vienpusēju līguma laušanu, vēl 15 000 eiro par trīs citu līguma punktu pārkāpumiem, kā arī desmit procentus no Bertāna algas Slovēnijas klubā un kavējuma naudu par laicīgu šīs summas nesamaksāšanu.

Tags

Wizards Basketbols Dairis Bertāns Dāvis Bertāns FIBA Jānis Strēlnieks LR Augstākā tiesa Rīgas apgabaltiesa Spurs Ventspils (basketbola klubs)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form