Foto: LETA

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis neplāno aprīlī, kad notiks LFF prezidenta ārkārtas vēlēšanas, atstāt amatu. To Mežeckis apliecināja portālam "Delfi".

65 gadus vecais Mežeckis LFF ģenerālsekretāra amatā ir kopš 1993. gada. Viņš ir ilglaicīgākais LFF darbinieks un strādājis ar visiem trim LFF prezidentiem, kas organizācijai bijuši pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 1996. gadā LFF sāka vadīt Guntis Indriksons, un visus šos gadus Mežeckis kopā Indriksonu veidoja LFF izpildinstitūciju, kā to nosaka organizācijas statūti.

"LFF izpildinstitūcija sastāv no prezidenta un ģenerālsekretāra. Gan prezidents, gan ģenerālsekretārs ir tiesīgi pārstāvēt LFF atsevišķi bez ierobežojumiem. Prezidents un ģenerālsekretārs pārzina un vada LFF lietas, pārvalda LFF mantu un rīkojas ar to saskaņā ar likumu, statūtiem, kā arī Kongresa un valdes lēmumiem," teikts LFF statūtos.

Tāpat LFF statūti nosaka, ka organizācijas valde "pēc prezidenta ierosinājuma ieceļ un atceļ ģenerālsekretāru" un "tikai prezidents var ierosināt ģenerālsekretāra iecelšanu vai atbrīvošanu". Pēdējās dienās Indriksons nav slēpis, ka aicinājis kopā ar viņu LFF atstāt ne tikai Mežecki, bet arī viņa palīgu un otru augstāko algoto amatpersonu Edgaru Pukinsku, sporta direktoru Daini Kazakeviču un valstsvienības galveno treneri Aleksandru Starkovu. Indriksona rosinājums nav guvis atbalstu, bet LFF prezidents šādu jautājumu oficiāli nebija izvirzījis izskatīšanai LFF valdē.

"Es divās valdes sēdēs aicināju kopā ar mani atkāpties Jānis Mežecki kā ģenerālsekretāru, viņa vietnieku un izpilddirektoru Edgaru Pukinski, Daini Kazakeviču kā sporta direktoru un arī Aleksandru Starkovu. Tas viss bija ar vienu domu – kad nāk jaunais prezidents, lai viņš nāk ar savu komandu. Ja viņš redz kādu no viņiem savā komandā, tad lai šis cilvēks turpina darbu," portālam "Delfi" sacīja Indriksons.

Indriksons no amata ir nolēmis aiziet pēc nostrādātiem diviem no četriem gadiem kārtējā termiņā. Līdz ar to aprīļa nogalē gaidāmās LFF prezidenta vēlēšanas būs ārkārtas. Pārējā Indriksona pirms diviem gadiem izraudzītā komanda pagaidām neplāno atstāt amatu un teorētiski jaunajam LFF prezidentam būs jāstrādā ar pašreizējo valdi un LFF biroja vadību.

"Valde neatkāpjas. Normāli būtu, ja arī valde atkāptos. Prezidentam ir jāatbrīvo rokas, jo jebkurš prezidents spēs kaut ko izdarīt, ja būs spēcīga komanda," savu nostāju pauž Indriksons.

LFF statūti gan nenosaka, ka ģenerālsekretāram un valdei būtu jāaiziet kopā ar Indriksonu, un to neplāno darīt Mežeckis. "Vai Jānis Mežeckis 27. aprīlī LFF kongresā iesniegs atlūgumu? Jāskatās, kas būs prezidents. Tas ir juridisks jautājums. Pats nedomāju atkāpties, jo man ir līgums līdz četru gadu cikla beigām. Pašam atkāpties it kā nebūtu loģiski," nepiekāpīgs sarunā ar portālu "Delfi" bija Mežeckis.

"Esmu arī reālists, ir jābūt "jaunām asinīm". Mežeckis agri vai vēlu aizies. Es esmu gatavs pārmaiņām. Esmu gatavs palīdzēt kaut kādā statusā, kā runāju ar vienu no prezidenta amata kandidātiem Kasparu Gorkšu, kurš par ģenerālsekretāru plāno virzīt Pukinsku," saka Mežeckis.

LFF ģenerālsekretārs neslēpj, ka viņš amatu saglabās, ja vēlēšanās uzvarēs cits kandidāts Vadims Ļašenko. Mežeckis gan vēl neprognozēja, vai šajā gadījumā strādās termiņā paredzētos atlikušos divus gadus vai arī plāno pēc tam ieņemt amatu.

Pagaidām nav skaidrs, kā būs jārīkojas LFF un LFF valdei, ja jaunievēlētais prezidents izvēlēsies neatstāt Mežecki amatā.

LFF kongress un prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiks 27. aprīlī. Uz Latvijā bagātākās sporta federācijas vadītāj posteni kandidē bijušais valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, telpu futbola aktīvists Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš, kurš bija vienīgais Indriksona konkurents iepriekšējās vēlēšanās pirms diviem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!