Virslīgas vadītājs Krivuņecs pauž ambīcijas par spēļu pārraidēm televīzijā  (3)

Spēcīgāko futbola klubu čempionātu Latvijā kopš 2012. gada rīko biedrība "Latvijas futbola virslīga", kura ar LFF slēdz sadarbības līgumus par šādas līgas rīkošanu. Šī gada ievadā abas puses ilgstoši nespēja vienoties par līgumsaistībām, LFF apsverot iespēju no 2020. gada pārņemt sacensību rīkošanu.

Viens no strīda iemesliem bija LFV vēlme tiesnešu finansēšanu uzticēt LFF, ar ko federācija īsti nebija mierā, bet galu galā izpildīja, līgai piešķirot 105 000 eiro. Tāpat virslīgas vadība lūdza finansiālu atbalstu dažādu līgas popularizēšanas projektu izpildei.

"Valde pieprasīja prezentēt realizētos projektos 2019. gadā," par savu dalību valdes sēdē stāstīja Krivuņecs. "Mūsu prezentācija sastāvēja no atskaites par spēļu apmeklētību, par televīzijas auditoriju, par organizētajām spēlēm. Pārrunājām realizētos projektus kā jauno virslīgas zīmolu, mājaslapas pārbūvi, integrētās jaunās platformas, noslēgtos līgumus un jaunos ieņēmumu avotus."

Virslīgas vadība 2019. gada sezonā ieguldīja līdzekļus arī fantāzijas futbola spēlē līdzjutējiem, atjaunotā statistikas izklāstā līgas mājaslapā, kā arī parakstīja līgumus ar diviem uzņēmumiem par spēļu datu pārraidi.

LFV pēc biedru sapulces augustā jau publiski bija izteikusi savu vēlmi nākamo līgumu ar LFF parakstīt savlaicīgi, kā arī to izdarīt vismaz uz divu gadu periodu. Šādu vēlmi Krivuņecs arī izteica LFF valdei 30. septembrī.

"Nākamgad mums beigsies gandrīz visi līgumi ar mūsu partneriem. Tātad būs milzīgs darbs, lai turpinātu sadarbību vai pat mainītu partnerus 2021. gadam, kas ir vēl atklāts jautājums. Esošo projektu saglabāšana pieprasīs ļoti daudz enerģijas un laiku, un tas būs pamatdarbs nākamajam gadam. Turpināsim arī tiekties pēc mūsu galvenā mērķa – palielināt futbola vērtību un piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzjutējus," iemeslus vēlmei laikus slēgt līgumu skaidroja Krivuņecs.

No federācijas puses nekāds piedāvājums šobrīd gan nav sagaidīts, atklāja LFV valdes priekšsēdētājs, kurš atzina, ka trīs gadus ilgs līgums būtu optimāls risinājums, bet divu gadu ilgs – minimāls.

Kvalitatīva spēļu rādīšana televīzijā esot futbola virslīgas klubu galvenā prasība. Krivuņecs šajā saistībā arī uzskaita, ka pirmo reizi virslīgas vēsturē Latvijas klubu futbols rādīts nacionālajā televīzijā (LTV7) 27 kārtu garumā, bet līga kopumā translēta trīs dažādos kanālos (arīdzan "Best4SportTV" un "Sportacentrs TV"). Taujāts par to, vai paveiktais veicinājis televīzijas translāciju auditorijas pieaugumu, Krivuņecs gan nespēja atbildēt, norādot uz šādu datu neesamību.

"Televīzijas dati mums ir no tiem kanāliem, kuri ievāc datus par tiešraidēm," skaidroja LFV valdes priekšsēdētājs. "Piemēram, "Sportacentrs TV" tādu datu nav. Tātad mums ir tāds melnais punkts, par kuru mēs nevaram veikt secinājumus. Mēs varam veikt secinājumus tikai par tendencēm – šogad mūsu spēles rāda nacionālā līmenī televīzijā. Tāpēc mums šogad ir lielāka auditorija. Kad būsim nacionālajā līmenī televīzijā kādus divus, trīs gadus, mēs varēsim secināt un drošāk pateikt par datiem. Pēc spēļu apmeklētības un aktivitātes sociālajos tīklos mēs redzam, ka interese lēnām palielinās."

Tieši paredzēt vairāk līdzekļus LFF budžetā virslīgas čempionāta atspoguļošanai bija viens no līguma pamatiem, pie kura augustā nonāca virslīgas klubi. Krivuņecs gan uzstāja, ka, neskatoties uz gadu mijā izteiktajiem finansiālajiem lūgumiem LFF, 95 procentus LFV budžeta sastāda ieņēmumi.

"Mēs neteicām, ka nespējam pastāvēt bez federācijas atbalsta. Protams, ka prasījām naudu papildu projektiem, bet mēs neteicām, ka nevaram paši eksistēt," izteicās Krivuņecs.

Līguma slēgšanu ar LFF varētu ietekmēt jau kārtējais ārkārtas kongress. To pieprasījuši 69 LFF biedri, kuri izteikuši neuzticību federācijas prezidentam Kasparam Gorkšam. Tieši organizācijas prezidents ir vienīgais ar tiesībām parakstīt sadarbības līgumu ar futbola virslīgas vadību. Krivuņecs šajā saistībā nesaskatīja nekādus šķēršļus pārrunu veikšanai.

"Par līgumu mēs runāsim pēc iespējas ātrāk – kongress nekādā veidā neattiecas uz mūsu darbību. Mums ir svarīgi pagarināt līgumu. Turklāt vēl nav zināms, kāds kongresam būs rezultāts," gatavību strādāt ar jebkuru prezidentu izteica Krivuņecs.

Lai gan Krivuņecs un klātesošais "Optibet" futbola virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša tika palūgti atstāt valdes sēdi, kad tika noslēgta Krivuņeca prezentācija un pāriets uz leģionāru skaita ierobežojuma izskatīšanu, LFF valde lēma par labu virslīgas klubu ierosinātajām izmaiņām. Šo risinājumu federācijai virzīja gan biedrība "Latvijas Futbola virslīga", gan LFF Klubu sacensību komiteja.

Tiesa, līgas vadības pārraudzībā ir vien "informatīvie, komerctiesību, mārketinga, TV translāciju, kalendāra un citi organizatoriskie darbi", kamēr abu pušu kopdarbā virslīgas čempionāta reglamenta jautājumus nosaka LFF. Šāds pienākumu sadalījums skaidri norāda, ka Krivuņeca kompetencē neietilpst šādu jautājumu aizstāvēšana.

"Mūsu biedri iestājās par šo jautājumu. Mēs esam deviņu biedru pārstāvji, tāpēc pieprasījām šādu iespēju. Mums – kā jūs dzirdējāt – atteica piedalīties diskusijā," atteica Krivuņecs par savos darba pienākumos neparedzētu uzdevumu izpildi, kā arī norādīja, ka viņam nav aizliegts piedalīties šādos procesos.

LFF valdei šādus ieteikumus varētu veikt federācijas biedri, tomēr biedrība "Latvijas futbola virslīga" nav šādā statusā, kā arī pagaidām tam nav pieteikusies.

"Uz manu darbu tas neattiecas. Ko tas mainīs? Mums kā organizācijai federācija deleģē tiesības. Ja mēs pieprasām piedalīties valdes sēdē un viņi apstiprina, ka varam, tad mēs piedalāmies. Mēs neesam biedrs, bet mūsu deviņi klubi ir biedri un viņi var vienoties, lai mēs pārstāvētu viņu kopējo lēmumu," vajadzību kļūt par biedra kandidātu nesaskatīja biedrības valdes priekšsēdētājs, kurš izteica vēlmi līgai tā vietā būt pārstāvētai dažādās LFF komitejās.