Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprinājusi, ka Tokijas olimpiskajās spēlēs būs iegts jebkura veida protests sacensību vai apbalvošanas ceremoniju laikā, bet sportisti un oficiālās personas par pārkāpumiem var saņemt sodus, vēsta "The Telegraph".
Pēdējās nedēļās ASV skāruši protesti pēc Džordža Floida nāves, ko izraisīja policistu cietsirdīgā rīcība aizturēšanas brīdī. Dažāda veida protestus un atbalstu cīņā pret rasismu pauduši daudzi augsta līmeņa sportisti, bet ASV sporta veidu federācijas plāno mīkstināt savus ētikas kodeksus, kas paredz sodus par necieņas izrādīšanu himnu atskaņošanas laikā.
Tomēr SOK apstiprinājusi, ka olimpiskajās spēlēs ir liegti jebkāda veida protesti, arī notupšanās uz ceļgala vai dūres izstiepšana virs galvas himnas laikā. Šie noteikumi attieksies uz 2021. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, jo pieņemti jau šī gada janvārī. Kā zināms, Covid-19 pandēmijas dēļ Tokijas olimpiskās spēles no 2020. gada vasaras pārceltas uz 2021. gada vasaru.
"Jebkāda veida politiskā, reliģiskā vai rases propoganda ir liegta olimpisko spēļu norises vietās un citos objektos," teikts Olimpiskās Hartas 50. pantā.
Lai gan Olimpiskā Harta liedz protestus un paredz sodus par pārkāpumiem, konkrētas soda sankcijas nav atrunātas un katra lieta tiek skatīta atsevišķi.
Pēdējos gados vairāki ASV Nacionālās futbola līgas (NFL) spēlētāji, vēršoties pret policijas brutalitāti pret melnādainajiem iedzīvotājiem, kā arī sociālo nevienlīdzību ASV, pirms spēles himnas laikā nometas uz viena ceļa, apsēžas vai sadodas elkoņos ar komandas biedriem.
2016. gadā šādu kustību aizsāka NFL spēlētājs Kolins Kaperniks, bet vēlāk viņa paraugam pievienojusies vēl virkne sportistu, izsaucot ASV prezidenta Donalda Trampa nepatiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
