

Stiprini stipros! DELFI aicina atbalstīt ģimenes, kurās aug ilgstoši aprūpējams bērns
Stiprini stipros! Ar šo aicinājumu mēs, Latvijā vadošā medija DELFI komanda, sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" atkal uzrunājam ikvienu atbalstīt tos, kuriem šis atbalsts ir ļoti nepieciešams, – tos, kuri diendienā gādā par saviem smagi slimajiem tuviniekiem. Šogad mūsu stāstu varoņi ir ģimenes, kurās aug ilgstoši aprūpējams bērns.
"Četru gadu vecumā Eliass izrāvās no māsas rokas, lai skrietu pāri ceļam uz mājām, un viņu notrieca mašīna. Astoņu gadu laikā, spītējot smagajai diagnozei, viņš mācījies visu no jauna – no mazākajām kustībām līdz runāšanai, zīmēšanai, rakstīšanai un tagad arī pirmajiem paša soļiem. Arī Alisas ģimenē trauksme bija pēkšņa – kad meitenei bija gads un divi mēneši, bērnam atklāja vēzi. Kad šķita – ļaunākais ir aiz muguras, izrādījās, ka tas bija tikai sākums, bija daudz pārbaudījumu, bet tagad ir remisija. Ance Keita ir 10 gadus veca meitene ar retu saslimšanu – glikozilācijas traucējumiem, un viņas mamma visvairāk vēlētos, lai viņas bērnam ir veselība, vecākiem būtu iespējas meitai palīdzēt turpināt attīstīties un sabiedrība viņus saprastu, nevis viņiem pārmestu. Sapratne un atbalsts nepieciešams arī 15 gadus vecā Kirila ģimenei. Puikam trīs gadu vecumā noteica diagnozi – autisms. Arī viņa māte labi zina, ko nozīmē nemitīgs, intensīvs darbs ar bērnu – dienu no dienas. 17 gadus vecajai Gundegai agrā bērnībā atklāja reto Millera-Diekera sindromu, smagu galvas smadzeņu bojājumu. Viņas stāsts rāda, ka jāspēj dzīvē pamanīt un novērtēt labos brīžus, jo, kad diagnoze ir nepielūdzama, kādā brīdī sākas regress. Tagad pats galvenais – lai Gundegai nesāp un lai ir nepieciešamais medicīniskais uzturs, ko valsts viņas diagnozes gadījumā neapmaksā.
Taču katrs individuālais stāsts un visi pieci kopā ir apliecinājums, cik neticami daudz cilvēks var paveikt savu mīļo labā.
"Četru gadu vecumā Eliass izrāvās no māsas rokas, lai skrietu pāri ceļam uz mājām, un viņu notrieca mašīna. Astoņu gadu laikā, spītējot smagajai diagnozei, viņš mācījies visu no jauna – no mazākajām kustībām līdz runāšanai, zīmēšanai, rakstīšanai un tagad arī pirmajiem paša soļiem. Arī Alisas ģimenē trauksme bija pēkšņa – kad meitenei bija gads un divi mēneši, bērnam atklāja vēzi. Kad šķita – ļaunākais ir aiz muguras, izrādījās, ka tas bija tikai sākums, bija daudz pārbaudījumu, bet tagad ir remisija. Ance Keita ir 10 gadus veca meitene ar retu saslimšanu – glikozilācijas traucējumiem, un viņas mamma visvairāk vēlētos, lai viņas bērnam ir veselība, vecākiem būtu iespējas meitai palīdzēt turpināt attīstīties un sabiedrība viņus saprastu, nevis viņiem pārmestu. Sapratne un atbalsts nepieciešams arī 15 gadus vecā Kirila ģimenei. Puikam trīs gadu vecumā noteica diagnozi – autisms. Arī viņa māte labi zina, ko nozīmē nemitīgs, intensīvs darbs ar bērnu – dienu no dienas. 17 gadus vecajai Gundegai agrā bērnībā atklāja reto Millera-Diekera sindromu, smagu galvas smadzeņu bojājumu. Viņas stāsts rāda, ka jāspēj dzīvē pamanīt un novērtēt labos brīžus, jo, kad diagnoze ir nepielūdzama, kādā brīdī sākas regress. Tagad pats galvenais – lai Gundegai nesāp un lai ir nepieciešamais medicīniskais uzturs, ko valsts viņas diagnozes gadījumā neapmaksā.
Taču katrs individuālais stāsts un visi pieci kopā ir apliecinājums, cik neticami daudz cilvēks var paveikt savu mīļo labā.
Protams, arī stiprākajiem ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – gan rehabilitācijai, ko valsts apmaksā nepietiekamā apmērā, gan arī psiholoģiskajam atbalstam ģimenei un auklītes pakalpojumam, lai vecāki var uz brīdi atvilkt elpu un parūpēties par sevi un citiem ģimenes locekļiem, un arī vides pielāgošanai, lai bērns var droši justies, sperot soļus," projekta "Stiprini stipros" šī gada mērķus iezīmē tā redaktore Laura Dzērve.
Ģimenēm, kurās aug smagi slims bērns, nepieciešams ne tikai materiāls atbalsts, bet arī sabiedrības izpratne – ne "smalkjūtīga" novēršanās un noraidoša reakcija, izliekoties, ka problēma, ja to neredz, neeksistē, bet pieņemoša un iekļaujoša attieksme. Tāpēc šogad projektu papildina arī raidījuma ""Viņa" skaidro" īpašā "Stiprini stipros" interviju sērija – sarunas ar četru bērnu vecākiem, kuri piekrita pastāstīt, ko ikdienā nozīmē dzīve ar ilgstoši aprūpējamu atvasi, atklājot gan problēmas un tumšos brīžus, gan emocijas un sajūtas, kas dod spēku turpināt cīņu.
Projekta gaitā savu stāstu atklās Kristīne Zadovska, kuras meitai ir 21. hromosomas trisomija, Mārtiņš Naudžuns, kura pusaugu dēls Ričards pārvietojas ratiņkrēslā, ir aprūpējams un "barojams ar karotīti", Inta un Roberts Krugļikovi, kuru meitai Karlai ir reta iedzimta slimība, un Kristīne Konceviča, kura vairs nekautrējas ar savu īpašo bērnu – septiņus gadus veco dēlu Edgaru – iziet sabiedrībā un likt bildes sociālajos tīklos.
"DELFI kā Latvijā vadošā medija misija ir ne tikai atspoguļot notikumus, bet arī rosināt lasītāju iesaisti svarīgos procesos. Mēs vēlamies runāt par to, kas ir svarīgi, un motivēt cilvēkus pašus mainīt valsti, kurā viņi dzīvo. "Stiprini stipros" nav viegls projekts. It īpaši projekta žurnālistiem, kuriem savām acīm jāredz šīs pasaules netaisnīgums un par to jāstāsta pārējiem. Projekta stāsti nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, un es ceru, ka tie ļaus vismaz dažām ģimenēm jauno gadu sagaidīt mazliet labākā atmosfērā un, pats galvenais, ar sajūtu, ka viņi ir sadzirdēti.
Projekta gaitā savu stāstu atklās Kristīne Zadovska, kuras meitai ir 21. hromosomas trisomija, Mārtiņš Naudžuns, kura pusaugu dēls Ričards pārvietojas ratiņkrēslā, ir aprūpējams un "barojams ar karotīti", Inta un Roberts Krugļikovi, kuru meitai Karlai ir reta iedzimta slimība, un Kristīne Konceviča, kura vairs nekautrējas ar savu īpašo bērnu – septiņus gadus veco dēlu Edgaru – iziet sabiedrībā un likt bildes sociālajos tīklos.
"DELFI kā Latvijā vadošā medija misija ir ne tikai atspoguļot notikumus, bet arī rosināt lasītāju iesaisti svarīgos procesos. Mēs vēlamies runāt par to, kas ir svarīgi, un motivēt cilvēkus pašus mainīt valsti, kurā viņi dzīvo. "Stiprini stipros" nav viegls projekts. It īpaši projekta žurnālistiem, kuriem savām acīm jāredz šīs pasaules netaisnīgums un par to jāstāsta pārējiem. Projekta stāsti nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, un es ceru, ka tie ļaus vismaz dažām ģimenēm jauno gadu sagaidīt mazliet labākā atmosfērā un, pats galvenais, ar sajūtu, ka viņi ir sadzirdēti.
Ikviena pat vismazākais ieguldījums un atbalsts var mainīt pasauli un padarīt kādu līdzcilvēku mazliet laimīgāku un stiprāku. Stiprināsim stipros kopā!" aicina DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
2018. gada rudenī mēs ar ļoti personisku aicinājumu uzsākām projektu "Stiprini stipros", kas sadarbībā ar labdarības akciju "Ziedot.lv" ļāva palīdzēt sešiem mūsu stāstu varoņiem un citām ģimenēm – ziedojumu kopsumma pārsniedza 69 tūkstošus. Tāpat šī projekta raksti un paliatīvajai aprūpei veltītā rakstu sērija "Sāpju slieksnis", kā arī tai rudenī sekojošās publikācijas aktualizēja problēmu par enterālās un parenterālās barošanas maisījumu apmaksu ambulatori, proti, pēc tam, kad cilvēks atstājis slimnīcu, un Veselības ministrija no nākamā gada vidus sola šai problēmai rast risinājumu.
Šogad vēl plašāk par mūsu akciju vēstīt palīdz aģentūra "VUCA Communications" un veikalu tīkls "Maxima". Īpašs paldies Ketijai un Kurtam Karlsoniem, māksliniekam Ritumam Ivanovam, "RIGA RIOT FILMS", studijai "Mute", "BB Rental", "Wunderkind Casting" un citiem.
Tāpat vēlreiz sakām lielu paldies ikvienam, kas "Stiprini stipros" pirmajā gadā atbalstīja mūsu stāstu varoņus un citus, kuriem nepieciešama palīdzība, un aicinām arī šogad sekot šim aicinājumam – stiprini stipros! Mums kopā ir pietiekami daudz spēka, lai palīdzētu.
Šogad vēl plašāk par mūsu akciju vēstīt palīdz aģentūra "VUCA Communications" un veikalu tīkls "Maxima". Īpašs paldies Ketijai un Kurtam Karlsoniem, māksliniekam Ritumam Ivanovam, "RIGA RIOT FILMS", studijai "Mute", "BB Rental", "Wunderkind Casting" un citiem.
Tāpat vēlreiz sakām lielu paldies ikvienam, kas "Stiprini stipros" pirmajā gadā atbalstīja mūsu stāstu varoņus un citus, kuriem nepieciešama palīdzība, un aicinām arī šogad sekot šim aicinājumam – stiprini stipros! Mums kopā ir pietiekami daudz spēka, lai palīdzētu.