Array ( [PATH] => /sbin:/usr/sbin:/bin:/usr/bin [USER] => http [HOME] => /home/services/httpd [FCGI_ROLE] => RESPONDER [CONTENT_LENGTH] => 0 [QUERY_STRING] => id=50665905 [REQUEST_URI] => /stiprinistipros/stasti/pirmie-stiprini-stipros-secinajumi-sistemas-balsti-robi-un-ielapi.d?id=50665905 [REDIRECT_URI] => /stiprinistipros/stasti/article.php?id=50665905 [REDIRECT_STATUS] => 200 [SCRIPT_NAME] => /stiprinistipros/stasti/article.php [SCRIPT_FILENAME] => /www/htdocs/delfi/stiprinistipros/stasti/article.php [DOCUMENT_ROOT] => /www/htdocs/delfi [REQUEST_METHOD] => GET [SERVER_PROTOCOL] => HTTP/1.1 [SERVER_SOFTWARE] => lighttpd/1.4.50 (PLD Linux) [GATEWAY_INTERFACE] => CGI/1.1 [REQUEST_SCHEME] => https [HTTPS] => on [SERVER_PORT] => 80 [SERVER_ADDR] => 10.1.0.133 [SERVER_NAME] => www.delfi.lv [REMOTE_ADDR] => 34.228.194.177 [REMOTE_PORT] => 0 [HTTP_USER_AGENT] => CCBot/2.0 (https://commoncrawl.org/faq/) [HTTP_ACCEPT] => text/html,application/xhtml+xml,application/xml;q=0.9,*/*;q=0.8 [HTTP_ACCEPT_LANGUAGE] => en-US,en;q=0.5 [HTTP_HOST] => www.delfi.lv [HTTP_X_FORWARDED_PROTO] => https [HTTP_HTTPS] => on [HTTP_X_VARNISH] => city.delfi.lv, 609223314 [HTTP_X_FORWARDED_FOR] => 34.228.194.177, 10.1.0.110 [HTTP_ACCEPT_ENCODING] => gzip [COMMENT_FE_ENV] => delfi [TAGFE_LOCALE] => lv_LV [PHP_SELF] => /stiprinistipros/stasti/article.php [REQUEST_TIME] => 1561393461 )
Foto: DELFI

Pirmie 'Stiprini stipros' secinājumi: sistēmas balsti, robi un ielāpi

Laura Dzērve

Projektu “Stiprini stipros” iesāk dažādu ģimeņu pieredzes stāsti, kas iezīmē daļu no problēmām, ar kurām ik dienu saskaras tie, kuri rūpējas par saviem smagi slimajiem ģimenes locekļiem. Nākotnē portāls “Delfi” šos sociālās un veselības aprūpes sistēmas robus un iespējamos risinājumus pētīs padziļināti.

Taču jau tagad izkristalizējušās vairākas problēmas, kas skar daudzas ģimenes un par kurām būtu vērts aizdomāties. Šajā rakstā pieminētas dažas no tām.

  • Valsts neapmaksā “auklītes” pakalpojumu. Daudziem cilvēkiem, kuri rūpējas par saviem smagi slimajiem tuviniekiem mājās, šāds pakalpojums būtu ļoti svarīgs. Tas atslogotu ģimenes locekļu ikdienu kaut uz neilgu laiku, piemēram, dažām stundām dienā vai nedēļā, dodot viņiem iespēju pamest uz laiku mājokli, piemēram, lai strādātu, mācītos, parūpētos par savu veselību, kā arī atgūtu spēkus.

“Aiziet uz teātri... Jā, to es ļoti gribētu. (..) Neesmu arī nekādos salūtos bijusi, neesmu ne uz kādiem pasākumiem bijusi, būtībā vispār nekur neesmu bijusi.”

To vēlētos Jura sieva, kura gadiem kopj uz gultas gulošo vīru pēc insulta un mājokli pamet ļoti reti.

Tāds pakalpojums kā “aprūpe mājās”, par kura nodrošināšanu atbild pašvaldības, nav aukļu pakalpojums. Aprūpe mājās nozīmē to, ka aprūpētājs, piemēram, atnes no veikala produktus, palīdz gatavot ēdienu, tīra mājokli, ja klientiem ir smagākas veselības problēmas – arī ēdina, apmazgā pacientu un veic citus higiēnas pasākumus.

  •  Aprūpe mājās ir pieejama daudzviet, bet ne visā Latvijā. Līdz ar to cilvēku iespējas ir atkarīgas no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo. Par šo pakalpojumu atbildīgas ir pašvaldības. Labklājības ministrijas dati liecina, ka no Latvijas 119 pašvaldībām 99 šo pakalpojumu nodrošina. Tātad katrā sestajā jeb 20 pašvaldībās šāda pakalpojuma nav.

  • Pozitīvi, ka valsts apmaksā asistentu, taču mēdz būt grūtības atrast asistentu – personu, kura būtu gatava strādāt par valstī noteikto samaksu. Asistents ir pavadonis, kurš nogādā personu no punkta A līdz punktam B. Latvijā noteiktā maksimālā naudas summa asistentam pie darba slodzes 40 stundas nedēļā ir 430 eiro (bruto), asistenta pakalpojuma nepieciešamība var tikt noteikta personām ar I vai II grupas invaliditāti un bērniem ar invaliditāti.

"No valsts naudas sanāk aptuveni 300 eiro mēnesī, bet neviens normāls cilvēks uz to "neparakstās". Lai asistents saņemtu kaut cik normālu atalgojumu uz rokas – 450 eiro par slodzi, piemaksājam no "Ziedot.lv" savāktajiem ziedojumiem”

Mūziķa Rolanda Baloža-Ūdra sieva Ilona

  • Inkontinences līdzekļus, tajā skaitā autiņbiksītes, no valsts līdzekļiem kompensē pie noteiktām diagnozēm. Cilvēkiem, kuriem autiņbiksītes nepieciešamas ikdienā, bet ir cita diagnoze (piemēram, pieaugusi persona ar autismu), valsts tās nekompensē, un viņiem par to jāmaksā pašiem. Tiesa, pacientiem, kuriem kompensē šīs ikdienā nepieciešamās preces, jārēķinās ar to, ka tām e-receptes pagaidām vēl neizraksta, ir tikai papīra receptes. Problēmas rodas, ja ģimenes ārsts atrodas citā pilsētā, tad receptes iegūšana ir sarežģīta.

  • Tāpat arī tuvinieki saskaras ar problēmu, ka nespēj apmaksāt ārsta nozīmēto medicīnisko pārtiku, kas, piemēram, “Stiprini stipros” stāsta varones, Jura sievas gadījumā vīram izmaksā vairāk nekā 400 eiro mēnesī. Viņa tam vāc ziedojumus. 

    Nacionālais veselības dienests norāda, ka no valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā specializēto pārtiku (ja to ievada ar gastronazālo zondi), izņemot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajiem bērniem, bērniem ar smagu olbaltumvielu nepanesamību un izteiktu malabsorbcijas sindromu.

  • Valsts atbalsts rehabilitācijas nodrošināšanā bieži nav pietiekams cilvēkiem pēc smagas traumas vai slimības. Tādēļ bieži vien viņiem nākas piemaksāt no savas kabatas vai, ja tas nav iespējams, lūgt  ziedojumus.

“Ja tas būtu iespējams, es gribētu uz to (rehabilitācijas centru) “Pogu” vēlreiz aizbraukt. Es būtu ļoti priecīga, jo tas tiešām stiprina un vingrina”.

22 gadus vecā Elvīra, kura zaudēja spēju staigāt pēc autoavārijas

  • Problēmas ar transportu cilvēkiem riteņkrēslā – gan sabiedriskā transporta, gan specializētā transporta pieejamību. Piemēram, ļoti laicīgi jāplāno braucieni. Lai nodrošinātu pacēlāju starppilsētu autobusos, daudzviet ir noteikumi, ka tas jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Ja cilvēks ratiņkrēslā vēlas braukt ar vilcienu, “vizīte” dzelzceļa stacijā jāpiesaka divas dienas iepriekš.

“Bet iedomājieties, cilvēks grib uz jūru, bet pieteiktajā dienā gāž lietus”.

Janīna Koloskova, kura aprūpē savu smagi slimo 16 gadus veco meitu Anastasiju.

  • Tuvinieki atzīst, ka trūkst informācijas par to, kā rūpēties par saviem slimajiem ģimenes locekļiem, – nav programmas vai apmācību. Labklājības ministrijā atzīst, ka piederīgo apmācība par aprūpes veikšanu valsts līmenī nav organizēta – to nepieciešamības gadījumā var nodrošināt pašvaldības, bet tas ir saistīts ar pakalpojuma organizāciju konkrētajā pašvaldībā. Proti, aprūpes dzīvesvietā organizēšana ir pašvaldību pienākums. 

    Tiesa, piemēram, Latvijas Samariešu apvienības veidotajā lapā www.prastpalidzet.lv atrodama noderīga informācija tieši par aprūpi.

  • Tiesa, ne tikai valsts atbalsts ir būtisks. Cilvēkiem, kuri ik dienu aprūpē savus smagi slimos tuviniekus, līdzcilvēku atbalsts ir ļoti svarīgs.

“Pat tad, ja cilvēks saka, ka viņam neko nevajag, ir ārkārtīgi svarīgi, lai citi ir kopā ar viņu, lai saprot, lai izdara pavisam vienkāršas lietas, lai ir tā sajūta, ka viņi ir atbalstoši”

Kaspars Jasinkevičs, kura dēls Kristaps guva smagas traumas pēc kritiena. 



Projekts tapis
sadarbībā ar
Projektu veidoja: Ingus Bērziņš, Laura Dzērve, Dita Vinovska, Diāna Čučkova, Aija Rutka, Kristīne Melne, Mārtiņš Purviņš, Kārlis Dambrāns, Patriks Pauls Briķis, Inga Čujevska, Ilze Vanovska, Edgars Dāvidsons, Santa Pētersone, Elise Bikova
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.