Foto: Shutterstock
Kurš gan nav piedzīvojis situāciju - tiek pagatavota desmaizīte vai tomātmaizīte, gatavojies jau to ēst, bet te pēkšņi desa vai tomāts nokrīt zemē. Kas notiek? Vai paceļam desas šķēli, liekam atpakaļ uz maizes un droši ēdam, jo ir ievērots piecu sekunžu likums, vai arī izmetam desu atkritumos?

Teju katrs ir dzirdējis par leģendāro piecu sekunžu likumu, kas skaidro, ka zemē nokritušu ēdienu drīkst ēst, ja vien tas pacelts piecu sekunžu laikā, tādējādi neļaujot uz tā nokļūt mikrobiem. Neraugoties uz tā plašo pielietojumu, likuma izcelsme tomēr ir samērā neskaidra, un tam trūkst arī zinātniska pamatojuma.

Kā zināms, sākotnēji šo likumu apstrīdējusi kāda vidusskolniece, kas 2003. gadā darbojās kā praktikante Ilinoisas Universitātē, vēlāk gūstot starptautisku atzinību pētniecībā. Džiliana Klarka atklāja, ka ēdiens, nokrītot zemē, ar mikrobiem saskaras nekavējoties un tie nonāk tā sastāvā uzreiz. Tāpat jauniete novēroja vēl kādu neparastu tendenci – zemē nokritušu ēdienu krietni biežāk apēd sievietes, nevis vīrieši.

2007. gadā Dienvidkarolīnas Universitātes pētnieki izpētīja šo mītu un atklāja, ka uz zemes nokritos ēdiens tūlītēji uzņem tūkstošiem mikrobu. Pētījumā tika atklāts, ka koka, linoleja un paklāja seguma grīdas salmonellas baktērijām ļauj saglabāties pat četras nedēļas, un ēdiens, kas nokritis uz grīdas tādējādi uzņemt tūkstošiem mikrobu. Savukārt, atrodoties uz zemes ilgāk, piemēram, minūti, ēdienā nokļuvušo mikrobu skaits palielinās desmitkārtīgi.

Nupat Astonas Universitātē profesora Entonija C. Hiltona vadībā noticis jauns pētījums, kura rezultāti daļēji apstrīd iepriekšējos, pierādot, ka, lai gan piecu sekunžu likums eksistē, ēst zemē nokritušu ēdienu vairumā gadījumu nav bīstami, vēsta "Dailymail".

Pētījumā tika izmantota lamināta grīda, paklājs un flīzes. Uz šīm virsmām tika nomesti grauzdiņi, makaroni, biskvītkūka, lipīgas konfektes, kas tika atstāti uz grīdas 30 sekundes.

Pārsteidzoši, ka, nometot ēdienu uz paklāja, uz ēdiena nonāk vismazāk baktēriju, izpētījuši Astonas speciālisti. Tas attiecas uz visiem četriem pētījumā iekļautajiem pārtikas produktiem. Grauzdiņus uz jebkuras virsmas var atstāt visilgāko laiku un tie neuzņems baktērijas, izņemot, ja uz grauzdiņa uzziests sviests vai ievārījums, kas uzsūks mikrobus. Savukārt mitrie pārtikas produkti, tostarp makaroni un saldumi, ir jāpaceļ pirmajās piecās sekundēs, jo pēc šī īsā mirkļa risks uzņemt baktērijas pieaug.

Flīžu un lamināta grīdas virsmas ir baktērijām visdraudzīgākā vide, apgalvo Astonas Universitātes "piecu sekunžu likuma" pētījuma autori.

"Tas, cik ātri uz grīdas nokritusī pārtika uzņems baktērijas, atkarīgs no tā, cik kopta ir grīdas virsma. Mūsu pētījuma rezultāti būs kā atvieglojums tiem, kuri šo "piecu sekunžu likumu" ir ievērojuši jau gadiem, jo pētījums pierāda, ka tas nav tikai mīts. Esam atraduši pierādījumus tam, ka baktērijas, kas atrodas uz iekštelpu virsmām ir mazā daudzumā, jo īpaši uz paklājiem, kur risks pārnest baktērijas uz ēdienu ir samērā neliels," skaidro profesors Hiltons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!