Francijas provincē Šampaņā, kas ir šampanieša dzimtene un šūpulis, ir gan šampanieša nami, kuru vārds pazīstams visā pasaulē, gan pavisam nelielas vīna darītavas, ko pazīst tikai entuziasti un kaimiņi. Un šajā izmeklētajā un īpašajā sabiedrībā viens nams ir atšķirīgs. Nē, ne ar to, ka radītu kaut ko diametrāli pretēju slavenākajam dzirkstošajam vīnam pasaulē, bet gan ar to, ka šim šampanieša namam un viņu radītajiem vīniem dots dzimtas vārds - Taittinger. Šī ir ļoti nozīmīga un grūta atbildība – ar katru Taittinger šampanieša pudeli uzturēt savas dzimtas vārdu un labo slavu.
Pašreizējais Taittinger kompānijas vadītājs Pjērs Emanuels Tetinžē ir harizmātiska, komunikabla personība, un, kā pats saka, "eklektiķis". Viņš uzskata, ka labu šampanieti var dzert katru dienu, un tas viņam ir jādara kaut vai darba pienākumu dēļ.
Taittinger ir liela, bet ne grandioza kompānija, – ik gadu tā saražo vidēji piecus miljonus pudeļu šampanieša, un visas atbilst augstākajai kvalitātei. Kompānijas lepnums ir Taittinger Comte de Champagne. Mēdz teikt, ka Comte de Champagne ir pat labāks nekā Krugg, un tas kaut ko nozīmē…
"Jā, tas ir mūsu "premium cuvee"! Viens no labākajiem pasaulē, manuprāt," saka Pjērs Emanuels Tetinžē. "To radām no Chardonnay vīnogām no piecu grand cru ciematu dārziem. Vienmēr izturam 10 gadus pirms pārdošanas, un tas vienmēr ir vintage un vienmēr no pirmā spieduma sulas. Kā zināms, vintage vīnus rada tikai izcilas ražas gados, tāpēc Taittinger Comte de Champagne ir tikai 30 "izlaidumu". Kurš bijis labākais? Tie visi ir mūsu "bērni", katrs bijis lielisks, īpašs, un es nevaru izcelt vienu. Visiem ir "viena asins". Katrs, protams, attīstījies individuāli, taču katrs ir izcils šampanietis. Mēs mīlam visus savus bērnus!"
Marta sākumā viesojoties Rīgā, Tetinžē kungs laipni piekrita sarunai ar portālu "Delfi".
Kas, jūsuprāt, ir Tattinger šampaniešu nama vizītkarte?
Mēs esam ģimenes uzņēmums, un mūsu "vizītkarte" ir tā, ka esam "Chardonnay kompānija". Šampaņā, kā zināms, galvenās vīnogu šķirnes ir trīs - Chardonnay, kas vīnam piešķir maigumu, eleganci un izsmalcinātību, Pinot Noir, kas to padara augļainu un pilnmiesīgu, un Pinot Meunier, kas dod iespēju vīnu izturēt un nogatavināt. Taittinger pamata vīnoga ir Chardonnay, ar ko arī atšķiramies no citiem. Mūsu atšķirība ir izteikts smalkums, elegance, sievišķība. Taittinger ir tipisks šampanietis - juteklisks, smalks, priecīgs. Šampanietis nešķiro dzimumus, tas radīts svētkiem un priekam, liek aizmirst par stresu, priecē dvēseli, un Taittinger ir tieši tāds.
Mums pieder daudz vīna dārzu, gandrīz 300 hektāru, kas ir iespaidīgi Šampaņai. Mums ir liels dzimtas īpašums, kurā ir seni vīna pagrabi, no mūsu ēras trešā gadsimta, kas ir iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Mēs esam ģimene, kas ļoti dziļi saistīta ar sava reģiona vēsturi, ar vīna vēsturi un šampanieti.
Kurš radīja Taittinger ideju?
Mans vectēvs Pjērs Tetinžē. 20. gadsimta sākumā mūsu ģimene iegādājās senu vīna kompāniju, trešo vecāko Šampaņā - Forest-Fourneaux, kas dibināta 1734. gadā. Tā dzimta beidza pastāvēt, un vectēvs jauniegūtajai kompānijai deva savu vārdu - Taittinger. Viņš uzreiz nolēma, ka ražos Chardonnay šampanieti ar izteiktu, raksturīgu stilu. Tas bija jaunums, jo tajā laikā šampaniešus lielākoties ražoja no Pinot Noir un Meunier vīnogām, izturot ozolkoka mucās.
Daudzi šampanieša nami pieder ģimenēm, bet Taittinger ir viens no retajiem, kas nes ģimenes vārdu. Mēs esam lielākā kompānija, kas zem sava vārda rada šampanieti.
Ja esi piedzimis šādā ģimenē, laikam nav citu iespēju kā darboties vīna biznesā?
Nē, nebūt tā nav (smejas). Piemēram, mans tēvs bija politiķis. Žans Tetinžē bija izcils franču valstsvīrs, viņš 20 gadus bija Reimsas pilsētas mērs, vēlāk kļuva par Francijas valsts budžeta sekretāru. Bijušā Francijas prezidenta Žorža Pompidū valdībā Žans Titinžē bija tieslietu ministrs. Kad biju bērns, vairāk biju iesaistīts politikā nekā vīna lietās, un tikai pēc dienesta armijā pievērsos šampanietim kopā ar savu tēvoci Klodu, tēva brāli, kurš tolaik bija Taittinger nama vadītājs. Visu savu mūžu esmu strādājis kopā ar savu tēvoci, līdz pārņēmu viņa pienākumus pirms 10 gadiem.
Jūs taču nedzerat tikai šampanieti?
Es to dzeru gandrīz katru dienu, jo mīlu to! Labs šampanietis ir jādzer katru dienu! Pirmo glāzi ap pusdienlaiku, dienas vidū pie pusdienām. Jo vecāks es kļūstu, jo vairāk man patīk šampanietis. Taču es labprāt iemalkoju arī sarkanvīnu, labu alu, reizēm skotu viskiju vai vodku. Man garšo piens un daudz dzeru ūdeni. Kā redzat, esmu eklektiķis (smejas).
Kad jūsu bērni pirmoreiz pamēģināja šampanieti?
Kad bija 12 - 13 gadus veci, ne agrāk. Es nelēju šampanieti viņu pudelītēs, kad mani bērni bija zīdaiņi (smejas). Tas viss nāca dabīgi. Mums ir jāmāca bērni, ap 12- 13 gadu vecuma ļaujot viņiem pagaršot labu vīnu, iemācīt degustēt un saprast.
Es nebiju pārliecināts, ka mani bērni strādās mūsu šampanieša namā, es uz to viņus nevirzīju.
Jūs pats esat radījis šampanieti?
Nē, es esmu tikai kompānijas vadītājs (smejas)! Esmu pa druskai darījis visu ko mūsu kompānijā, taču ne vīna darīšanā tieši. Mums katru nedēļu ir degustācijas komisijas sanāksmes, kurās vīna meistari piedāvā savus cuvee un mēs – es, mana meita Vitalī un dēls Kloviss, kompānijas izpilddirektors, kopumā 10 cilvēku – kā parfimēri, kas izvēlas smaržas, meklējam īstās garšas un aromātus. Mūsu lēmums ir galīgais, taču mūsu vīna meistari jebkurā gadījumā ievēro Taittinger stilu, kas pastāv gadu desmitiem.
Mēs sadarbojamies 20-30 vīna ciematiem jeb cru, un tas ir vīna meistara jeb chef du cave uzdevums – izvēlēties labākos, stilam atbilstošākos blendus. Mūsu chef du cave ir brīnišķīgais Loiks Diponts un otrais numurs ir Aleksandrs Bolavuā, kurš būs nākamais vīna meistars. Loiks pie mums strādā 40 gadus un drīz dosies pensijā, tāpēc tiek gatavots sekotājs.
Atšķirībā no citiem šampanieša ražotājiem, kas piesaista šefpavārus, kas rada ēdienus, pieskaņotus viņu vīniem, Taittinger ir izveidojuši kulinārijas balvu, kur sacenšas pasaules labākie šefpavāri!
Le Taittinger Prix Culinarie International pirms 49 gadiem aizsāka Pjērs Tetinžē un tas ir viens no prestižākajiem ikgadējiem kulinārijas konkursiem Francijā un pasaulē. Konkursa tēma vienmēr ir Francijas virtuve, visi tās evolūcijas laikmeti. Mēs to organizējam Francijā, Beļģijā, Anglijā un Japānā, kur ir augsts franču gastronomijas līmenis, un katras valsts uzvarētāji satiekas finālā Francijā. Mēs neesam žūrijā, neiejaucamies šefpavāru darbā, tikai atbalstām šo konkursu.
Balvu izveidojām tāpēc, ka paši ģimenē vienmēr esam mīlējuši gatavot - mans vecaistēvs bija labs pavārs, mans tēvocis, es arī. Ēdieni vienmēr iet kopā ar labiem vīniem un šampanieti, un mēs uzskatām, ka šampanietis iederas pie visiem ēdieniem, kā indiešu, ķīniešu, franču, itāļu, grieķu - visiem! Tāpēc mums šķita jauki apvienot šīs divas lietas, kas mums ir tuvas sirdij - šampanieti un ēdienu.
Viens no jaunākajiem Taittinger šampaniešiem ir Nocturne – nodeva modei, kas pēdējā laikā šampanieti ievedusi naktsklubos?
Savā ziņā jā. Vispirmām kārtām tas tomēr ir skaists nosaukums – noktirne ir Šopēna mūzika, mums ir arī Prelude. Nocturne ir šampanietis vakaram, nakts dzīvei, ar nedaudz lielāku cukura līmeni un īpaša dizaina pudelē. Arī šis ir brīnišķīgs vīns, un ļoti veiksmīgs.
Šampanieša uzdevums ir radīt laimes sajūtu. Tas ir jādzer, kad vien gribas, nevajag īpašus iemeslus, jo tos mēs radām paši – ir priecīgs notikums, ir slikts noskaņojums, vienmēr iemesls kaut ko atzīmēt! Dzimšanas dienas, drauga atgriešanās, labas ziņas, panākumi - jebko! Šampanieti tagad tiešām dzer daudz biežāk, turklāt nu jau arī pie maltītēm. Šampanietis pats par sevi nav tik aristokrātisks kā pārstāv dižciltīgas vērtības. Tajā ir arī sava daļa frivolitātes, kas ļauj labi iejusties klubos un bāros. Šampanieti dzer kā karaļu pilīs tā izklaides vietās, kur cilvēki atpūšas. Šamapnietis iederas visur, un ar to tas ir īpašs.
Šampanietis nav tikai vīns. Tas ir mīts, leģenda un paradokss – vīnogas, no kā mēs radām dzērienu priekam un līksmei, ir augušas zemē, kas ir slacīta asinīm. Šampaņas reģions vienmēr bijis iesaistīts karos, no mūsu ēras sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Un šajā zemē, ar tik smagu vēsturi, mēs radām šampanieti…
Kā jums šķiet, kāpēc šampanietis ir radies tieši Šampaņā?
Šajā reģionā vienmēr ir darīts baltvīns, un mūkiem nejauši sanāca atklāt, ka vīns vēl labāks kļūst pēc otrreizējas fermentācijas. Tā radās šampanietis. Tas ir augsnes un klimata jautājums, kas dod šo īpašo vīnu. Un burbuļu dēļ tas kļuva pasaulslavens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
