Lai gan vīns ir viens no iecienītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas iedzīvotāju vidū, zināšanas, kas palīdzētu izvēlēties ēdienam piemērotāko, ir tikai katram desmitajam vīna lietotājam, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā. Pētījuma rezultāti prezentēti 23. novembrī, sadarbībā ar veikalu tīklu "Rimi".
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vīnu malko svētkos, dodoties ciemos vai uzņemot pie sevis draugus. Tas ir iecienīts arī romantiskos brīžos ar partneri, tā sauktajos "meiteņu vakaros" un ar darbu vai biznesu saistītos pasākumos. Taču kā piedevu pie vakariņām, kas ir plaši izplatīta parādība tādās tradicionālajās vīna zemēs kā Itālija un Francija, pie mums vīnu iemalko vien četri procenti šī dzēriena cienītāju.
"Pētījuma rezultātos redzam, ka cilvēki bez speciālām zināšanām biežāk vīnu pērk lielveikalos un savā izvēlē ir konservatīvāki. Viņi ir iecienījuši vienas valsts, vīnogu šķirnes vai pat konkrētas markas dzērienu un pēc iespējas pieturas pie šīs pārbaudītās vērtības. Savukārt vīnu pasauli labāk iepazinušie dodas uz specializētiem veikaliem un meklē aizvien ko jaunu, nereti arī lūdz pārdevēju padomu. Tomēr gan viena, gan otra grupa vēlētos saņemt vairāk informācijas par potenciālo pirkumu, tādēļ ir ļoti labi, ka tagad viņiem būs tāda iespēja," iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, norādīja SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš "Rimi vīna dārza" atklāšanas pasākumā.
Par kvalitatīvu vīnu gatavi maksāt 4–5 eiro
SKDS pētījumā atklāts, ka interese par vīnu un tā baudīšanu ir cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības līmeni un ienākumiem. Augstāko izglītību ieguvušo vidū vīnu iecienījuši 72 procenti respondentu, un aptuveni tikpat liels īpatsvars vīna cienītāju ir sabiedrības grupā ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Dzēriens ir populārāks Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju vidū – attiecīgi 65 un 60 procenti lietotāju, kamēr laukos to izvēlas 56 procenti aptaujāto.
Attiecībā uz cenu vairākums lielveikalu pircēju norādīja, ka zemākā viņiem pieņemamā cena par kvalitatīva vīna pudeli ir 4–5 eiro, bet specializēto veikalu pircējiem saprātīga zemākā cena šķiet 5–6 eiro.
Lai arī vīna lietotāju īpatsvars valstī kopumā ir liels, zināšanas par vīnogu šķirnēm, dažādu marku izcelsmes vietām un garšas atšķirībām ir diezgan vājas. Sevi par jomas speciālistiem uzskata vien seši procenti no visiem aptaujātajiem jeb desmitā daļa no vīna lietotājiem. 22 procenti no visiem respondentiem jeb trešā daļa no vīna dzērājiem šo to zina par vīniem un uzskata, ka spēj izvēlēties situācijai piemērotāko vīnu. Savukārt 29 procenti aptaujas dalībnieku jeb gandrīz puse no visiem vīna lietotājiem sevi uzskata par iesācējiem.
Visbiežāk vīna pircēji Latvijā vadās no savas pieredzes – ja kāds vīns garšojis, to pērk atkal. Nākamais populārākais kritērijs ir draugu un paziņu ieteikumi, kam seko saprātīga cena. Uz pārdevēju rekomendācijām vai žurnālos lasītiem ekspertu padomiem paļaujas pavisam neliela daļa cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
