Iedvesmojoties no restorānu tīkla "True Cost" Maskavā, uzņēmējs Pēteris Ozols un viņa domubiedri radījuši Baltijā pirmo godīgo cenu koncepta restorānu. Kā atzīst restorāna šefpavārs Romans Uglanica, ēdienkartē iekļauti augstas kvalitātes ēdieni, taču to cenas ir daudz zemākas nekā citos restorānos, kaut arī liela daļa piegādātāju ir tie paši, kas citiem vadošajiem restorāniem. Piemēram, kafija šeit tiek piedāvāta par 48 centiem, deserti maksā mazāk nekā divus eiro, savukārt burgeru cena svārstās no trīs līdz četriem eiro.
"Mūsu biznesa modelī peļņas avots ir ieejas maksa," skaidro restorāna īpašnieks Ozols. Ieejas maksa vienai personai darba dienās no pulksten 12 līdz 17 ir divi eiro, vēlāk – četri eiro, taču piektdienās pēc pulksten 21 ieejas maksa ir pieci eiro. Sestdienās un valsts svētku dienās no pulksten 12 līdz 18, kā arī svētdienās visas dienas garumā par ieeju jāmaksā četri eiro, taču pēc pulksten 18 sestdienās un valsts svētku dienās ieejas maksa ir pieci eiro. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kā arī pensionāriem ieeja restorānā ir bez maksas.
Ozols atzīmē, ka ienākt apskatīt restorānu, nesamaksājot par ieeju, nav iespējams. Tāpat, ja vēl kaut kas tiek pasūtīts pēc noteiktajiem laikiem, kad ieejas maksa paaugstinās, apmeklētājam jāsamaksā šo divu ieejas maksu starpība. Restorāna īpašnieki arī izstrādājuši noteikumu, kas paredz – pasūtot ēdienu līdzņemšanai, nav jāmaksā ieejas maksa, taču ēdienu un dzērienu izmaksas palielinās divarpus reizes. Dzeramnauda rēķinā nav iekļauta, tās lielumu un vajadzību var noteikt klients. Taču, veicot rezervāciju septiņām un vairāk personām, apkalpošanas rēķinā automātiski iekļauta samaksa par apkalpošanu 15 procentu apmērā no rēķina summas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis par šāda koncepta restorānu dzird pirmo reizi. Iepazīstoties ar restorāna publicētajām ēdienu un dzērienu cenām, viņš atzīst, ka tās ir ievērojami lētākas nekā citos restorānos un ka tās ir tuvu pašizmaksai. "Tas nav nekāds noslēpums, ka ēdienu pašizmaksai jāsastāda aptuveni 40 procentus no cenas, lai restorāns varētu nosegt visas izmaksas. Protams, koncepts ir interesants, bet par tā finansiālo dzīvotspēju grūti spriest – to rādīs laiks. Tas ir ļoti drosmīgs solis – kaut ko šādu pamainīt, jo īpaši tāpēc, ka šīs ieejas maksas ir salīdzinoši nelielas," pauž Pinnis.
"Rīgas restorānu tirgus ir ļoti piesātināts, un ir saprotami kolēģu meklējumi piedāvāt jaunus, nebijušus konceptus," stāsta Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents un vīna bāra "Garage" saimnieks Jānis Jenzis. Viņš skaidro, ka LRB godīguma jēdzienu skata kontekstā ar nozares pašsakārtošanos un nodokļu nomaksu. "Pēteris Ozols ir pieredzējis kolēģis, un es ceru, ka viņš, veidojot cenu stratēģiju, ir ņēmis vērā šo momentu un ka ieejas maksa varēs nosegt telpu nomas maksu Vecrīgā, komunālos maksājumus, mazvērtīgo inventāru, ieguldījumu atmaksu, darbaspēka algas un visu atbilstošo nodokļu nomaksu. Ēdienu un dzērienu pašizmaksa ir tikai viens no nedaudziem aspektiem, kas veido ēdienu un dzērienu cenu restorānā. Ir ļoti daudzi restorāni Rīgā, kas veido labu cenas un kvalitātes attiecību, cenās iekļaujot visas iepriekšminētās izmaksas," klāsta Jenzis.
Ozols ir pārliecināts, ka vietējie iedzīvotāji izvēlas tādas ēdināšanas vietas, kur ir pievilcīgs cenu piedāvājums. "Cilvēki iet uz globalizāciju. Segments, kur ir pēc iespējas zemāka cena, cilvēkus interesē. Ar ekskluzīvām lietām sen neviens vairs nepelna naudu. Tāpat kā aviokompānijas, tā arī restorānu bizness savā ziņā attīstās šajā virzienā," skaidro Ozols. Koncepta izstrādē ieguldīti 65 tūkstoši eiro. Ozols atklāj, ka visus līdzekļus veido privātais ieguldījums – gan vietējo, gan Krievijas uzņēmēju investīcijas. Ieguldīto plānots atpelnīt divu gadu laikā. "Mums ir savi aprēķini. Šis biznesa modelis ir spējīgs strādāt uz lielu plūsmu. Ņemot vērā mūsu drosmīgo piedāvājumu, mēs saredzam, ka šī plūsma varētu būt pietiekami liela, lai ģenerētu mums ienākumus," pārliecināts Ozols. Kā lielāko risku biznesam viņš saredz cilvēku bailes un neatsaucību. "Ņemot vērā mūsu cenu piedāvājumu, cilvēki var domāt, ka mēs kaut kādā veidā mēģinām šmaukties, piemēram, piedāvājot nekvalitatīvus produktus, bet tas ir pilnīgs absurds. Mūsu vīzijā viss ir tikpat kvalitatīvi un labi kā citos restorānos, tikai šo naudas plūsmas sadalījumu organizēt citādāk," skaidro viens no koncepta autoriem.
Prasot, kā tiek aprēķināta pašizmaksas cena katram produktam, Ozols atzīst, ka restorāns izstrādājis formulu, kurā iekļautas dažādas izmaksas, kā darbinieku algas, telpu īres maksa un citi aspekti, kas veido restorānā piedāvātās ēdienu un dzērienu cenas. "Mums ir izziņotas pirmās atklāšanas cenas, un pēc kādām divām nedēļām mēs skatīsimies – varbūt būs lietas, kas paliks lētākas, citām cena pastaigās. Mēs esam diezgan pamatīgi veikuši kalkulācijas, lai nonāktu pie šiem gala skaitļiem," saka Ozols. Viņš piebilst, ka restorāna politika nosaka, ka ēdieniem un dzērieniem atlaides netiks piemērotas. Tās attieksies tikai uz ieejas maksu.
Viens no pazīstamākajiem Latvijas pavāriem Ēriks Dreibants uzskata, ka "droši vien te slēpjas kāds āķītis, par kuru mēs nezinām". Viņš skaidro: "Mums kā zivīm jāuzķeras uz šo ēsmu, un tad jau redzēsim, vai mēs tiekam piebaroti – kas un kā tur būs. Varbūt tikai sākumā būs tāds koncepts, un pie lielākas cilvēku masas cenas paaugstināsies."
Ozols ir ne tikai restorāna "Atvērts" īpašnieks, bet arī izpilddirektors restorānu tīklā SIA "Easy Wine" un SIA "Easy Beer". Jaunais restorāns durvis vēris vaļā brīdī, kas tiek uzskatīts par grūtāko periodu restorānu biznesā. Ozols lēmumu skaidro šādi: "Mums ir laba pieredze ar "Easy Beer", ko mēs atvērām tieši pirms diviem gadiem pēdējā janvāra dienā. Tas mums ir kā piemērs veiksmīgam biznesa modelim, tāpēc arī izvēlējāmies šādu laika nogriezni, kurā veram vaļā restorānu." Ozols apgalvo, ka visi restorāna darbinieki jau esot atrasti, to kopumā būšot ap 20. Par to, vai skaitli veido tikai vietējais darbaspēks, viņš nav pārliecināts – šķiet, ka viesstrādnieku neesot.
Dreibants min, ka restorāna atvēršana nesezonā tomēr varētu būt skaidrojama ar darbu aizkavēšanos. "Es pieļauju, ka varbūt viņiem bija plāns atvērt decembrī, bet būvniecības atļaujas un citas lietas ir novilkušas to līdz janvārim. Nu ko, neturēs jau ciet, jāsāk strādāt! Tagad ir februāris, divarpus mēnešus varbūt arī ir labi tādā vieglākā režīmā pastrādāt, un, kad sāksies tūrisma sezona ap Lieldienām, jau būs satrenējušies un varēs arī apkalpot, kad cilvēku būs daudz," komentē šefpavārs un vairāku interesantu restorānu konceptu līdzautors.
Ozols ēdināšanas biznesā jau ir vairāk nekā 20 gadus. Strādājis Mārtiņa Rītiņa restorānā "Vincents" un Andreja Žagara restorānā "Cafe Osiris". Restorānā "Bergs" 13 gadus bijis kā restorāna vadītājs, kā arī bijis atbildīgs par ēdienu un dzērienu nodaļu viesnīcā "Pullman". Par spīti tam, ar ēnu ekonomiku restorānu biznesā saskāries neesot: "Nav man neviens piedāvājis kukuli, bet, protams, esot šajā sfērā, varu izcelt visas struktūras, kas ir saistītas ar Rīgas domi, kuras ir diezgan, kā saka, koruptīvi gaidošas – kurā momentā būs iespēja kaut kādā veidā no kāda kaut ko izspiest," biznesa aizkulises raksturo jaunā restorāna saimnieks.
Foto no atklāšanas pasākuma:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
