Ikru nav, bet ēst var. Sausās pārtikas pakas skolēniem attālināto mācību laikā

Vecāku batālijas attiecībā uz produktu paku saturu atgādina pasauļu karus – vieni sūdzas par neveselīgiem produktiem, citi apsūdz skolas un pašvaldības zādzībā, trešie aicina saglabāt veselo saprātu un bezkaislīgi kalkulēt, ceturtie ar nostalģiju atceras padomjlaika skolu ēdnīcas, piektie apgalvo, ka no produktiem laukā lido kodes, sestie aicina dauzīt logus...

Par pārtikas paku saturu un produktu iepirkumiem atbildīgās valsts un pašvaldību organizācijas taisnojas, ka par 1,42 eiro dienā uz vienu bērnu var vienīgi putru izvārīt. Taču uztura speciālists oponē: pat putru var izvēlēties veselīgāku, nemaz nerunājot par pienu, kas var būt par tādu pašu cenu, bet Latvijā ražots un kvalitatīvs.

Vecāki: Mēs audzinām ātro uzkodu un sausās pārtikas bērnus

Bieži vien, kritizējot skolu pārtikas pakas, vairāk ir emociju, kas saistītas ar nervozo situāciju kopumā, tostarp izglītībā, nekā loģisku argumentu, kas saistīti ar produktu sastāvu un ēdināšanas organizēšanu. Viedokļi ir asi, un eļļu ugunī pielej vēl to skolēnu vecāki, kas diskusijām sociālajos tīklos pievienojas no kaimiņvalstīm. Vecāki no Krievijas slavē Latviju, apgalvodami, ka Maskavā pārtikas pakās nav nekādu “žāvētu augļu un riekstu”, nemaz nerunājot par Krievijas nomalēm, tur esot tikai trešās šķiras augu eļļa un kondensētā piena burciņa, un pat tā tikai priviliģētajiem. No Lietuvas ziņo, ka viņiem uz katru bērnu dodot pa diviem kilogramiem miltu: “Uz trim bērniem ‒ 6 kg, mēnesī ‒ 24 kg, kaut ceptuvi ver vaļā!” Tāpat nekāds retums neesot kaitīgie cīsiņi ar maizītēm lielā daudzumā.