Sāls bija, ir un būs! Veidot krājumus nav iemesla, saka tirgotāji

Šad un tad esam pasmaidījuši par opīšu un omīšu modi veidot uzkrājumus visām lietām. Aizpērn daudzi no mums tomēr uzkāpa uz senā grābekļa un sapirkās griķus, kas dažam mājās vēl šobaltdien. Ko iesāksim ar sazin cik sāls pakām visai atlikušajai dzīvei?

"Tās ir seno laiku gudrības, ka jāgādā, lai būtu sāls un sērkociņi," raksta kāds "Twitter" lietotājs. "Pieņemu, ka tas visvairāk nepieciešams, dzīvojot zemnīcā, lai kaut kā saglabātu pārtiku un varētu dabūt siltumu. Vārdu sakot, kaut kas no Maslova piramīdas pašas apakšas, ko mūsu paaudze pat nesaprot."

Kāda meitene gan atzīstas: "Godīgi? Es arī nopirku. Sāli, sveces, sērkociņus un degvielu. Par sāli nav idejas ko darīt, bet bija sajūta, ka jāpērk. Tas laikam no bērnības kaut kur nāk..."

Karš Eiropā tiešām var uzjundīt atmiņas gēnu līmenī un likt atcerēties vecmāmiņu stāstus par sausiņu maisiem, kas šūti no spilvendrānām un nolikti aizkrāsnē katram gadījumam. Nervozā gaisotnē arī nav grūti pakļauties vēlmei kaut ko darīt – pat, ja tā būtu tikai kārtīga sapirkšanās. Tik saprotami!

Vispār jau sagatavot pārtikas krājumus tiešām nav nemaz tik slikta un nepareiza doma – sagatavot krājumus, lai vajadzības gadījumā varētu iztikt tuvākās pāris diennaktis rosina arī Aizsardzības ministrija. Taču ko iesākt ar vairākiem kilogramiem sāls krājumā?

"Nu ko – ko," noburkšķ latvietis praktiskais. Sālīt, protams! Gurķus, sēnes, gaļu, – kas tik nāk priekšā!

Taisnība! Latvietis praktiskais arī bez elektrības izdzīvos – būtu tik, ko iesālīt. Sāls ir lielisks konservētājs. Taču cik racionāli ir gādāt sāli vairākām sālīšanas sezonām uz priekšu?

Taisnība, lielākās sāls piegādes mūsu veikaliem šobrīd ir no Ukrainas un Baltkrievijas. Galu galā, neviens šobrīd nezina, kā viss attīstīsies, skaidrs viens: piegādes no Ukrainas kādu laiku var būt apgrūtinātas. Taču lielāko lielveikalu tīklu pārstāvji apgalvo: nav iemeslu domāt, ka ar sāli pārskatāmā nākotnē varētu būt problēmas.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidro: "Veikalos "Maxima" nopērkamas aptuveni 1000 Ukrainā ražotas preces dažādās kategorijās, šo preču skaitā ir arī klientiem iecienītā rupjā sāls, kas atsevišķos veikalos ir izpirkta ātrāk, nekā ierasts, bet jau tuvākajā laikā tas tiks piegādāts no esošajiem "Maxima" noliktavas krājumiem, kā arī veicam jaunus pasūtījumus no Ukrainas piegādātājiem.

Paralēli sekojam līdzi notiekošajam Ukrainā, un ir jau saņemtas indikācijas, ka pie esošās šokējošās notikumu gaitas ikvienam no mums varētu būt problēmas ar piegādes transporta kavēšanos uz Ukrainas robežas, kā arī ierobežotām iespējām saražot jaunas preces, tāpēc tas ar laiku varētu radīt atsevišķu ukraiņu preču iztrūkumu veikalos. Gadījumā, ja esošās situācijas dēļ tiks pārtrauktas rupjā sāls piegādes no Ukrainas, kolēģi jau meklē alternatīvas šim sāls veidam."

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers apgalvo: "Uztraukumam par sāls trūkumu mūsu sortimentā nav pamata, šobrīd neviens no mūsu sāls piegādātajiem nav informējis, ka būtu problēmas ar pasūtījumu izpildi. Mūsu noliktavā atlikumi ir pietiekoši. Jāpiebilst arī, ka "Rimi" un "Rimi Basic" sāls pilnu ražošanas procesu iziet Lietuvā un tā izcelsme ir Pakistāna un Polija."

Katrā no mums dzīvo latvietis praktiskais, un labi, ka tā! Galu galā, tas ir tas latvietis, kas no agra pavasara uz palodzēm audzē tomātus no sēkliņām, kas rušinās pa zemi, ar dibenu kā pigu gaisā visiem pasaules vējiem. Latvietis praktiskais skrien pa nakti dūmot dārzu pirmajā salnās, viņš rok, audzē, ravē, viņš sēņo, viņš pusi dārza saliek burkās un otru pusi izdala un ar varu iespiež rokās ("Kabaci nevajag?"), bet... Bet reizēm arī tam latvietim praktiskajam sajūk zeme ar debesīm un, bliukš! viņš uzkāpj uz grābekļa. Sapērkas griķus, piemēram. Vai sāli. Vārdu sakot, mums katram latvietis praktiskais sevī reizēm mazliet jāpieskata. Piemēram, tajos brīžos, kad viņš grib sapirkties sāli bez mēra un sajēgas.