Foto: Shutterstock
Nesen, kad ar draudzenēm spriedām par šiverēšanos virtuvē, saruna ieslīdēja moderno (un ne tik ļoti) virtuves palīgu gultnē. Sākām ar pannām, beidzām ar multikatliem. Mūsu lasītāja Vita sevi sauc par zinātkāru saimnieci un savā šīs nedēļas vēstulē no virtuves viņa prāto par virtuves rīkiem.

Es, kā cilvēks, kuram rosīšanās virtuvē nav sveša, paliku sarunas varā vēl vairākas dienas un sāku pārcilāt savus virtuves palīgus ne tikai domās, bet arī realitātē.

Sākšu ar to, ka man ļoti patīk izmēģināt dažādus jaunievedumus, tajā pašā laikā esmu diezgan konservatīva. Kā tas ir? Tas ir tā, ka virtuves palīgus ieviešu, bet cenšos izvēlēties tādus, kuri "mani nekomandēs". Kad uzsāku dzīvi ārpus vecāku mājām, manā rīcībā bija vien pāris alumīnija katliņu, čuguna panna un rīve. Mans pirmais lieliskais pirkums skaitījās panna ar teflona pārklājumu, kuras nepiedegšanas gaitas beidzās ar to, ka ciemos atbraukusī ome to noberza tīru un spodru, gluži kā anekdotē. Dīvainā kārtā šis fakts mani drīzāk iepriecināja nekā apbēdināja, jo tas man pavēra iespēju beigt žmiegties un nopirkt jaunu, daudz krutāku pannu.

Laikam ritot, manas virtuves plaukti sāka pildīties ar visdažādākajām ierīcēm un traukiem, kurus es vai nu gribēju izmēģināt, vai nu izdomāju, ka man tieši tādi ir nepieciešami, lai pilnvērtīgi pagatavotu maltīti. Tagad, kad kopš pirmās pannas jau ir pagājusi gadi 20, mana virtuve ir apaugusi ar palīgiem, kā ābele ar āboliem rudenī. Vai viss, kas bijis iegādāts, tika atzīts par labu un noderīgu? Atbilde ir viennozīmīga – nē! Dažādos dzīves posmos ir tikušas vairāk vai mazāk lietotas dažādas uzpariktes, bet ir arī tādas, kuras pēc to iegādes tā arī nav tikušas darbinātas vai lietotas vienu reizi. Tad nu es, pārcilājot ierīces un traukus, domāju – kamdēļ tā? Kāpēc maizes mašīna sērīgi dus plauktā un kāpēc multikatls nav iedarbināts ne reizi? Kāpēc pamesta novārtā grila panna un virtuves kombains tiek darbināts tikai svētku reizēs? Ar ko nogrēkojies dārzeņu smalcinātājs un sviestmaižu cepējs? Vai elektriskā gaļasmašīna skumst pēc manis? Un kāpēc es nelietoju salātu žāvētāju?

Atbilde nav viennozīmīga, lai arī sākumā šķiet, ka esmu vējā izmetusi naudu, pērkot putekļu krājējus. Izcilājot plauktu saturu, apdomāju – lielāko daļu šo ierīču un trauku esmu lietojusi, turklāt – diezgan aktīvi. Tās, kuras tikušas atzītas par "galīgi garām", tās jau sen ir prom. Kas tieši mainījies, kāpēc šobrīd tie ir kļuvuši par skumīgiem putekļu krājējiem? Tātad, pirmais iemesls – liela ņemte ar ierīces mazgāšanu, kura neatsver to 2 minūšu ietaupījumu, kas rodas, ja lieto, piemēram, elektrisko rīvi vai virtuves kombainu, nevis parasto rokas rīvi, sulu spiedes mazgāšana vispār ir ļoti čakarīga nodarbe. Otrais iemesls – gatavošanas paradumu maiņa, kad vairs nešmorē lielos zupas katlus un netaisi burkas ziemai, ierīces, kuras palīdz veidot sagataves industriālos apmēros, top liekas. Trešais un galvenais iemesls – ēšanas paradumu maiņa. Jo vecāka kļuvu, jo vairāk sāku domāt, ko un kā pagatavotu es ēdu. Šī iemesla dēļ aizmirstībā aizgāja maizes mašīna, taukvāres katls, sviestmaižu cepējs, dažādas kūku formas, arī virtuves kombains, kuru izmantoju mīklas jaukšanai.

Ceturtais iemesls – pārāk sarežģīta lietošana iesācējam. Tieši šī iemesla dēļ tā arī netika iedarbināts multikatls – pārāk prasīgs, negribējās sautējuma dēļ upurēt vairākas stundas, bakstot paneli un lasot instrukciju (pieļauju, ka lielai daļai cilvēku ir citādi, par ko es viņus ļoti apskaužu).

Nākamais jautājums – ko darīt ar visu šo jauko virtuves palīgu kopienu? Visvienkāršākais variants – tikt no viņiem vaļā uz visiem laikiem, nogrūžot tos kādam, kurš vēl nav izgājis manis veiktos virtuves uzparikšu lietošanas līkločus. Bet! Mēs esot atbildīgi par tiem, kurus pieradinājuši, kas nozīmē, ka par tiem virtuves rīkiem, kurus esmu radinājusi, es tomēr esmu atbildīga, tāpēc mans uzdevums bija saprast – kurus palīgus es varu pielāgot savam šodienas ēšanas režīmam, kuri man var noderēt kaut dažas reizes gadā un kurus es patiešām vairs nelietošu/netaisos lietot. Un pie šīs izpratnes var nonākt, tikai un vienīgi palūkojoties uz mīļajiem palīgiem šodienas acīm un atmetot vecos aizspriedumus par to funkcijām. Tā nu es ķēros klāt un meklēju, ko jaunu man var pavēstīt internets par maizes cepamo mašīnu, multikatlu, virtuves kombainu, elektrisko grilu, sviestmaižu cepēju, krūzes blenderi vai taukvāres katlu.

Mīļie! Es atklāju pasauli no jauna! Vienīgā ierīce, kurai es nevaru atrast veselīgu pielietojumu, kas derētu arī tādām pusmūža kundzītēm kā es, tas ir taukvāres katls. Viss pārējais, ieskaitot maizes mašīnu, piedāvā sevi izmantot arī veselīgu maltīšu pagatavošanai, kā arī tagad tiek ražotas ierīces, kuras var mierīgi mazgāt trauku mašīnā. Izlēmu, ka šķiršos tikai no tām uzpariktēm, kuru funkcijas tiešām dublējas, kā arī no liekajiem traukiem. Un!!! Beidzot nomainīšu to pannu ar nepiedegošo pārklājumu uz labu čuguneni! Tā, ja!

Piebilde. Multikatla pieradināšanu nolēmu deleģēt vīram, jo viņš bija tas, kurš šo ierīci, laimīgi smaidīdams, atstiepa mājās.

Rezumējums. Vadoties pēc savas pieredzes, varu teikt, ka visādas virtuves ierīces vairāk tomēr ir palīgi, ne putekļu krājēji. Pirms dažu ierīču pirkšanas gan būtu rūpīgi jāapdomā, vai tā tiešām ir nepieciešama un vai virtuvē jau nav vienkārša alternatīva. Kam nevajadzētu žēlot naudu? Labiem katliem un pannām, manuprāt. Labam mikserim, elektriskajai gaļasmašīnai vai virtuves kombainam. Maizes mašīnai. Un jā – ja ierīce patīk, noteikti jāmēģina aizvien jauni ēdieni, kuru pagatavošanai nepieciešama šī ierīce. Noteikti iesaku arī jums papurināt savus virtuves plauktus! Nenožēlosiet!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!