Foto: Shutterstock
Lai arī savvaļas rīsi vārās nedaudz ilgāk kā kultivētie rīsi, tomēr to garša un eksotiskais izskats darīs bagātāku jebkuru rīsu ēdienu. Turklāt savvaļas rīsu uzturvērtība ir galvenais iemesls, kādēļ šos rīsus vajadzētu laiku pa laikam gatavot, jo tiem ir saglabāti vērtīgie graudu apvalki.

Ļoti bieži savvaļas rīsus sajauc kopā ar baltajiem rīsiem, tādējādi rīsu izskatu iegūstot vizuāli pievilcīgāku. Ja savvaļas rīsus paredzēts ēdienā likt vairāk, ieteicams katru rīsu veidu vārīt atsevišķi, jo katram no tiem ir atšķirīgs vārīšanās ilgums.

Pirms savvaļas rīsu vārīšanas tie vairākas reizes ir rūpīgi jānoskalo aukstā ūdenī. Tāpat jāatceras, ka vāroties to tilpums palielināsies pat par trīs līdz četrām reizēm - no 200 ml nevārītu rīsu tiks iegūti 600 - 800 ml vārītu rīsu.

Savvaļas rīsiem, tos vārot, ūdens jāpievieno trīs reizes vairāk (baltajiem rīsiem parasti lej divas reizes vairāk ūdeni). Tātad, vārot 200 ml rīsu, jāpievieno 600 ml ūdens.

Ūdenim pievieno sāli un tajā uzvāra rīsus. Pēc tam noregulē mazu liesmu, uzliek vāku un rīsus vāra vēl apmēram 20 minūtes. Tad rīsus noņem no uguns, katlu ietin segās un spilvenos un sutina apmēram 30 minūtes, līdz rīsi ir mīksti. Rīsus ar dakšiņu uzirdina, samaisa un izmanto atbilstoši receptei kā jebkurus rīsus.

Baltos rīsus ar savvaļas rīsiem iespējams aizstāt jebkurā receptē, kurā rīsi tiek vārīti. Pēc tam tos pasniedz ar kādu gaļas vai zivs gabaliņu, kā arī rīsus var pildīt tomātos vai kabačos vai izmantot kā sacepuma sastāvdaļu. Savvaļas rīsi nederēs, lai gatavotu risoto vai paelju, vai suši, jo šiem ēdieniem atbilstošāki ir speciāli īsgraudu rīsi ar augstu cietes saturu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!